Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. jūlijs, 2013
Drukāt

Top otrā Daugavas HES kaskāde

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Lai gan ziņas par Baltkrievijas plāniem būvēt uz Daugavas (Zapadnaja Dvina) četru hidroelektrostaciju (HES) kaskādi izskanēja jau 2004. gadā, toreiz šīs mūsu kaimiņvalsts vēstnieks Latvijā vides ministram Raimondam Vējonim apgalvoja, ka Baltkrievijā nav apstiprināts neviens HES būvniecības projekts, ko īstenot mūsu likteņupes augštecē.

 

Tagad pirmo divu HES celtniecības darbi jau notiek – Polockas rajonā pie Lučno ciema un Vitebskas rajonā pie Bukatino ciema.

 

Kopjauda – vairāk 
nekā 100 megavati

Kad jūnijā viesojos Vitebskas apgabalā un interesējos par spēkstaciju būvniecību uz Daugavas, Vitebskas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietniece ekonomikas jautājumos Zinaīda Koroļova īsi paskaidroja, ka būvdarbi notiek un saņemtas Ķīnas investīcijas.

Vēlāk uzzināju, ka Vitebskas HES, kuras jauda būs ap 40 megavatiem (MW), būvē kāda ķīniešu korporācija ar Ķīnas kredīta palīdzību un ka šī korporācija spēkstaciju apgādās ar ķīniešu iekārtām, bet Polockas HES, kuras jauda pārsniegs 20 MW, top ar Eirāzijas attīstības bankas kredīta palīdzību.

Savukārt Bešenkovičas un Verhņedvinskas spēkstacijas par saviem līdzekļiem celšot un 30 gadus pārvaldīšot kāda turku kompānija, bet pēc tam bez maksas tās nodošot Baltkrievijai.

Lai gan 2004. gadā izskanēja ziņa par apmēram 137,5 MW kopjaudu, tagad tiek sacīts, ka visu četru HES jauda būs mazāka – pēc AS “Latvenergo” informācijas, ap 100 MW, pēc Baltkrievijas preses ziņām, ap 120 MW. Domājams, tas saistīts ar agrāk izskanējušo satraukumu, ka Baltkrievijas spēkstacijas var būtiski ietekmēt Daugavas ekoloģisko stāvokli, radot Latvijā zivju resursu zaudējumus un citus kaitējumus.

Ar savu hidroenerģiju mūsu kaimiņzeme vēlas mazināt lielo atkarību no Krievijas un Ukrainas elektrības piegādēm. Piemēram, pagājušajā gadā imports, pēc “Latvenergo” informācijas, sasniedzis 7,9 TWh. Tomēr ar HES kaskādi vien būs par maz, tāpēc Baltkrievijai ir arī citi plāni – gan par atomelektrostacijas un dažādu veidu atjaunojamo resursu un koģenerācijas elektrostaciju celtniecību, gan par vēja parku, biogāzes kompleksu un citu tehnoloģiju staciju celtniecību.

 

Vai Latvijai 
joprojām bažas?

Šobrīd, kad kaskādes kopjauda samazināta, iespējams, vienīgās raizes mums var sagādāt Verh­ņedvinskas HES, ko būvēs vēlāk un kas atradīsies vistuvāk Latvijas robežai – aptuveni 25 kilometru attālumā. Vismaz tā liek domāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbilde uz maniem jautājumiem par HES kaskādes celtniecību un Latvijas iespējamiem zaudējumiem.

Proti, ministrija sekojot līdzi aktivitātēm Baltkrievijā saistībā ar tur plānoto hidroelektrostaciju būvniecību (bet ceļ jau! – A. G.) un Baltkrievijas puse neformāli informējusi ministrijas speciālistus par Espo konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā piemērošanu gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums un sākts darbs pie HES būvniecības projekta Verh­ņedvinskā.

Atbildē arī sacīts, ka turpinās darbs pie Latvijas Republikas valdības, Eiropas Savienības, Krievijas Federācijas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīguma saskaņošanas par sadarbību Daugavas/Zapadnaja Dvinas baseina ūdens resursu izmantošanā un aizsardzībā. Un ka Latvija lūgs Baltkrievijas pusi sniegt detalizētu informāciju par plānoto hidroelektrostaciju būvniecības ieceres gaitu.

AS “Latvenergo” atbild, ka jaunās HES neatstās nekādu būtisku iespaidu uz mūsu spēkstaciju kaskādes darbību. To jauda neesot liela, būvniecība notiekot uz līdzenuma upes, tā ka “ūdens uzkrāšanas iespējas nebūs lielas un spēkstaciju darbināšana neradīs problēmas mūsu HES dispečeru grafiku pildīšanai”.

“Baltkrievijas HES varētu varbūt nedaudz mazināt plūdu draudus Latvijas pierobežā līdz Daugavpilij, kas rodas ledus iešanas periodā palu laikā. Tomēr pagaidām šādi pētījumi nav veikti,” piebilst “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere.

 

Daugavpils un Jēkabpils
 HES – pagaidām “nē”

Šobrīd Latvijā Daugavas HES kaskādes jauda ir aptuveni 1546 MW. Ja uzceltu jaunas spēkstacijas Daugavpilī un Jēkabpilī ar kopējo jaudu ap 130 MW, saražotā enerģija dotu tikai piecus procentus no kopējā Latvijas patēriņa.

AS “Latvenergo” par jaunu HES celšanu pauž šādus apsvērumus: “Daugavpils un Jēkabpils HES izpētes ir veiktas jau iepriekš – konstatēts, ka Jēkabpils HES optimālā jauda būtu 30 MW, kas ir pārāk niecīgs devums Latvijas energoapgādes vajadzībām.

Padomju laikos Daugavpils HES projektētā jauda bija ap 200 MW, taču tad saskaņā ar projektu būtu jāapplūdina plašas teritorijas ne tikai Latvijā, bet arī Baltkrievijā. Tā kā kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas applūdināšana iespējama tikai mūsu valsts teritorijā, projektējamā Daugavpils HES jauda saruka līdz 100 MW, un tas ir par maz šāda mēroga projektam.”

Vienlaikus kompānija sola, ka arī turpmāk vērtēs iespējamo HES būvniecību un tās komerciālo izdevīgumu.

 

Rekonstrukcijas 
ieguvums – tik, cik 
saražo mazās HES

Daugavas HES kaskāde šobrīd nodrošina Latvijai augsto otro vietu starp ES valstīm pēc zaļās enerģijas īpatsvara (apmēram 70 %). Šo īpatsvaru paredzēts palielināt, tuvākajos gados pabeidzot Daugavas HES visu 23 hidroagregātu rekonstrukciju, kuras ieguvums būs elektroenerģijas izstrādes pieaugums par 65 GWh gadā. Salīdzinājumam – tas ir tik, cik saražo visas Latvijas mazās hidroelektrostacijas kopā.

Nesen – 26. jūnijā – Pļaviņu HES rekonstrukcijai piegādāja 147 tonnas smagu 330 kilovoltu transformatoru, ko paredzēts nodot ekspluatācijā šā gada oktobrī. Pirmais 330 KV transformators spēkstacijā saņemts pagājušā gada decembrī.

“Hidroagregātu rekon­strukcija Pļaviņu HES jaudu palielinās par 13,5 MW, bet līdzšinējie transformatori vairs nespēs nodrošināt jaudīgāko agregātu darbību,” stāsta “Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis. “Īpaši Pļaviņu HES rekonstrukcijai izgatavotie jaunie transformatori aizstās vecos – 1965. un 1971. gadā izgatavotos. Palielinot elektroenerģijas ražošanu, mēs stiprināsim savu pozīciju Baltijas liberalizētajā elektroenerģijas tirgū.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+