Latvijā top pasaules klases stāvlaivas 2
Jau otro gadu dizaina birojs “H2E” organizē “Latvijas Dizaina gada balvu 2018”. Līdz 20. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde, kurā var aplūkot 20 konkursa finālistus un izvērtēt godalgoto vietu ieguvēju varējumu. Viens no finālistiem ir Māris Galenieks, zīmola “GG” (www.mgg.lv) līdzīpašnieks, kurš žūrijas vērtējumam nodeva savu SUP dēli “GG SUP Race 12.6” un airi “GG SUP EO 1.0”. Kas tad ir modernais vārdu salikums SUP, un kā to taisa?
Modīgā stāvlaiva
Abreviatūra SUP – “stand up paddle boarding” – nozīmē airēšanu, stāvot uz liela dēļa vai pontona. Uz peldrīka var novietot bagāžu un doties garākos pārbraucienos. Ir četri galvenie dēļu tipi. Mazie SURF paredzēti sērfošanai pa vilni. Universālie ALL AROUND ieteicami iesācējiem. Tūristu iecienītie FLATWATER piemēroti lielu attālumu veikšanai. Bet RACE ir visātrākais dēļu tips, kas piemērots sacīkšu braukšanai.
Dēļu ražotāji parasti norāda dēļu garumu, platumu un tilpumu. Garāki dēļi nodrošina ātrāku slīdēšanu, īsāki dēļi dod lielāku manevrētspēju. Platāki dēļi ir stabilāki. Minimālais ieteicamais platums iesācējam ir 78 cm. Dēļiem ar lielāku tilpumu ir lielāka nestspēja un ieteicamais dēļa tilpums ir paša braucēja svars reizināts ar divi. Vēl ir cietie dēļi un piepūšamie, kas ir ērtāki ceļojot.
Ne mazāk svarīgs SUP elements ir airi, ko gatavo no oglekļa šķiedras vai alumīnija. Aira garums un lāpstiņas izmērs atkarīgs no braukšanas stila. Vidējais aira garums būs aptuveni 25 cm garāks par pašu braucēju.
No līstes līdz barokam
“Kad pienāca laiks izvēlēties profesiju, svārstījos starp kulināru un galdnieku,” stāsta Māris. “Tomēr mammas pamudināts nolēmu pieturēties pie dzimtas amatnieku tradīcijām un izvēlējos galdnieka arodu. Mans vecvectēvs bija slavens meistars Pededzē, netālu no Alūksnes. Pēc viņa aiziešanas bija saglabājušies daudzi darbagaldi un rokas instrumenti. Tos tad arī varēju izmantot. Toties kulināra tieksmes es lieku lietā mājās, ģimenei gatavojot gaļas ēdienus.”
Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā Māris ieguva kokapstrādes inženiera kvalifikāciju. Neaizmirsa arī aroda prasmes atzīšanu. Vispirms Latvijas Amatniecības kamerā Māris nolika zeļļu eksāmenu. Par meistarstiķi kalpoja kokgriezumiem bagātīgi rotāts baroka stila skapis. Vēlāk viņš LAK ieguva arī meistara diplomu.
2005. gadā jaunais meistars kopā ar savu sievu, profesionālu stikla mākslinieci Ievu Strazdiņu izveidoja zīmolu “Galenieka galdniecība”. Darbnīcā viņš gatavo plaša spektra galdniecības pasūtījumus, sākot ar koka profillīstēm un beidzot ar grezniem, kokgriezumiem rotātiem interjeriem. Meistara sieva ir stikla māksliniece un abu sadarbībā reizēm top interesanti projekti, kuros savienojas stikls un koks. Piemēram, trepju margas ar kausētiem stikliem, dekoratīvi koka griesti, kuros iestrādāti izgaismoti stikli, un citas lietas.
“Lai tik lielu produkcijas daudzveidību kvalitatīvi garantētu, jāspēj būt universālam un ātri mainīties. Domāju, mazas firmas īpašniekam jābūt pašam labākajam meistaram, kas vissmalkāk pārzina amata nianses. Piecu strādnieku darbam es varu operatīvi izsekot un ražošanas procesu precīzi organizēt. Esmu meistars un bez strādāšanas ar koku nevaru,” atzīstas Māris.
Meistara darinājumu ģeogrāfija paplašinās. Tam palīdz ģimene, kurā ir divi dvīņu pāri. Vecākie dvīņi jau ir lieli. Artūrs Strazdiņš dzīvo Barselonā un strādā “Hewlett Packard”. Artis Strazdiņš izmācījās Brēmenes Lietišķās zinātnes universitātē par kuģubūves inženieri un strādā Hamburgā, pasaulē lielākajā kompānijā, kas veic kuģu klasifikāciju un pārbaudes. Mazie dvīņi mācās Piņķos. Ārzemju klienti Māri atrod mājaslapā un “Facebook”, komunikāciju koriģē sieva un dēls Artūrs. Nesen meistaram tapa dzīvokļa interjera garnitūra Ņujorkā, Manhetenas rajonā. Kopā ar transporta izdevumiem klientam tas izmaksāja apmēram to pašu, ko pasūtot Amerikā, tomēr klients uzskatīja, ka latviešu meistaru kvalitāte ir labāka.
Sāk ar muguras ārstēšanu
Ģimenes dvīņu pāri palīdz meistara ideju īstenošanā. “Mani vecākie dēli trenējas akadēmiskajā airēšanā, jaunākie – smaiļošanā,” stāsta Māris. “Pirms kāda laika man veica divas mugurkaula disku operācijas un taisījās griezt jau trešo reizi. Tad nolēmu nepadoties un palīdzēt pats sev. Aprunājos ar jaunāko dēlu airēšanas treneri, un viņa man muguras muskulatūras nostiprināšanai ieteica padarboties ar SUP. Sāku trīsreiz nedēļā pa divām stundām trenēties. Lieliski ir tūrisma braucieni. Pagājušā rudenī, kad ūdens līmenis visaugstākais, braucu pa Gauju no Līčiem līdz Valmierai. Mantas iepakotas somā turpat uz dēļa. Braucot var stāvēt sēdēt, tupēt un gulēt. Kad nogursti, apsēdies. Pēc gadu ilgas supošanas mugura bija kārtībā. Piedalījos sacensībās, kuras rīkoja “Burusports” un klubs “360”, ieguvu Latvijā 2. vietu un tiku uz pasaules čempionātu, kur braucu ar “Prestol” dēli. Nodarbojoties ar supošanu, labi iepazinu inventāru un sagribējās radīt sava dizaina un konstrukcijas rīkus.”
Pirmais tapa airis, jo meistaram nepatika rūpnieciskā ražojuma aira roktura ergonomika. Sākums nebija vienkāršs. Pirmais airis svēra 720 gramu, otrais jau tikai 625 gramus, toties jaunākais modelis – tikai 450 gramu. Salīdzinājumam – profesionāls oglekļa šķiedras airis sver ap 520 gramu. Piedevām jaunajiem airiem tika uzlabota roktura ergonomika.
“Dēlis, cilvēks un airis veido vienu veselumu. Tā kā katrs cilvēks ir unikāls, tam nepieciešams arī īpašs dēlis un īpašs airis ar noteiktu kāta lokanības pakāpi un rokturi. Visvairāk tas izpaužas profesionālajā sportā, kur katra rīku nianse ir nozīmīga. Aira rokturi gatavoju ergonomisku. Tā kā cilvēka plaukstas atšķiras, esmu izveidojis 15 rokturu modeļus, kurus pircējam piedāvāju un ļauju izvēlēties tīkamāko,” stāsta meistars.
Pēc kātiem tika gatavots SUP dēlis, kura tehniskais dizains un konstrukcija tapa sadarbībā ar dēlu Arti, kas ir šā projekta līdzautors. Viņš visu mācēja pareizi uzkonstruēt un pārvērst digitālā formā. Meistara darinātajiem koka SUP dēļiem ir īpaša forma, un tie šķērsgriezumā izskatās kā miniatūrs kuģis, kura korpusu veido ap ribām – brangām aplīmētas laides, kas izgatavotas no 4 mm plāniem dažādu koka šķiru dēlīšiem. Dēļa forma ir matemātiski izrēķināta. Tā ārējā dekoratīvā apdare ir unikāla, veidota tikai vienā eksemplārā.
“Katram sānu dēlītim ar roku ir jāpieēvelē maliņa tā, lai sakristu ar iepriekšējo… Tas ir ļoti piņķerīgs darbs. To es varu paveikt tikai tādēļ, ka man patīk strādāt ar koku. Gatavot aira vai dēļa formu ir tāpat kā veidot skulptūru – katrs milimetrs ir no svara. Šāda izgatavošanas tehnoloģija procesu padara garu un attiecīgi dārgu. No tirgus viedokļa mana produkta potenciālie noņēmēji varētu būt profesionāli sportisti un tie, kas iegulda naudu īpaši kvalitatīvā vaļaspriekā – inventārā, kas speciāli gatavots konkrētam cilvēkam, tā svaram, augumam, braukšanas īpatnībām un rotāts ar unikālu dekoru, kas radīts tikai vienā eksemplārā. Tas ir īpašs piedāvājums, ar kuru gribu iziet pasaulē, unikāls, izcili kvalitatīvs roku darbs… par attiecīgu, cienīgu cenu,” paskaidro Māris.
VĒRTĒJUMS: varen smalki un sarežģīti
Burātājs Valdis Kļaviņš, veikala “Burusports” līdzīpašnieks: “Esmu redzējis, kā dēļi top. Tas, ko dara Māris Galenieks, ir varen smalks un sarežģīts roku darbs, kas prasa apbrīnojamu precizitāti un pacietību. No funkcionālā viedokļa dēļi ir ātri un stabili, par ko pats pārliecinājos, piedaloties sacensībās. Ergonomiski izveidotais aira rokturis palīdz labāk sagrupēties muskulatūrai. Tā ir smalka zinātne, kā dabūt labāko aira lāpstiņas formu, lai tā labāk ķertu ūdeni. Nozīmīgs ir pat mazākais leņķītis. Domāju, šiem izstrādājumiem ekskluzīva dizaina tirgū ir potenciāls. Iespējams, kādu no airu modeļiem varēs no ogļekļa šķiedras ražot sērijveidā un tad, saglabājot savas izcilās īpašības, tas kļūs pieejams lielam airēšanas cienītāju pulkam.”
