Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. augusts, 2014
Drukāt

Daugavpils cietoksnī top “Pētera Martinsona māja” (1)

Foto-Andris GrīnbergsFoto-Andris Grīnbergs

Zane Melāne

Tie, kas redzējuši pasaulē pazīstamākā Latvijas keramiķa Pētera Martinsona 50 gadu laikā radītu keramikas darbu ekspozīciju Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, zina, ka no tā platās palodzes uz blakus esošo garo sarkano ķieģeļu ēku noraugās viena no mākslinieka slavenajām lauvām.

Tā nav nejaušība – gan ekspozīcijā izvietotā apjomīgā retrospektīvā keramikas kolekcija, kas ir paša keramiķa dāvinājums dzimtās pilsētas mākslas centram 2013. gada vasarā, īsi pirms viņa aiziešanas viņsaulē, gan 107 citi darbi, kas ir viņa ģimenes dāvinājums šogad un telpu trūkuma dēļ šobrīd glabājas mākslas centra noliktavā, gaida dienu, kad tos visus varēs pārvietot uz “Pētera Martinsona māju”.

Ēka ēkā


Par to, cik Latvijai un pasaulei nozīmīgs ir keramiķa P. Martinsona vārds, liecina ideja Marka Rotko mākslas centru pārdēvēt par Marka Rotko un Pētera Martinsona mākslas centru. Bet drīz radās jauna ideja – veidot “Pētera Martinsona māju”. Garā ķieģeļu celtne ir ļoti neparasta – patiesībā ēka ēkā, būvēta no 1846. līdz 1855. gadam vēlā klasicisma stilā.

Tā kā senajos laikos grūti bija nodrošināt, lai pulveris nekļūtu mitrs, noliktava būvēta ar īpaši pārdomātu ventilācijas iekārtojumu. Turklāt, lai pulvera telpu nevajadzētu apkurināt, izdomāts, kā izmantot – gluži kā mūsdienās! – zemes siltumu. Munīcijas glabātava ir no sarkanajiem māla ķieģeļiem izbūvēta velves apjoma iekšējā telpa, ko no visām pusēm ieskauj gaisa telpa. Labu ventilāciju palīdz nodrošināt arī iekšējā sienā speciāli izmūrēti dobumi, kas tiek vēdināti caur bēniņiem. Savukārt grīda veido savu temperatūras lauku. Tas viss kopā nodrošina, ka telpā, vienalga, vai ārā vasaras svelme vai ziemas spelgonis, ir gandrīz nemainīga temperatūra – apmēram no plus diviem līdz četriem grādiem.

Marka Rotko māk­slas centra galvenā krājumu glabātāja Zane Melāne stāsta, ka padomju laikos ēkā bija iekārtota augstākās aviācijas skolas sakņu glabātava, pēc padomju armijas izvākšanās ēka stāvēja neizmantota. “Tagad sācies process, par kuru mēs nosacīti sakām – top “Pētera Martinsona māja”,” viņa piebilst. Šāds nosaukums acīmredzot būs arī projektā, ar kuru pilsēta centīsies piesaistīt Eiropas naudu.

Patvērums 
keramiķa “bērniem”


Mājas tapšanas process sākās pērn, kad P. Martinsons nolēma saviem darbiem, kurus viņš dēvēja par saviem bērniem, rast drošu un piemērotu patvērumu dzimtajā Daugavpilī, aprīlī atklātajā Marka Rotko mākslas centrā. Mūža pēdējos mēnešos, vēl nenojaušot par drīzo aiziešanu, kas negaidīti pienāca 2. augustā, māk­slinieks ļoti interesējās par neparasto ēku līdzās mākslas centram.

Pagājis tikai gads, un ir ne tikai noskaidrojies, ko tieši varētu izvietot “Pētera Martinsona mājā”, bet arī daudz kas jau paveikts, lai tā varētu priecēt apmeklētājus ne vien no Latvijas, bet arī no ārvalstīm.

Arhitekts Pēteris Blūms sācis ēkas arhitektonisko un māksliniecisko izpēti. Ēka iekļauta Daugavpils pilsētas attīstības plānā. Pagājušā gada Pētera dienā, 29. jūnijā, māk­slinieks parakstīja dāvinājuma līgumu un notika izstādes kataloga prezentācija, šā gada Pētera dienā Marka Rotko centrā atklāja P. Martinsona zīmējumu izstādi, ģimenes locekļi, radi, bijušie kolēģi un domubiedri veidoja viņam veltītus Pēterdienas apsveikumus mālā. Ceplī apdedzinātās plāksnītes – šobrīd tādu ir jau 60, bet būs vēl un vēl – ar katra apsveicēja uzrakstu vai zīmējumu būs lieliski eksponāti Martinsona mājā. Tajā vietu radīs arī jaunākais ģimenes dāvinājums – mākslinieka personiskās lietas, kas saistās ar darbu un aktīvo atpūtu.

“Neskaitāmi mākslinieka darbi atrodas daudzās pasaules valstīs, vispirms jau visur tur, kur viņš piedalījies starptautiskajos simpozijos vai strādājis meistardarbnīcās, tāpēc mēs, ģimenes locekļi, esam īpaši priecīgi, ka liecības par viņa darbu un dzīvi beidzot Latvijā būs vienuviet un ka mākslinieks, kas visu dzīvi tā arī nekur neguva īstu māju sajūtu, mūža nogalē to rada Daugavpilī, savā dzimtajā pilsētā,” saka P. Martinsona māsas dēls Indulis Leinerts. “Šobrīd mēs kopā ar Marka Rotko centru domājam par mākslinieka dzīves gājuma interaktīvās ekspozīcijas izveidi.”

Foto-Andris GrīnbergsFoto-Andris Grīnbergs

UZZIŅA

Pēteris Martinsons (1931 – 2013)


* Pasaulē pazīstamākais Latvijas keramiķis, daudzu starptautisku godalgu – arī vairāku zelta medaļu – ieguvējs;

* Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Keramikas meistardarbnīcas vadītājs, mākslas maģistrs;

* dažādu paaudžu Latvijas un pasaules keramiķu iedvesmotājs un suģestētājs, Starptautiskās Mākslas asociācijas Nacionālās komitejas priekšsēdētājs, Ženēvas Starptautiskās keramikas akadēmijas goda biedrs;

* sava radošā mūža darba izlases dāvinātājs Daugavpils Marka Rotko mākslas centram;

* arī arhitekts, vairāku kino lomu tēlotājs, alpīnists, “āliņģu peldētājs”, pasaules apceļotājs;

* Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Martinsona darbus Rotko centrā. Tiešām brīnišķīgi! Paldies par rakstu

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+