Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. jūlijs, 2014
Drukāt

Top VDK izpētes komisija
 (13)

Foto - LETAFoto - LETA

Kārlis Kangeris

Rīt uz pirmo sagatavošanās sēdi sanāks komisija Valsts drošības komitejas dokumentu, tai skaitā tā saukto čekas maisu, izpētei. 
Kaut iecerētās komisijas sastāvs vēl var nedaudz mainīties, šobrīd izskatās, ka tajā tiks iekļautas 14 personas: vēsturnieki, juristi un sociālās atmiņas pētnieki.

Rīkojuma projektā arī teikts, ka komisija veidota bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātniskai, vēsturiskai un juridiskai izpētei un materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšanai, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Komisijas vadītāja amatam varētu tikt izvirzīts pazīstamais vēsturnieks Kārlis Kangeris.

Viens no potenciālajiem komisijas locekļiem – Sociālās atmiņas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kaprāns, jautāts, kādam, viņaprāt, būtu jābūt komisijas darba rezultātam, atbildēja: “Par konkrētiem darbiem, protams, vēl lemsim komisijas sēdē, un mūsu darba virzieni jau doti arī likumā. Taču, manuprāt, rezultātam būtu jābūt pētījumam vai rakstu krājumam par VDK darbību. Līdzīgi tas ir noticis citās valstīs, piemēram, Vācijā un Rumānijā, kur arī notikusi sociālisma laika drošības dienestu dokumentu izpēte. Vācijā, piemēram, aprakstīja STASI darbības principus un procesu. Tādi pētījumi sniedz kontekstu, kas palīdz labāk izprast attiecīgā dienesta dokumentus.

Skaidrs gan, ka komisijas darba rezultātam būs ne tikai pētniecisks, bet savā ziņā arī oficiāls raksturs.” Tā kā komisijai, visticamāk, nāksies arī risināt jautājumus, kas saistīti ar datu aizsardzību, noderīgi ir tas, ka komisijā iekļauti arī juristi.

M. Kaprāns piebilda, ka jārēķinās ar to, ka komisijas veikto analīzi politizēs un arī izmantos politiskiem mērķiem. “Tas pat varētu būt galvenais izaicinājums: kā veikt izpēti tā, lai mums pēc iespējas mazāk pārmestu, ka analīze ir politizēta,” secināja pētnieks.

Uzziņa


Komisijas iespējamais sastāvs:


* Ainārs Bambals, Dr. hist. – Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva galvenais arhīvists

* Bonifācijs Daukšts, Mag. hist. – Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks

* Raimonds Cerūzis, Dr. hist. – Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes docents

* Ritvars Jansons, Dr. hist. – Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks

* Kristīne Jarinovska, Dr. iur. – Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāja

* Kārlis Kangeris, Dr. hist. – LU Latvijas vēstures institūta pētnieks

* Mārtiņš Kaprāns, Dr. sc. comm. – Sociālās atmiņas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs

* Solveiga Krūmiņa-Konkova, Dr. phil. – LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

* Jānis Ķeruss, Dr. hist. – LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents

* Jānis Lazdiņš, Dr. iur. – LU Juridiskās fakultātes profesors

* Gatis Liepiņš – Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva galvenais arhīvists

* Rudīte Menģelsone, Mag. hist. – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

* Jānis Taurēns, Dr. hist. – LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors

* Artūrs Žvinklis, Mag. hist. – LU Latvijas vēstures institūta pētnieks

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Cik valstij (Izglītības ministrijai) izmaksās šīs komisijas darbība? Vai IM atrisinājusi visus jautājumus izglītības un zinātnes jomā?
    PS. Kāpēc komisijas sastāvā nav iekļauts Ivars Godmanis?

  2. Kāpēc VDK izpētes komisijā nav neviena sabiedrības pārstāvja, piemēram Šnores kunga, bet ir tikai kādas neredzamas rokas salikti indivīdi? Vai tāda ir atklātība mūsu valstī, kurā notika totāla cilvēku izsekošana?

  3. … DEMOKRATISKAS VALSTIS, KATRA SADA TIPA ATKLASMES KOMISIJAS LEGITIMAM DARBA PIEDALAS NO PILSONIEM IZVELETI PARSTAVJI AR PERSONIGIEM UN PUBLIKAS PARSTAVOSIEM UZSKATIEM !

    … Kur tie ir … Bezabrenes … ???

  4. ko gan par sho komisiju runat, ja pat te, tiek regulari dzesti koment. kas ir korekti, bet politiski redzams LA nederigi, es vakar redzeju kaa pirmo pavisam citu ierakstu, nu tas ir pazudis un shi nav pirma reize

  5. Liela daļa no viņiem ir bijušie padomju ideoloģijas balsti augstskolās – juristi un vēsturnieki, kuri paši būtu vētījami. Jo kadru izvēle pēc ideoloģiskā principa šajās specialitātēs padomju laikos notika īpaši rūpīgi un vispusīgi. Cik tad objektīvi būs viņu secinājumi, jo cilvēks parasti pielāgojas jaunai politiskai situācijai un var mainīt runas stilu un pagriezt “kažokam” otru pusi, bet savu pārliecību maina ļoti reti? Šaubos, ka viņi kritizēs to sistēmu, kurai paši kalpojuši? Te bija vajadzīga daudz neitrālāka komisija, arī bijušie disidenti. Rakstā netiek atklāts, kas tad veido šo komisiju un vai SAB pārbaudīs arī viņu lojalitāti un pielaidi VDK kartotēkai.

  6. Tas viss jau par vēlu, tāpat kā stūra mājas ekskursijas pēc 20 gadiem…

    • Ja jūs būtu tur ticis, kad “nebija par vēlu”, tad mājās arī pēc kādiem 10 gadiem atgrieztos. Ja nesastaptu Astrahaņas cietumā hemorāģisko kolītu…

  7. Cik no komisijas locekļiem paši ir bijuši stukači vai PSKP biedri?

  8. Varbūt latviski vajag – Valsts arhīva arhivārs, nevis arhīvists, ja runā par Gati Liepiņu.

  9. Pēc E.Snoudena atklāsmēm un A.Merkeles rīcības pret amerikāņu špionu, tiešām atliek vien piekrist Jura Dimtera rakstītajam:”Šodien tu pats esi kļuvis par savu “stukaču” tajā milzu maisā, par kuru ar tavu palīdzību pārtop mūsdienu pasaule. Pēc šī triumfālā progresa putekļaino čekas maisu pārcilāšana šķiet kā tāda čabināšanās aizpērnajās lapās, kuras var noderēt vienīgi mūsu civilizācijas vēstures kompostam.”
    (Džins no blašķes)

  10. tukšos maisus pētīs uz izturību 😀
    Sabiedriskā kārtā droši ka .

  11. Interesanti – cik no šīs “Timura komandas” tiešām reāli arī nodarbosies ar dokumentu izpēti?!?

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (5)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+