Kārlis Kangeris
Kārlis Kangeris
Foto – LETA

Top VDK izpētes komisija
 13

Rīt uz pirmo sagatavošanās sēdi sanāks komisija Valsts drošības komitejas dokumentu, tai skaitā tā saukto čekas maisu, izpētei. 
Kaut iecerētās komisijas sastāvs vēl var nedaudz mainīties, šobrīd izskatās, ka tajā tiks iekļautas 14 personas: vēsturnieki, juristi un sociālās atmiņas pētnieki.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Rīkojuma projektā arī teikts, ka komisija veidota bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātniskai, vēsturiskai un juridiskai izpētei un materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšanai, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Komisijas vadītāja amatam varētu tikt izvirzīts pazīstamais vēsturnieks Kārlis Kangeris.

Viens no potenciālajiem komisijas locekļiem – Sociālās atmiņas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kaprāns, jautāts, kādam, viņaprāt, būtu jābūt komisijas darba rezultātam, atbildēja: “Par konkrētiem darbiem, protams, vēl lemsim komisijas sēdē, un mūsu darba virzieni jau doti arī likumā. Taču, manuprāt, rezultātam būtu jābūt pētījumam vai rakstu krājumam par VDK darbību. Līdzīgi tas ir noticis citās valstīs, piemēram, Vācijā un Rumānijā, kur arī notikusi sociālisma laika drošības dienestu dokumentu izpēte. Vācijā, piemēram, aprakstīja STASI darbības principus un procesu. Tādi pētījumi sniedz kontekstu, kas palīdz labāk izprast attiecīgā dienesta dokumentus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skaidrs gan, ka komisijas darba rezultātam būs ne tikai pētniecisks, bet savā ziņā arī oficiāls raksturs.” Tā kā komisijai, visticamāk, nāksies arī risināt jautājumus, kas saistīti ar datu aizsardzību, noderīgi ir tas, ka komisijā iekļauti arī juristi.

M. Kaprāns piebilda, ka jārēķinās ar to, ka komisijas veikto analīzi politizēs un arī izmantos politiskiem mērķiem. “Tas pat varētu būt galvenais izaicinājums: kā veikt izpēti tā, lai mums pēc iespējas mazāk pārmestu, ka analīze ir politizēta,” secināja pētnieks.

Uzziņa


Komisijas iespējamais sastāvs:


* Ainārs Bambals, Dr. hist. – Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva galvenais arhīvists

* Bonifācijs Daukšts, Mag. hist. – Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks

* Raimonds Cerūzis, Dr. hist. – Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes docents

* Ritvars Jansons, Dr. hist. – Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks

* Kristīne Jarinovska, Dr. iur. – Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāja

* Kārlis Kangeris, Dr. hist. – LU Latvijas vēstures institūta pētnieks

* Mārtiņš Kaprāns, Dr. sc. comm. – Sociālās atmiņas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs

* Solveiga Krūmiņa-Konkova, Dr. phil. – LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

* Jānis Ķeruss, Dr. hist. – LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents

* Jānis Lazdiņš, Dr. iur. – LU Juridiskās fakultātes profesors

* Gatis Liepiņš – Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva galvenais arhīvists

* Rudīte Menģelsone, Mag. hist. – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

* Jānis Taurēns, Dr. hist. – LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors

Reklāma
Reklāma

* Artūrs Žvinklis, Mag. hist. – LU Latvijas vēstures institūta pētnieks