Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. septembris, 2013
Drukāt

Topošais likumprojekts zemes izpārdošanu ārzemniekiem neaizkavēs

latvija7lpp2

Par Latvijas zemes saimniecisku izmantošanu un aizsardzību vienlaikus gādās gan valsts, gan vietējās pašvaldības. No valsts puses zemes pārvaldnieks būs Zemkopības ministrijai (ZM) pakļautais Lauku attīstības fonds (LAF). Savukārt vietējās pašvaldības pārvaldīs un uzturēs zemi savās administratīvajās teritorijās. 


 

Tā ierakstīts Zemes pārvaldības likumprojektā, ko sākotnējā redakcijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) bija iesniegusi valdībai jau pirms diviem gadiem un ko beidzot varētu skatīt kādā no valdības sēdēm jau septembrī.

Viens iemesls, kāpēc šis likumprojekts gadiem ilgi nekust no vietas, ir sabiedrībā rūgstošā neapmierinātība ar to, kā Latvijā izmanto zemi. Lielas lauksaimniecībā izmantojamu zemju platības aizaug un pārpurvojas, zemes reformas gaitā tās sašķērētas sīkos zemes gabaliņos, zemi pērk ārzemnieki vai ļaudis, kuri to izmanto nevis lauksaimniecībā, bet spekulācijām. Cits iemesls – ministrijās nav skaidrības, ko turpmāk iesākt ar neprivatizēto, valstij vai pašvaldībām piekrītošo zemi. Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts secinājis, ka, palielinot valstij piederošo īpašumu izmantošanu līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim, tā dividendēs ik gadu iegūtu papildus 75 miljonus latu, tādējādi iedzīvotāji nebūtu jāapliek ar lielākiem nodokļiem.

Šā gada sākumā ZM vēstīja, ka nepieļaus zemes pirkumus, ja pircējs neplāno izmantot zemi lauksaimnieciskai ražošanai. Valdībai iesniegtajā likumprojektā par pirkumu ierobežojumiem gan nav minēts nekas.

Tiesa, šā gada maijā valdība piekrita ZM piedāvājumam, ka jau nākamgad LAF sāktu atpirkt zemi, ko to pašreizējie īpašnieki neapstrādā un ko pēc tam iznomātu vai pārdotu zemniekiem. Zemes nomniekam būtu pienākums nomāto platību izmantot lauksaimniecībā, maksājot par to nekustamā īpašuma nodokli. LAF pats tērētu valsts naudu nopirktās ar krūmiem aizaugušās zemes pārvēršanā lauksaimniecībā izmantojamā.

VARAM likumprojekts paredz, ka vietējo pašvaldību zemes fondus veidotu no rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes gabaliem un tiem, kas paliks pāri pēc zemes reformas pilnīgas pabeigšanas, ka arī tās zemes, ko pašvaldība atpirktu, izmantojot pirmpirkuma tiesības.

ZM Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Pļaskota uzskata, ka ir svarīgi, lai likumprojekts tiktu pieņemts Saeimā iespējami ātrāk, tāpēc ka valsts zemes fonda darbība jāuzsāk jau nākamā gada sākumā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze atzīst, ka no valsts puses likumprojekts ir tikai pirmais solis, lai sakārtotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgu Latvijā un ierobežotu iespēju to izpirkt ārzemniekiem un spekulantiem.

Viņaprāt, Latvijā ir jāņem vērā citu valstu pieredze, lai saglabātu zemi Latvijas pilsoņu īpašumā. Piemēram, Rumānijas parlamentā pašlaik ir iesniegts likumprojekts, kas nosaka, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādē priekšroka ir pārdošanai paredzētā zemes gabala kaimiņam, pēc tam nomniekam, tad jebkuram lauksaimniekam, pēc tam valsts zemes fondam un tikai pašās beigās – ārzemniekiem. Visiem pircējiem tāpat jābūt pieredzei vai izglītībai lauksaimniecībā, kā arī ir noteikta maksimālā zemes platība, kas drīkst piederēt vienai fiziskai personai.

Daži manis uzrunātie zemnieku saimniecību īpašnieki gan domā, ka ar šo likumu, ja tādu pieņems, zemes izsaimniekošana un iztirgošana netiks ierobežota. Viņuprāt, spekulatīvos darījumus un ārzemnieku iespiešanos var ierobežot, ja zemes pārvaldību savās rokās tur viens pārvaldnieks un valstī valda vienota kārtība. Taču likumprojekts būtībā paredz daudzus. Bet tas savukārt nozīmē, ka darījumos ar zemi katrā vietējā pašvaldībā būs savi “likumi”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+