Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. janvāris, 2014
Drukāt

Topošās koalīcijas nākamais pārbaudījums – uzturēšanās atļauju jautājums (16)

Foto - LETAFoto - LETA

Jautājumu par ministriju sadalījumu un ministru amatu kandidātiem jaunās valdības veidotāji ir gandrīz atrisinājuši un beidzot darba kārtības priekšplānā izvirzās jautājums: kas šiem ministriem būs jādara?

Pašreiz pieejams valdības deklarācijas uzmetums, taču šis dokuments lielākoties ir izplūdis un nenoteikts.

Jautājums par uzturēšanās atļauju dalīšanu, piemēram, tajā iestrādāts ļoti vispārīgā formā – “Pilnveidosim termiņuzturēšanās atļauju investīciju programmas darbību, sabalansējot riskus un attīstības iespējas Latvijas sabiedrībai un ekonomikai. Investīciju piesaistē mainīsim uzsvaru no nekustamā īpašuma uz ieguvumiem ražojošiem un eksportspējīgiem uzņēmumiem.” Ne mazāk izplūdusi ir sadaļa par latviešu valodu – jaunā koalīcija apņēmusies pieņemt valsts valodas politikas dokumentu 2015. – 2020. gadam, kurā nostiprinās latviešu valodu visās sabiedriskās dzīves jomās.

Redzot šo nenoteiktību, Nacionālās apvienības (NA) valde vakar apkopoja un izsūtīja citām partijām vērtēšanai vairākas konkrētas apņemšanās, ko ierosina iekļaut topošās koalīcijas sadarbības līgumā.

Pirmkārt, NA vēlas, lai jaunā valdība pieņemtu Egila Levita izstrādāto Satversmes preambulu.

Otrkārt, pieņemt grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka ar 2018. gada 1. septembri valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.

Treškārt: ierobežot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamo īpašumu iegādi atbilstoši koalīcijas partiju 2013. gada 10. oktobrī panāktās vienošanās tekstam.

Ceturtkārt, NA vēlas, lai jaunā valdība apņemtos ierobežot ārvalstnieku iespējas iegādāties Latvijas lauksaimniecības un mežu zemes.

Diskusija par koalīcijas līguma tekstu plānota pirmdien, bet priekšlikumi nav jauni, un partijas jau iepriekš paguvušas tos komentēt. Par preambulas pieņemšanu – skeptiski noskaņoti ir vienīgi koalīcijas jaunpienācēji – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuri nevēlas priekšvēlēšanu laikā atvērt grozījumiem valsts pamatlikumu. Šī paša iemesla dēļ ZZS, visticamāk, neatbalstīs arī RP priekšlikumu par prezidenta vēlēšanu atklātā balsojumā. Toties ZZS varētu atbalstīt jautājumu par pāreju uz mācībām latviešu valodā un Latvijas zemes platību paturēšanu vietējo iedzīvotāju rokās. Turpretim pārējās koalīcijas partijas to, visticamāk, neatbalstīs.

Taču vislielākās diskusijas varētu raisīt uzturēšanās atļauju tirgošana. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka vienošanās par kvotu ieviešanu ir saistoša arī pēc valdības maiņas, jo ir noslēgta starp partijām, kas darbosies arī jaunajā koalīcijā. Tomēr katram gadījumam NA piedāvā arī “B” variantu – no šā gada 1. jūlija Rīgā un Jūrmalā nepieciešamo ieguldījumu slieksni paaugstinot līdz 500 000 eiro, bet pārējā Latvijā līdz 250 000 eiro, vienlaikus nosakot, ka ieguldījuma finansiālais avots nevar būt aizņēmums Latvijā. Apzinoties ievērojamo pretestību no koalīcijas partneru vidus NA varētu pieprasīt sadarbības līgumā paredzēt, ka tajos likumdošanas jautājumos, kuros partijas pirms valdības izveidošanas balsojušas atšķirīgi, tās saglabā tiesības uz savu īpašo viedokli un balsojumu.

Vakar Nacionālās apvienības (NA) valde tieslietu ministra amatam oficiāli izvirzīja partijas Rīgas domes frakcijas vadītāju Baibu Broku. Par Tieslietu ministrijas (TM) parlamentāro sekretāru varētu kļūt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam tiks virzīts partijas Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis, bet par VARAM parlamentāro sekretāru varētu kļūt parlamenta deputāts Romāns Naudiņš (NA). Darbu kultūras ministres amatā turpinās līdzšinējā ministre Dace Melbārde, bet par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru varētu kļūt NA pārstāvis Rihards Kols.

Tātad Laimdotas Straujumas topošās valdības sastāvs nu ir zināms. Tiesa, premjera kandidāte ir noraidījusi Reformu partijas virzīto ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Tāpat savus ministru kandidātus vēl oficiāli nav izvirzījusi “Vienotība”.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. NA tāda koalīcija nemaz nebūtu vajadzīga,ja viņi parūpētos arī par sociālekonomisko problēmu risināšanu! “Latvija ir atguvusi zināmu ekonomisku stabilitāti,bet tas noticis uz iedzīvotāju rēķina un ir radījis neparedzētas sociālās sekas,ar kurām valdībai šobrīd ir pienākums tikt galā,norādīja Luminas. Viņš atzīmēja,ka vizītes likā ar bažām ir ievērojis vairākas sociālekonomiskas problēmas,kurām ir jāpievērš tūlītēja uzmanība. Tās ir-augstais bezdarba līmenis,nabadzības pieaugums,augsta imigrācija ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū,iedzīvotāju novecošana,nepietiekams atbalsts daudzbērnu ģimenēm,augošais pašnāvību skaits un cilvēku tirdzniecība,kā arī nepietiekami kapitālieguldījumi jaunu darbavietu radīšanā.” Skat.”ANO: bagātības sadalījums Latvijā ir starp vismazāk vienlīdzīgajiem ES valstu vidū”,LETA,18.maijs 2012,16:01.

  2. Iepriekšējais finanšu ministrs mums apgalvoja,ka Latvija atbildīs Māstrihtas kritērijiem pec visiem parametriem!
    Jācer,ka jaunais finanšu ministrs to arī realizēs dzīvē-gan,kas attiecas uz Māstrihtas un Briseles ienākuma nodokli pēc maksātspējas,gan samazināto-6% PVN likmi pārtikai!

  3. Eiropietis humpalās Atbildēt

    Nākamais pārbaudījums pēc eiro ieviešanas-Eiropas progresīvo nodokļu ieviešana! Nav taču taisnīgi,ja mūsu Eiroparlamenta deputāti par maizi Strasbūrā maksā tikai 5,5% PVN,bet viņu ievēlētāji Latvijā-21%,kas ir 3,8 reizes vairāk!

  4. Tas nav nekas jauns. NA tikai uztur spēkā savus pamatprincipus, kuri solīti vēlētājiem vairāku gadu garumā. Ja par šiem jautājumie vienoties nevar, koalīcija jāpamet.

  5. šķība tā Saeima un šķībi tie Saeimas deputāti.

  6. Pie mikrofoniem uz īsu brīdi gozējas no burkas izlīdušie tarakāni.

  7. Kolaborants un krievijas aģents Andris Berjozkins un viņa ZZS būs pret, lai tik krievimperiālisti un ķīnieškomunisti īpašumus varētu pirkt. Pret būs arī zviedru kolonistu pakalpiņi no “Jenotības” – kā nekā Valdim Kāmītim par 2 miljoniem uzbūvētas mājas, bankā kredīts un vēlme nopelnīt šos īpašumus pārdodod kādam slāvam vai ķīnietim. RP pūtīs savu drauģeļu Staļina Centra stabulē un bazūnēs, ka Latvijas krievi ir labākie krievi pasaulē un vēl uz Latviju esot jāaicina 100 000, jo Latvija tos padara par labākiem un gudrākiem cilvēkiem. NA atkal pailks vieni.

  8. Nekādu uzturēšanās atļauju!

  9. Ar nepacietību gaidu, kad tiks pārtraukta TUA došana par NI iegādi. Es šo likumu uzskatu par noziegumu pret Latvijas patstāvīgajiem iedzīvotājiem. Ši likuma piekopšana no galvas līdz kājām pēc maniem uzskatiem ir noziedzīga.

  10. Termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība un Latvijas zemes pārdošana salašņām no trešajām pasaules valstīm, ir pilnīgs idiotisms.

    • Idioti pat tirgoties neprot, butu nemusi piemeru no Maltas, tur 500000 prasa,bet musejie gandriz par brivu, atlauj iebraukt bleziem un salasnam.

  11. Kāpēc publikācijā netiek pieminēts arī ES parlamenta satraucošais viedoklis, par MAltas pilsonības tirgošanu un Latvijas termiņuzturēšanas tirgošanu. Tas ir jāpiemin un jārunā ļoti skaļi un bieži, un jāpieprasa politiķiem to ņemt vērā. Tas nozīmē, ka arī eiropas valstis šajās darbībās saskata lielas briesmas eiropai un katrai valstij atsevišķi, tai skaitā arī Latvijai.

    • Varbūt tāpēc , ka šī ziņa saziņas līdzekļos izskanēja tikai vakar . Tomēr koalīcijas partneriem vajadzētu ņemt vērā šo ES atziņu par pilsonības un uzturēšanās atļauju nevēlamu tirdzniecību jebkādā veidā .

      • Tāpat Latvijā neviens nedzirdēja šo „Kur jūs rakstījāt savas disertācijas? – viņus uzrunāja Martiness. – Vai jūs tās rakstījāt Austrumberlīnē? Vai jūs aizstāvējāt savas disertācijas Maskavas Universitātē? Laika posmā, kuru jūs dēvējat par šausmīgāko laiku vēsturē? Un vai jūs nebijāt daļa no tā briesmīgā režīma, kurš pakļāva sabiedrību tādiem apstākļiem?” Un, patiesi, „apspiestie” nebūt neizskatās tik apspiesti kā tiek stāstīts.

        Eiropā pašreiz nav pieņemts izteikties tieši un parasti politiķi izsakās daudznozīmīgi, izmantojot miglainas asociācijas, kas ļauj dažādi interpretēt pateikto. Tāpēc jo vairāk uz šāda ES politiķu uzvedības standarta fona izceļas spāņu politiķa asais tiešums ar ko viņš kritizēja jauno ES dalībnieku uzvedības paradoksus.

        Martiness norādīja uz Baltijas valstu politikas neloģiskumu un neracionalitāti, kas jau ir diagnosticējamas kā zemapziņas bailes no realitātes. „Mēs uzskatām, ka būt par eiropieti nozīmē būt racionālam. Nav nekas iracionālāks kā šis [Baltijas valstu] neuzticības veids Krievijai,” savu neizpratni pauda vicespīkers.

        Bet tālāk, priekš īpašiem nesaprašām, lai nebūtu izlikšanās, ka teiktais neattiecas uz viņiem, bet gan uz kādu citu, Martiness turpināja: „Tas ir tas, ko es saku latviešiem, lietuviešiem un igauņiem: Kā jūs vērtējat savu nozīmīgumu Eiropas Savienībā? Vai jūs domājat, ka esat nozīmīgi ar to, ka esat apsēsti ar ideju būt par sava veida cietoksni [krustnešu bruņinieku pilīm Krievzemes pierobežā] un nepārtrauktriem provokatoriem attiecībā pret ļoti lielo un mums ļoti vajadzīgo kaimiņu?!” Aiz šī retoriskā jautājuma ir dzirdama frāze: „Jūs mums traucējat ārpolitikā.”

        Eksperti secina, ka šos asos Eiroparlamenta viceprezidenta vārdus var uzskatīt kā oficiālu Briseles atbildi uz „Gributskaites buferi” un specifisko lietuviešu „Austrumu partnerības” interpretāciju, ko Viļņa pus gadu aktīvi lobēja visas savas ES prezidentūras laikā.

        Atsevišķi tika pieminēta Lietuvas prezidente – doktore Gribuskaite: „Pirms dažām dienām es teicu Lietuvas prezidentei: Es saprotu, ka vieglāk ir runāt par ienaidniekiem, par jūsu vēsturi u.tml. Daudz grūtāk ir pateikt: paskatīsimies, kā varam palīdzēt sakārtot attiecības. Citādi neviens ar jums nerēķināsies. Jūs esat vienīgie, kas spēj reāli dot ieguldījumu tilta radīšanā starp mums. Un mums ir nepieciešams šāds tilts. Jums ir jāizlemj, vai vēlaties būt nozīmīgi ES vai nevēlaties.”

Draugiem Facebook Twitter Google+