Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. septembris, 2012
Drukāt

Topošo Vidzemes koncertzāli cer papildināt ar profesionālu simfonisko orķestri

Foto - LETAFoto - LETA

Topošajam Vidzemes mūzikas un kultūras centram būtu nepieciešams savs profesionālais orķestris, uzskata jaunieceltais centra direktors Juris Žagars. “Es ļoti ceru, ka mums izdosies Vidzemes koncertzālē nodibināt savu simfonisko orķestri. Droši vien tas būtu kamerorķestris,” sarunā ar aģentūru BNS teica Žagars.

Viņaprāt, tam būtu jābūt profesionālam vai vismaz pusprofesionālam orķestrim, uz ko varētu balstīt koncertzāles māksliniecisko stratēģiju. Šāda reģionāla orķestra dibināšanai būtu nepieciešams valsts finansējums, tomēr Žagars neprognozēja, vai šī iecere tiks atbalstīta.

Pašlaik vienīgais profesionālais simfoniskais orķestris ārpus Rīgas darbojas Liepājā, un tā budžetu veido gan valsts, gan pašvaldības finansējums.

Žagars, kurš jau piecus gadus rīko Cēsu mākslas festivālu, uzskata, ka pārāk daudz naudas kultūrai koncentrējas Rīgā proporcionāli tam cilvēku skaitam, kas kultūru patērē. “Naudas koncentrācija kultūrai Rīgā ir tāds kā ūdensgalvas efekts,” viņš atzina.

“Domāju, ka būtu tikai godīgi un valstiski atbildīgi šo naudas koncentrāciju nedaudz decentralizēt un novirzīt kaut ko reģioniem. Neloloju ilūzijas, ka kāds piešķirs papildu naudu Kultūras ministrijai tikai reģionu kultūras dzīves nodrošināšanai. Bet noteikti arī Rīgā pastāv iespējas, kur var atrast naudu un to sadalīt daudz prātīgāk,” sacīja topošās Cēsu koncertzāles direktors.

Runājot par reģionu koncertzālēm, viņš uzsvēra – ja tās netiks ar valsts palīdzību mākslinieciski piepildītas, “mēs nonāksim tādā nedaudz komiskā Spānijas mazpilsētu situācijā, kur ir uzbūvēti milzīgi kultūras centri un muzeji, bet tie stāv tukši, nav kas tos skatās, un pilsēta ir milzīgos parādos”.

“Šajā gadījumā ir labi, ka var uzcelt koncertzāli un izmantot Eiropas līdzfinansējumu, bet tālāk jau nāk pats galvenais – saturs, bez kā visam citam nav jēgas. Saturu tikai ar entuziasmu un amatiermākslas kolektīviem nevar nodrošināt pēc definīcijas,” norādīja Žagars.

Viņaprāt, topošajā koncertzālē, kas durvis varētu vērt 2014.gadā, katru nedēļu būtu jānotiek profesionāliem koncertiem un teātru izrādēm.

“Pēc manas provizoriskās vīzijas, vismaz reizi mēnesī jābūt vienam kvalitatīvam amatiermākslas pasākumam, vismaz vienai profesionālai teātra izrādei, vismaz vienam simfoniskās mūzikas koncertam un vismaz vienam rokmūzikas vai džeza koncertam. Katru sestdienu ir jānotiek koncertam. Jo mēs nerunājam par Cēsu koncertzāli, bet gan par reģionālu koncertzāli. Cēsīm vienām pašām šāda koncertzāle šajā pasaules situācijā nav vajadzīga, bet reģionam to neabšaubāmi vajag,” paskaidroja Žagars.

Viņš ir pārliecināts, ka skatītāju 800 vietu plašajai koncertzālei netrūks.

“Tas nenozīmē, ka būs iespējams katru reizi piepildīt visas 800 zāles vietas – tā ir utopija. 800 vietas labākajā gadījumā varētu piepildīt trīs vai četras reizes gadā. Ikdienā tās būtu 500 partera vietas, un, ja tās būtu aizpildītas par 80%, tas faktiski ir Valmieras drāmas teātra izmērs. Un Valmieras teātris spēlē izrādes gandrīz katru vakaru, reģiona iedzīvotāji brauc un skatās,” salīdzināja Žagars.

Viņa pirmais uzdevums topošās koncertzāles vadītāja amatā būšot aprēķināt gaidāmos saimnieciskos izdevumus, nepieciešamo darbinieku skaitu un strādāt pie argumentācijas valsts budžeta piesaistei.

“Bez tā reģionu koncertzāles neeksistēs. Tās nevis darbosies vājākā režīmā, bet tādās nelielās pilsētās kā Cēsis un Rēzekne tās bez valsts finansējuma diemžēl, visticamāk, būs jāslēdz, jo pašvaldības budžets to nevar pavilkt,” uzsvēra Žagars. Pēc viņa provizoriskajiem aprēķiniem, līdzfinansējums no valsts budžeta varētu būt apmēram 150 tūkstoši latu gadā, bet saimnieciskie izdevumi – starp 200 un 300 tūkstošiem latu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+