Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. oktobris, 2016
Drukāt

Kā vērtējat aicinājumu Daugavpili pārdēvēt par Dinaburgu? (21)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī.

Aleksejs Burunovs, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs: “Pirmā reakcija bija – kāpēc pēkšņi šāda ideja? Un kāpēc no zila gaisa apgalvojums, ka Daugavpils vārds ir pārāk provinciāls, nav labskanīgs un ir grūti izrunājams, īpaši ārzemniekiem? Uzmanīgu dara jau tas vien, ka ir īpaša atsauce uz ārzemniekiem. Ne man, ne daudziem citiem cilvēkiem, ar kuriem par šo tēmu esmu runājis, nekad pat prātā nav ienācis apšaubīt Daugavpils vārda labskanīgumu un spriest, cik tas viegli vai grūti izrunājams. Vēl vairāk. Marka Rotko mākslas centru šogad jau apmeklējuši gandrīz 90 tūkstoši cilvēku no Latvijas un daudzām citām valstīm, ieskaitot Spāniju, Vāciju, ASV, Krieviju, Itāliju, Lielbritāniju, Franciju, Dāniju. Ne reizi ne no viena neesmu dzirdējis neko no tā, ko apgalvo pēkšņās idejas piekritēji. Tāpēc ar pilnām tiesībām varu sacīt – rosinājumam mainīt pilsētas nosaukumu nav nekāda pamata, tas galīgi nav aktuāli. Tajā pašā laikā kāds var iesaukties – jārīko referendums! Tāda ir demokrātija. Taču domāju, ka nevajag satraukties. Ne pirmā, ne pēdējā ideja, kam nav lemts piepildīties. Pavirmos gaisā, un viss.”

 

Ruta Ģiptere, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja vadītāja: “Pirmajā brīdī es biju šokēta. Kā tad tā? Dzīvodami brīvā Latvijā, atsakāmies no latviskā nosaukuma? Kaut kāds murgs! Tagad es saku tā – gan kā cilvēks, kas Daugavpilī nodzīvojis gandrīz 50 gadus, gan kā muzeja vadītāja, kas daudz pētījusi vēsturi, esmu kategoriski pret. Jā, katram, arī tādam, kas daugavpilietis ir neilgu laiku, ir tiesības nākt klajā ar kādu ideju, bet kaut ko tādu… Kā viņi varēja tik vienkārši – pat neaprunājoties ar pilsētas un Latvijas vēstures zinātājiem, būtu vismaz piezvanījuši! Jā, pēc 1918. gada, kad Latvija izcīnīja valstisko neatkarību, pilsētu pārdēvēšanai latviskos vārdos bija pamats. Toreiz latviskoja, tagad sāksim pretējo, vai tāds ir idejas autoru mērķis? Nācies dzirdēt, ka Daugavpils vārdu piedēvē padomju laikiem. Pat necenšas noskaidrot, ka pilsēta latvisko nosaukumu Daugavpils ieguvusi pirmās brīvvalsts laikā – 1920. gadā. Padomju laikā to nepārdēvēja par Dvinsku, tagad, kad stiprinām atgūto neatkarību, ar vieglu roku mainīsim vārdu, vai tā? Vai aizmirsīsim, ka tieši Daugavpilī, nevis Dinaburgā, 1940. gadā notika Pirmie Latgales dziesmu svētki, kas bija pēdējie Latvijas brīvvalstī pirms padomju okupācijas? Mums jāspodrina savas pilsētas vārds un jālepojas ar to, nevis jāpaslauka pagultē. Vairāki cilvēki, kuriem esmu ieminējusies par dažu daugavpiliešu ideju mainīt pilsētas nosaukumu, izbrīnīti iesaukušies: “Pirmo reizi par to dzirdu!” Tas liecina, ka pārdēvēšanas iniciatoriem maz sekotāju un ka pilsētas iedzīvotājiem ir daudz svarīgākas lietas, par kurām domāt.”

 

Rita Kokina, Daugavpils 13. vidusskolas skolotāja: “Mūsu skola ir mazākumtautību izglītības iestāde, mācības notiek krievu valodā, latviešu valodā un bilingvāli. Ne reizi nav gadījies dzirdēt tādus brīnumus, kādus pasniedz sabiedriskā organizācija “Projekts Dinaburga”. Pārdēvēšanai saku stingru nē, dzīvojam taču Latvijā, nevis Krievijā.”

 

Žanna Stankeviča, Daugavpils poļu kultūras centra vadītāja: “Par tādu ideju dzirdu pirmo reizi. Daugavpils vārdu grūti izrunāt? Kādas muļķības! Ne tikai Daugavpils poļiem – atbrauc viesi no Polijas, arī viņiem ar pilsētas latvisko vārdu nekādu grūtību.”

 

Geroida Bogdanova, Daugavpils krievu kultūras centra vadītāja: “Negribu, ka maina Daugavpils vārdu. Mums ir Daugava, un mums ir Daugavpils, ar to viss izteikts. Vai tie cilvēki, kas vēlas pilsētu pārdēvēt par Dinaburgu, ir padomājuši par nosaukuma maiņas lielajām izmaksām?”

 

Irina Paura, Daugavpils krievu vidusskolas – liceja direktore: “Pirmo reizi par to dzirdu! Vai tiešām tiem cilvēkiem vairs nav ko darīt, ka jānāk ar tik apšaubāmu iniciatīvu? Daugavpils vārds man patīk, ļoti skaisti skan, turklāt pilsētai ar šo vārdu ir ļoti bagāta attīstības vēsture. Dzīvosim tālāk Daugavpilī!”

 

Uzziņa

* Interneta portālos un sociālajos tīklos pirmo pretsparu saņēmis Daugavpils teātra vadītāja Oļega Šapošņikova radītās sabiedriskās organizācijas “Projekts Dinaburga” aicinājums mainīt pašreizējo Daugavpils nosaukumu uz Dinaburgu.

* Kā norādījis idejas iniciators, “Daugavpils” ir vārds, kuru grūti izrunāt, it sevišķi ārzemniekiem. Savukārt Latvijas kontekstā nosaukums “Daugavpils” nereti esot sinonīms provinciālismam un ne vienmēr – labai gaumei.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Kategorisks NĒ!!!

  2. Zini Latvijas vēsturi! Atbildēt

    Kā redzams, šeit pieminētie cilvēki Daugavpilī ļoti SLIKTI zina savas pilsētas vēsturi!
    Dinaburga pastāvēja no 1275 līdz 1893.gadam!
    6 gadsimtus tādu Daugavpili neviens NEZINĀJA! bet zināja Dinaburgu!
    Lai REFERENDUMĀ tauta izlemj, KĀ tiks nodēvēta viņu pilsēta Daugavpils!
    Daugavpils ir 100 x tīrāka un sakoptāka kā …Rīga!

  3. Vajag pārdēvēt Rēzekni par Režecu un Ludzu par Ļucinu, vēl Jelgavu varētu par Mītavu…

  4. Vīnuoti latviskai Latvejai! Atbildēt

    Rīgu jāpārsauc par Reigu. Valmieru par Valmīru. Ogri par Ūgri. Liepāju par Līpuoju. Alūksni par Olūksni. Balvus par Bolvim. Madonu apr Madūni. Cēsis būs Cāsi.
    Un pārējās vietas arī jālatgalisko (līdzīgā veidā, kā noziedznieks Ulmanis kopā ar Endzelīnu čiuliskoja un iznīcināja latgaliskos vietvārdus).

  5. Piedāvāju Kaļiņingradu pārdēvēt par Kēnigsbergu un Pitalovu par Tālavu

  6. Tieši vārds “Dinaburga” ir provinciāls un Latvijā nepieņemams. Tas pilsētai skan kā palama, bez cieņas.

  7. PLJUTINAM VIEGLAAK IZRUNAAT.PLJUTINS UN SEIT ESOSIE DLB (SLESERI LEMBERGI,USAKI,LURBAJOBUCI)TACU CER,KA KAADREIZ VALDIIS PLJUTENS.SLESAROVAM IEDOS LABAAKU SLOTU,TAAPEEC JAAPARAADAAS.

  8. Par Daugavpili neizteikšos ,taču Valmierā ir viesnīca Wolmar ,kāpēc ne Valmiera un ir ūdens Wenden ,kāpēc ne Cēsu ūdens? Gan jau tādus piemērus vēl varētu atrast.

  9. kādam galīgi nav ko darīt,atraduši laiku vietu un tēmu par ko diskutēt,kad Valstī ekonomikas ziņā ūdens smeļas mutē.

  10. Kā noskaidrojās, tad šis bēdīgi slavenais Šapošņikovs pēc senčiem patiesībā ir bijis Hūtmahers, tāpēc viņam varētu ieteikt mainīt atpakaļ savu uzvārdu, kas neskanētu tik provinciāli un būtu labāk saprotams arī ārzemniekiem. Uzvārda maiņa darītu viņam godu, nebūtu jāizliekas par to, kas viņš nav. Un galu galā viņa sencis, kas taisīja cepures, hūtes, varbūt arī šapkas, tātad – cepurnieks, ir tīri pieklājīga profesija, nav jau bijis nekāds siļķu vīrs…

  11. Vai LA nav aktuālāku tēmu, ka apspriest kāda krieva murgus par vāciskiem nosaukumiem latviskā valstī? Nesaprotu, kāpēc šie murgi jāaktualizē.

  12. Vai LA nav aktuālāku tēmu, kā kāda krieva murgi par vāciskiem nosaukumiem? Vai tāds jautājums vispār jāaktualizē?

  13. Visādi žurkas izlien – grib mācīt LATVIEŠIEM kā uzvesties…

  14. Pilnīgas muļķības, Daugavpilij ir jāpaliek Dugavpilij

  15. Beigtas šakāļa ausis tas ēzelis dabūs, nevis dinaburgu…. DUAGAVPILS. P.S. Kārtējā kremlinu provokācija, lai šķeltu sabiedŗību….

  16. Bet Rīgā daudzās ielas ar krievu nosaukumiem (Maksima Gorkija, Gogoļa, Ļermontova, Puškina, Turgēņeva, Grebenščikov, Čapajeva, Gagarina un tml.) gan būtu jāpārdēvē. Vai nebūtu laiks šīm pēc okupantu dižgariem nosauktās ielas nosaukt pēc latviešu rakstniekiem un citām mūsu slavenībām?

    • xyz - tas ir stulbi Atbildēt

      Pushkina, Ljermontova, Turgenjeva, Gogolja ielaam sen bija jaamaina nosaukumi. Kaads sakars tiem ar Latviju, Riigu? Diez vai kaadam no vinjiem vispaar ir bijis kas zinaams par muusu zemi. Varbuut, ka tie bija kaut ko dzirdeejushi par balkjijskuju provinciju, bet ne jau nu par Latviju, Lietuvu, Igauniju.

  17. “Savukārt Latvijas kontekstā nosaukums “Daugavpils” nereti esot sinonīms provinciālismam un ne vienmēr – labai gaumei.”
    Nu,..zināma taisnība šajā apgalvojumā ir gan! Nezinu, pamatoti vai ne, jo D – pilī neesmu dzīvojis, taču tāds stereotips valda. Tikai grūti iedomāties, kā pilsētas nosaukuma maiņa varētu šai ziņā ko mainīt!

  18. nu un tad, ka grūti izrunāt? tas ir iemesls, lai mainītu pilsētas nosaukumu? nē, ārzemniekiem ir JĀMĀCĀS to izrunāt.
    Man ir grūti izrunāt uzvārdu Šapošņikovs. Vai tāpēc man ir tiesības rosināt, lai cilvēks maina uzvārdu tikai tāpēc, ka tas grūti izrunājams, it sevišķi latviešiem? Nē, es MĀCĪŠOS to izrunāt.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (32)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+