Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī.
Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī.
Foto – Evija Trifanova/LETA

Kā vērtējat aicinājumu Daugavpili pārdēvēt par Dinaburgu? 21

Aleksejs Burunovs, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs: “Pirmā reakcija bija – kāpēc pēkšņi šāda ideja? Un kāpēc no zila gaisa apgalvojums, ka Daugavpils vārds ir pārāk provinciāls, nav labskanīgs un ir grūti izrunājams, īpaši ārzemniekiem? Uzmanīgu dara jau tas vien, ka ir īpaša atsauce uz ārzemniekiem. Ne man, ne daudziem citiem cilvēkiem, ar kuriem par šo tēmu esmu runājis, nekad pat prātā nav ienācis apšaubīt Daugavpils vārda labskanīgumu un spriest, cik tas viegli vai grūti izrunājams. Vēl vairāk. Marka Rotko mākslas centru šogad jau apmeklējuši gandrīz 90 tūkstoši cilvēku no Latvijas un daudzām citām valstīm, ieskaitot Spāniju, Vāciju, ASV, Krieviju, Itāliju, Lielbritāniju, Franciju, Dāniju. Ne reizi ne no viena neesmu dzirdējis neko no tā, ko apgalvo pēkšņās idejas piekritēji. Tāpēc ar pilnām tiesībām varu sacīt – rosinājumam mainīt pilsētas nosaukumu nav nekāda pamata, tas galīgi nav aktuāli. Tajā pašā laikā kāds var iesaukties – jārīko referendums! Tāda ir demokrātija. Taču domāju, ka nevajag satraukties. Ne pirmā, ne pēdējā ideja, kam nav lemts piepildīties. Pavirmos gaisā, un viss.”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Ruta Ģiptere, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja vadītāja: “Pirmajā brīdī es biju šokēta. Kā tad tā? Dzīvodami brīvā Latvijā, atsakāmies no latviskā nosaukuma? Kaut kāds murgs! Tagad es saku tā – gan kā cilvēks, kas Daugavpilī nodzīvojis gandrīz 50 gadus, gan kā muzeja vadītāja, kas daudz pētījusi vēsturi, esmu kategoriski pret. Jā, katram, arī tādam, kas daugavpilietis ir neilgu laiku, ir tiesības nākt klajā ar kādu ideju, bet kaut ko tādu… Kā viņi varēja tik vienkārši – pat neaprunājoties ar pilsētas un Latvijas vēstures zinātājiem, būtu vismaz piezvanījuši! Jā, pēc 1918. gada, kad Latvija izcīnīja valstisko neatkarību, pilsētu pārdēvēšanai latviskos vārdos bija pamats. Toreiz latviskoja, tagad sāksim pretējo, vai tāds ir idejas autoru mērķis? Nācies dzirdēt, ka Daugavpils vārdu piedēvē padomju laikiem. Pat necenšas noskaidrot, ka pilsēta latvisko nosaukumu Daugavpils ieguvusi pirmās brīvvalsts laikā – 1920. gadā. Padomju laikā to nepārdēvēja par Dvinsku, tagad, kad stiprinām atgūto neatkarību, ar vieglu roku mainīsim vārdu, vai tā? Vai aizmirsīsim, ka tieši Daugavpilī, nevis Dinaburgā, 1940. gadā notika Pirmie Latgales dziesmu svētki, kas bija pēdējie Latvijas brīvvalstī pirms padomju okupācijas? Mums jāspodrina savas pilsētas vārds un jālepojas ar to, nevis jāpaslauka pagultē. Vairāki cilvēki, kuriem esmu ieminējusies par dažu daugavpiliešu ideju mainīt pilsētas nosaukumu, izbrīnīti iesaukušies: “Pirmo reizi par to dzirdu!” Tas liecina, ka pārdēvēšanas iniciatoriem maz sekotāju un ka pilsētas iedzīvotājiem ir daudz svarīgākas lietas, par kurām domāt.”

Rita Kokina, Daugavpils 13. vidusskolas skolotāja: “Mūsu skola ir mazākumtautību izglītības iestāde, mācības notiek krievu valodā, latviešu valodā un bilingvāli. Ne reizi nav gadījies dzirdēt tādus brīnumus, kādus pasniedz sabiedriskā organizācija “Projekts Dinaburga”. Pārdēvēšanai saku stingru nē, dzīvojam taču Latvijā, nevis Krievijā.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Žanna Stankeviča, Daugavpils poļu kultūras centra vadītāja: “Par tādu ideju dzirdu pirmo reizi. Daugavpils vārdu grūti izrunāt? Kādas muļķības! Ne tikai Daugavpils poļiem – atbrauc viesi no Polijas, arī viņiem ar pilsētas latvisko vārdu nekādu grūtību.”

Geroida Bogdanova, Daugavpils krievu kultūras centra vadītāja: “Negribu, ka maina Daugavpils vārdu. Mums ir Daugava, un mums ir Daugavpils, ar to viss izteikts. Vai tie cilvēki, kas vēlas pilsētu pārdēvēt par Dinaburgu, ir padomājuši par nosaukuma maiņas lielajām izmaksām?”

Irina Paura, Daugavpils krievu vidusskolas – liceja direktore: “Pirmo reizi par to dzirdu! Vai tiešām tiem cilvēkiem vairs nav ko darīt, ka jānāk ar tik apšaubāmu iniciatīvu? Daugavpils vārds man patīk, ļoti skaisti skan, turklāt pilsētai ar šo vārdu ir ļoti bagāta attīstības vēsture. Dzīvosim tālāk Daugavpilī!”

Uzziņa

* Interneta portālos un sociālajos tīklos pirmo pretsparu saņēmis Daugavpils teātra vadītāja Oļega Šapošņikova radītās sabiedriskās organizācijas “Projekts Dinaburga” aicinājums mainīt pašreizējo Daugavpils nosaukumu uz Dinaburgu.

* Kā norādījis idejas iniciators, “Daugavpils” ir vārds, kuru grūti izrunāt, it sevišķi ārzemniekiem. Savukārt Latvijas kontekstā nosaukums “Daugavpils” nereti esot sinonīms provinciālismam un ne vienmēr – labai gaumei.