Toreiz nečīkstēja un nepameta savu valsti. “LA” lasītāji par Ulmaņlaikiem 1

“Lauku Avīzes” izdevniecība laidusi klajā pirmskara Latvijas sabiedrisko lietu ministra Alfrēda Bērziņa (1899 – 1977) atmiņu grāmatu “Labie gadi. Pirms un pēc 15. maija”. Tā ir saistoša lasāmviela par Latvijas vēsturi pusgadsimta garumā. Vai izdevums grāmatveikalu plauktos pamanīts, iegādāts, izlasīts?

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Rīdzinieks Andris Dolāns tikko izlasījis A. Bērziņa grāmatu un atzīst to par ļoti vērtīgu. A. Dolāns: “Manuprāt, grāmata ir labs liecinieks par tā laika Latvijas parlamentārisma peripetijām, kas ļoti līdzinās šodienas norisēm. Meistarīgi atainotas valsts attīstības problēmas pēc Pirmā pasaules kara. Cilvēki pārvarēja grūtības un uzcēla savu valsti. Nečīkstēja kā šodien un tūkstošiem nepameta dzimto pusi.” Dolāns uzskata, ka grāmata kā vēstures liecība jāiegādājas skolu bibliotēkām, tāpat to vajadzētu izlasīt visiem Saeimas deputātu kandidātiem. “Labie gadi” atgādina – neaizmirstiet savas valsts vēsturi, ja gribat Latviju saglabāt bērniem un mazbērniem.

Aija Neiburga no Saulkalnes iepriekš gan neko daudz par Alfrēda Bērziņa gaitām pirmskara Latvijā nav zinājusi. Bet, izlasot 27. augusta “Latvijas Avīzē” nopublicēto rak­stu “Alfrēdam Bērziņam melot nebija vajadzības”, kā arī 5. septembra “Mājas Viesī” sarunu ar A. Bērziņa meitu Maiju Eineri, radusies interese arī par viņas tēva, sabiedrisko lietu ministra un Kārļa Ulmaņa uzticības personas atmiņām. “Iepriekš esmu lasījusi Marisa Vētras grāmatu par pirmskara Latviju un tās sabiedrisko dzīvi, ievērojamākajām personībām. Memuāri vienmēr ir interesanta lasāmviela. Jau esmu piesacījusi mazmeitai, lai, braucot uz Rīgu, obligāti nopērk A. Bērziņa grāmatu,” saka A. Neiburga.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt Rita Vītola no sirds priecājas par nule klajā laisto darbu. Izrādās, pirms gandrīz desmit gadiem viņas draugs no Vācijas, baltvācietis Dītrihs Tillners, kurš par savu dzimteni jo­projām uzskata Latviju, vēlējies izlasīt grāmatu “Labie gadi. Pirms un pēc 15. maija”. Tillnera kungs līdz divdesmit gadu vecumam dzīvoja Latvijā, tāpēc par pirmskara vēsturi viņam ir īpaša interese. Dītrihs 93 gadu vecumā lasa, raksta un runā latviski. R. Vītola: “Toreiz nevarēju īstenot viņa lūgumu, jo pat antikvariātos šīs 1963. gadā trimdā izdotās grāmatas vairs nebija. Un, lūk, kāds skaists pārsteigums – “Latvijas Avīzē” uzzinu, ka “LA” izdevniecība šo grāmatu tikko kā laidusi klajā!”

Bet Miervaldim Ceimuram no Dundagas ar autoru Alfrēdu Bērziņu ir īpaša saikne – izrādās, viņa tēvs pirms kara strādājis Sabiedrisko lietu ministrijā, bijis ministra sekretārs. Ceimura kungs atceras, ka apmēram desmit gadu vecumā tēvs viņu paņēmis līdzi, lai parādītu savu darbavietu. Tēvs, tāpat kā Alfrēds Bērziņš, bija aizsargu organizācijas biedrs. Sākoties padomju okupācijai, boļševiki viņu noslepkavoja. M. Ceimurs: “Par Bērziņa atmiņām man ir sevišķa interese. Man tuvumā nav grāmatveikalu, bet, tiklīdz būs iespēja aizbraukt uz Talsiem, izdevumu iegādāsimies.”

Viedoklis 


Kāda ir lasītāju interese par Alfrēda Bērziņa grāmatu?


Aldis Paegle, AS “Lauku Avīzes” realizācijas daļas vadītājs: “Interese par augusta nogalē izdoto Alfrēda Bērziņa grāmatu “Labie gadi”, kas ir veltījums Latvijas valsts simtgadei, ir liela. To apliecina gan grāmatveikaliem nogādāto grāmatu skaits, gan pirktāko grāmatu topi, ko ik nedēļu apkopo grāmatu apgādi. Piemēram, Jāņa Rozes grāmatnīcā mūsu izdevums “Labie gadi” ierindojies 4. vietā, bet “Jumavas” (citu izdevniecību izdoto grāmatu sarakstā) un apgāda “Valters un Rapa” grāmatveikalā – 2. vietā. A. Bērziņa atmiņas “Labie gadi” var iegādāties arī mūsu internetveikalā: [email protected]. Pērkot internetā, nodrošināta preces piegāde mājās. Vislētāk grāmata nopērkama “LA” realizācijas daļā, kur tā maksā 10,60 eiro.”