Atstatāk no dzelzceļa pārvietojams 1941. gada 14. jūnija izvešanu simbolizējošais preču vagons, piemiņas zīme un laukakmens ar iecirsto gada skaitli “1941”. Saglabājama un pārvietojama uz citu vietu vēsturiskā stacijas ēka.
Atstatāk no dzelzceļa pārvietojams 1941. gada 14. jūnija izvešanu simbolizējošais preču vagons, piemiņas zīme un laukakmens ar iecirsto gada skaitli “1941”. Saglabājama un pārvietojama uz citu vietu vēsturiskā stacijas ēka.
Foto – Lita Krone/LETA

Plāno pārvietot daļu no komunistiskā terora upuru piemiņas vietas objektiem Torņakalnā 2

Attiecībā uz arheoloģisko izpēti Rīgā VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne pirmkārt norāda vietu, kur no tilta nākošais dzelzceļa uzbērums Torņakalna sākumā piekļaujas 17. gadsimta zviedru laiku nocietinājumam Kobronskanstij. Pēdējie izrakumi tur veikti 2014. gadā, laikā, kad notika gatavošanās LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvei. Toreiz arheologi konstatēja, ka dzelzceļa uzbērums nogriezis divus no bastionu izvirzītajiem galiem. Izpēte šajā vietā būs noteikti nepieciešama. Citviet izrakumi jāveic pie Sējas novada Murjāņu senkapiem un gar Ķekavas novada Sakaiņu pilskalna pakāji, jo dzelzceļa līnija stiepsies ļoti tuvu šiem pieminekļiem. Zirne piebilst, ka līdzšinējie izrakumi Sakaiņu pilskalna lēzenajā nogāzē, ko izmanto slēpošanas trasei, gan kultūrslāni nav uzrādījuši. Savukārt Tiniņkalna senkapus Salacgrīvas novada Liepupes pagastā līnija iespējami skars tikai pieminekļa aizsardzības zonā (pēc likuma tā ir 500 m no objekta). Nav apstiprinājušās arī arheologu aprindās agrāk dzirdētās bažas, ka līnija varētu nodarīt postu Rūju svētliepai Salacgrīvas novadā un Mūku kalnam Salaspils novadā. Tas nenotiks.

Dzelzceļa “Rail Baltica” (“RB”) būves laikā Rīgā Pārdaugavā nāksies pārvietot daļu no komunistiskā terora upuru piemiņas vietas objektiem pie Torņakalna stacijas, apstiprināja pilnsabiedrības “RB Latvija” pārstāve Rita Voronkova. Būs jāpārvieto arī pati vēsturiskā stacijas ēka. Tomēr Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) plānotās dzelzceļa līnijas trasi attiecībā pret vēstures un kultūras pieminekļiem kopumā atzīst par korektu, jo līnija ir iespējami atbīdīta no potenciāli skaramajiem objektiem.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 170
Lasīt citas ziņas

Paredzams, ka jau tuvākajā laikā varētu izsludināt iepirkuma konkursu par “Rail Baltica” trases arheoloģiskās apzināšanas darbu veikšanu. Izpētei jāsākas 2017. gada pavasarī, un šim mērķim sākotnēji atvēlēti 360 tūkstoši eiro. Rīgas teritorijā jaunais dzelzceļš skars vairākus pieminekļus, kurus VKPAI norādījusi saglabāt. Atstatāk no dzelzceļa pārvietojams 1941. gada 14. jūnija izvešanu simbolizējošais preču vagons Torņakalnā, piemiņas zīme deportētajiem un laukakmens ar iecirsto gada skaitli “1941”. Tikmēr tēlnieka Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas veidotā tēlu grupa aiz Torņakalna stacijas paliks savā vietā, norādīja “RB Latvija” pārstāve Voronkova. Jautājums ir saskaņots ar Latvijas Politiski represēto apvienības vadību. “Ap Torņakalna staciju mums paredzēts komplekss risinājums kopā ar Rīgas domi, jo arī pilsētai šajā vietā ir savi attīstības plāni,” piebilda Voronkova.

Saglabājama un pārvietojama uz citu vietu vēsturiskā Torņakalna stacijas koka ēka, kas tapusi 19. gs. 80. gadu vidū.

CITI ŠOBRĪD LASA

Attiecībā uz Rīgu nav iznīcināmi arī vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi – divi 20. gadsimta sākumā tapušie dzelzceļa viadukti Torņakalnā – M. Altonovas ielas pārvads un Torņakalna (Kapsētas) ielas pārvads, kas savulaik bijušas lielākās monolītā dzelzsbetona būves visā Krievijas impērijā. Tas pats attiecas uz vietējās nozīmes industriālo pieminekli dzelzceļa tiltu pār Mazo Juglu pie Upeslejām Stopiņu novadā. “RB” būvniekiem nāksies meklēt tehniskos risinājumus šo objektu pārcelšanai. “Pilnībā ietekme uz tiltiem būs zināma pēc būvprojekta izstrādes. Šobrīd, pēc veiktās detalizētās izpētes, redzams, ka ietekme būs, tilti būs demontējami un atjaunojami līdz to esošajam veidolam,” komentē “RB Latvija” pārstāve. Iespējams, līnija skars valsts nozīmes pieminekli – inženiera Frīdriha Candera bērnības dzīves vietu F. Candera ielā 1, Zasulaukā. Tā ir 19. gadsimta beigās celta divstāvu koka ēka, kas tāpat saglabājama.

Attiecībā uz arheoloģisko izpēti Rīgā VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne pirmkārt norāda vietu, kur no tilta nākošais dzelzceļa uzbērums Torņakalna sākumā piekļaujas 17. gadsimta zviedru laiku nocietinājumam Kobronskanstij. Pēdējie izrakumi tur veikti 2014. gadā, laikā, kad notika gatavošanās LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvei. Toreiz arheologi konstatēja, ka dzelzceļa uzbērums nogriezis divus no bastionu izvirzītajiem galiem. Izpēte šajā vietā būs noteikti nepieciešama. Citviet izrakumi jāveic pie Sējas novada Murjāņu senkapiem un gar Ķekavas novada Sakaiņu pilskalna pakāji, jo dzelzceļa līnija stiepsies ļoti tuvu šiem pieminekļiem. Zirne piebilst, ka līdzšinējie izrakumi Sakaiņu pilskalna lēzenajā nogāzē, ko izmanto slēpošanas trasei, gan kultūrslāni nav uzrādījuši. Savukārt Tiniņkalna senkapus Salacgrīvas novada Liepupes pagastā līnija iespējami skars tikai pieminekļa aizsardzības zonā (pēc likuma tā ir 500 m no objekta). Nav apstiprinājušās arī arheologu aprindās agrāk dzirdētās bažas, ka līnija varētu nodarīt postu Rūju svētliepai Salacgrīvas novadā un Mūku kalnam Salaspils novadā. Tas nenotiks.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.