Jaunas meteostacijas ļauj solīt precīzāku laika prognozi un savlaicīgus brīdinājumus 2
Kaut gan daba ir spēks, kuras nākamos soļus paredzēt var vien daļēji, Latvijas ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) turpmāk sola vēl precīzāku laika prognozi. To ļaus desmit jaunas modernas vides stāvokļa monitoringa stacijas, kas izbūvētas dažādās vietās Latvijā. Jaunās stacijas jau iedarbinātas pilnā režīmā, bet pagaidām vēl norisinās arī dažādi sistēmu testēšanas darbi.
Jaunajos laika vērošanas torņos izvietotās “smadzenes” savāc informāciju no 11 dažādām ierīcēm, kur katrai savs “atbildības lauks”. Piemēram, trīs metru dziļumā esošais augsnes temperatūras noteicējs sniedz būvniekiem svarīgu informāciju par to, cik dziļi sasalst zeme un cik lielā dziļumā jāierok ūdens caurules, lai tās neaizsaltu. “Lielākais ieguvums meteorologiem – jaunās stacijas ir pilnībā automātiskas un aktuālie dati speciālistiem pieejami praktiski uzreiz un jebkurā brīdī,” vērtē LVĢMC Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone. Jaunās stacijas ir integrētas valsts meteoroloģisko novērojumu tīklā, ko veido kopumā 23 stacijas, nosedzot visu valsts teritoriju. Arī pārējās 13 meteoroloģiskajās stacijās ir uzstādītas automātiskās iekārtas, tomēr joprojām ir arī parametri, kuru iegūšanai nepieciešama speciālista klātbūtne, lai tajās veiktu mērījumus vai novērojumus.
Desmit jaunās meteostacijas uzstādītas ar mērķi iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par vides stāvokli. Tās ļauj precīzāk monitorēt bīstamus laika apstākļus, lai izteiktu savlaicīgus brīdinājumus gan sabiedrībai, gan glābšanas dienestiem, ostām un citiem. “No iegūtajiem datiem varam prognozēt arī apledojumu, vietas, kur ir palielināta iespēja krist kokiem utt. Tas viss ir ļoti svarīgs vairākiem dienestiem, no tā ir atkarīgs viņu darbs,” skaidro I. Indriksone. Viņa akcentē, ka iegūtie operatīvie dati jebkuram ir pieejami LVĢMC mājaslapā meteo.lv. Tāpat iegūtie dati nonāk starptautiskā lietošanā.
Vienas modernās meteostacijas izveide izmaksā ap 55 tūkstošiem eiro un 10 staciju izbūve īstenota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas ir 988 274,31 eiro, no tā 849 915,91 eiro – ES, bet 138 358,40 eiro – Latvijas valsts finansējuma. “Mēs gribētu, lai visas stacijas būtu tik modernas kā jaunās, un mēs arī neesam apstājušies pie sasniegtā. Pagaidām pietrūkst naudas – jāgaida nākamie Eiropas struktūrfondi vides monitoringam,” spriež LVĢMC pārstāve. Bet viņa atklāj, ka ir arī vairākas citas ieceres, piemēram, pilnveidot hidroloģisko novērojumu veikšanu, jo Latvijā obligāti jāizveido plūdu prognozēšanas un agrās brīdināšanas sistēma. “Mums jāspēj pēc iespējas precīzāk modelēt ūdens kvantitatīvos rādītājus, jāzina reljefs, tostarp ūdens gultnes. Lai to iegūtu, jāveic īpaši mērījumi – gultnes skenēšana, dziļuma mērīšana. Tāpat jāpilnveido virszemes ūdens kvalitātes monitorings, jo jānosaka ne tikai piesārņojums, kas aizplūst ar ūdeni, bet arī piesārņojums, kas nogulsnējas ūdens gultnē,” uzskaita speciāliste, uzsverot, ka ideju centra attīstībai netrūkst.
Viedokļi
Juris Jāmanis, z/s “Saslaukas” īpašnieks: “Mēs izmantojam meteoroloģisko radaru datus, piemēram, norvēģu yr.no, krievu gismeteo.ru vai pašmāju meteolapa.lv radarus, kuros rāda, kā nāk mākoņi un kāds ir vējš (Meteolapas.lv izmanto arī LVĢMC datus. – Aut.). Kopumā dati ir diezgan precīzi, dažreiz mākoņi kavējas, reizēm atnāk ātrāk – tikai dažreiz bijis tā, ka vējš pēkšņi mainās un izdzenā mākoņus vai, gluži otrādi, atnes lietu. Uz lauka strādājot, diena jāplāno ļoti precīzi. Nav slikti, ja naudu iegulda laika apstākļu noteikšanas attīstībā. Galvenais, lai tas viss darbotos un prognozes būtu precīzas, palīdzot cilvēkiem darbā.”
Ilona Grīnberga, vindsērfinga kluba “360” bērnu un jauniešu trenere: “Es izmantoju tikai windguru.cz novērojumus, kas ir diezgan precīzi – esmu apmierināta ar viņu prognozēm. Nav bijis tā, ka ziņo un rāda vienu, bet realitāte ir pavisam cita. Cik zinu, visi burātāji izmanto tieši šo resursu. Mēs jau paši arī esam diezgan labi meteorologi – pēc pieredzes un intuīcijas skatāmies uz mākoņiem, vērojam, kāds laiks bija šodien, un domājam, kāds būs rīt.”
Anna Kononova, “Latvijas valsts ceļu” (“LVC”) komunikācijas daļas vadītāja: “Laika apstākļu prognozes ir svarīgas autoceļu uzturēšanas darbu veikšanai. Uzņēmums abonē divus LVĢMC produktus – vispārējo meteoinformāciju, kur ietilpst prognozes, brīdinājumi, statistika u. c., kā arī eksperimentālo ceļu stāvokļa prognozēšanas modeli, kas ir balstīts uz “LVC” ceļu meteostaciju datu izmantošanu. Jāsaka gan, ka pamata instruments “LVC” un “Latvijas autoceļu uzturētāja” (“LAU”) darbā ir dati no “LVC” meteostacijām. Šobrīd aktīvas ir 52 ceļu meteostacijas pie galvenajiem autoceļiem, no kurām saņemam meteoroloģiskos un ceļa stāvokļa reāllaika datus ziemas dienesta vajadzībām. “LAU” bez mūsu meteostacijām ir pieejami arī LVĢMC produkti, kas viens otru papildina.”
