Kultūra
Kultūrpolitika

Tradīciju skaistums festivālā “Baltica 2018” 16

Foto – Timurs Subhankulovs

No sestdienas, 16., līdz ceturtdienai, 21. jūnijam, ar tēmu “Ziedēšana. Jāņi” visu Latviju pieskandinās Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” ar vairāk nekā 4000 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un daudzām citām valstīm. Festivālā piedalīsies etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, stāstnieki, raibumraibā skanīgā pušķī savijoties dziesmām, dančiem, instrumentālajai mūzikai, aizraujošiem stāstiem, amatniecībai un citām ar mūsu senču paaudžu paaudzēs nodoto mantojumu saistītām vērtībām. Tas būs spilgts apliecinājums tradīciju spēkam kopā ar dzīvu apjēgu par to pārmantojamības un turpināšanas nepieciešamību.

Festivāls simboliski norisinās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu simtgades gadā, turklāt aprit vēl kāda gadskārta ar ļoti dziļu nozīmi – trīsdesmit gadi kopš pirmā “Baltica” festivāla Rīgā, kura astoņas dienas jāņuzāļu un rudzupuķu vainagu reibinošajā smaržā līdz ar droši dziedātajām tautas svētdziesmām un sarkanbaltsarkanā karoga atdzimšanu bija visspilgtākā liecība par tautas nezūdošo garīgo spēku, patriotismu un vēlmi pēc mūžīgās Latvijas. Arī mūsdienās festivāls “Baltica” ir svarīgs – arī cilvēkiem, kas ikdienā varbūt nav tik tieši iesaistīti tradicionālās kultūras norišu pārmantojamībā –, jo iemieso ārkārtīgi dziļi un spēcīgi sakņotas fundamentālas garīgas vērtības, bez kurām nav iedomājams latviskums. Iespējams, arī šī apziņa ir iemesls, kādēļ festivāls 30 gados ir tik ļoti audzis – 1988. gadā tajā piedalījās 44 kolektīvi, bet šogad – jau 231.

“Jāņi ir ļoti cieši saistīti ar dabu – tieši tas ir brīdis, kad tradicionāli viss zied visspēcīgāk. Savukārt “Baltica” ir festivāls, kurā zied tradīcija visā tās daudzveidībā,” sarunā ar “Kultūrzīmēm” teic “Baltica 2018” mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna.

Kā aizvien festivālā netrūks dziļi iesakņojušos tradicionālo vērtību – teicēju un muzikantu koncerts, svētku gājiens, Festivāla klubs. Pavisam jauns notikums toties būs orientēšanās sacensības tā ieskaņā sestdienas, 16. jūnija, rītā – šis solās būt aizraujošs un izziņas piesātināts pasākums, jo risināsies 10 ar “Baltica” vēsturi saistītās vietās. Starts tiks dots jau plkst. 10 Doma laukumā, gaidīts tiek ikviens interesents un it sevišķi ģimenes ar bērniem.

Sestdiena, 16. jūnijs, festivālā būs Rīgas diena – ar teicēju un muzikantu koncertu, varenu novadu sadziedāšanos līgotņu skaņās kanāla abās malās ar 230 folkloras kopu piedalīšanos, gājienu, lielkoncertu “Šurp, Jāņa bērni!” pie Brīvības pieminekļa un Festivāla klubu. Svētdien, 17. jūnijā – Baltijas diena ar jo krāšņu sadziedāšanos norisē “Jāņi Latvijas novados” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kopīgām atmiņām par festivāla sākotni Baltijas vakarā Mūzikas akadēmijā un jautru Baltijas danču vakaru Mazajā ģildē. Pirmdiena, 18. jūnijs – Novadu diena – sāksies ar to, ka “Pa-Saule ielīgos Līgatnē”, bet Dikļos un Kocēnos kokles spēles meistares Laimas Jansones gādībā notiks Pasaules koklētāju salidojums. Nākamajā dienā – Aizkrauklē – skaisti uzziedēs tradīciju pārmantojamība muzikantu un stāstnieku saietā “Ziedu raksti”. Bet trešdien, 20. jūnijā, mazākzināmus tautas deju soļus varēs apgūt Lielajā danču saietā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.

Būtiski arī, ka “Baltica” šogad neizskanēs kā parasts vienā vietā, bet gan sešās dažādās – Dagdā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrkalnē, Turaidā, Viļakā – un Rīgā, vērienīgi svinot vasaras saulgriežu svētkus.

Atsevišķu spilgtāko “Baltica 2018” notikumu apskatu lasiet 5. lappusē, bet visu programmu sk. www.festivalbaltica.com.

LA.lv