Publicitātes foto

Tradicionālo kultūru “Latgaļu sātā” apgūst bērni no visas pasaules 2

Ar bērnu darbu izstādi un koncertu sabraukušajiem vecākiem Viļānu novada Dekšāru pagasta “Latgaļu sātā” augustā noslēdzās ikgadējā bērnu tradicionālās kultūras nedēļa Latgalē, portālam LA.lv pastāstīja producentu grupas “Lietišķā Latgale” pārstāve Renāte Lazdiņa.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Šī bija jau septītā reize, kad Latgales tradicionālās kultūras centrā “Latgaļu sāta” 20 bērni vecumā no septiņiem līdz 13 gadiem varēja mācīties dziedāt, dejot, spēlēt kokli, gatavot mūzikas instrumentus, aust un apgūt arī citus tradicionālos arodus un prasmes, stāsta R. Lazdiņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs izšuvām krustdurienā, bijām arī pie jaunsargiem, taisījām seno laiku instrumentus, strādājām ar mālu,” stāsta Marta Štrama no Itālijas. Vienpadsmitgadīgā Nikola Benislavska no Varakļāniem iemācījusies senāko aušanas veidu un noaudusi sev celaini.

Puikas tradicionālās kultūras nedēļā pagatavojuši sev nazīšus. Kalvis Students ir no Rīgas un tradicionālās kultūras nedēļā piedalās jau piekto gadu, pa šiem gadiem esot pat nedaudz iemācījies latgaliešu valodu. Kā atzīst pasākuma organizatore, biedrības “Latgaļu sāta” vadītāja Marika Zeimule, latgaliešu valodu bērni šeit iemācoties galvenokārt caur dziesmām.

“Sabrauc bērni ne tikai no Latvijas, šogad arī no Itālijas, citus gadus bija dalībnieki arī no Amerikas un Vācijas. Nedēļas ietvaros dalībnieki brīvā dabā Latgales lauku sētas atmosfērā apgūst dažādas tradicionālās prasmes, gan aušanu uz lielajām stellēm, celaiņu izgatavošanu, ar mālu strādā kā senos neolīta laikos, veido dažādas latvju rakstu zīmes no koka,” stāsta Marika Zeimule.

Bērni nedēļas laikā paguva arī iemēģināt sviesta kulšanu pēc sentēvu metodēm un maizes cepšanu lielajā maizes krāsnī, ko varēja nobaudīt vecāki. “Senču mantojumu mēs apgūstam gan tradicionālajā veidā, gan arī caur modernām tehnoloģijām, izmantojam bērniem interesantus materiālus piemērām stiklu apgleznošanu, etnogrāfisko rakstu iededzināšanu kokā. Ar rakstiem apdrukājam krekliņus. Šādā veidā, moderno saliekot kopā ar senatnīgo, bērniem rodās pavisam cita interese,” ieskicē M.Zeimule.

Kā stāsta viens no biedrības dibinātājiem Dainis Mjartāns, šādas bērnu tradicionālās kultūras nedēļas organizēšanas ideja savulaik smelta ASV latviešu nometnēs un to atbalstījusi arī Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales programma. Pateicība pienākas arī Kanādas latviešu katoļiem, kas iespēju robežās atbalstījuši šīs biedrības darbu tradicionālās kultūras popularizēšanā jaunatnes vidū.

Reklāma
Reklāma

“Latgaļu sātas” nosaukums patapināts no latgaliešu grāmatu krātuves, kuru Minsterē vadīja dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis. “Latgaļu sātā”, savulaik dzīvoja pazīstamais etnogrāfisko kokļu meistars Donats Vucins. Pēc viņa grieztajām koklēm deviņdesmitajos gados 200 kilometrus attālo ceļu no Rīgas mēroja folkloras entuziasti no visas Latvijas, kā arī latvieši no ASV un Kanādas, stāsta Renāte Lazdiņa.

Teju katru gadu biedrība organizē kokļu dienas, pulcējot etnogrāfisko kokļu spēlētājus no Rīgas, Rēzeknes, Madonas, Jēkabpils, Varakļāniem, Andrupenes, Cesvaines un ārzemēm.