Traģēdija uz Valmieras šosejas: LVC izplata savu skatījumu 8
Svētku brīvdienās notikušais ceļu satiksmes negadījums uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, ir aktualizējis jautājumu par tehniskajiem risinājumiem, kuri varētu pasargāt no šādiem negadījumiem, paziņojumā norāda “Latvijas Valsts ceļi”.
24.jūnijā, pulksten 00.55 Kocēnu novadā, Vaidavas pagastā, autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža 55 kilometrā, 1968.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu “Volvo”, uzbrauca meža dzīvniekam – alnim. Trieciena rezultātā transportlīdzeklis iebrauca pretējā braukšanas joslā, kur nokļuva sadursmē ar Igaunijas pilsoņa vadīto smago kravas automašīnu “DAF”, sakabē ar piekabi. Ceļu satiksmes negadījumā bojā gāja automašīnas “Volvo” pasažiere – 1974.gadā dzimusi sieviete, un 2002.gadā dzimusi meitene. Negadījumā cieta arī 1974.gadā dzimusi sieviete un 2006.gadā dzimis zēns. Policija noskaidro notikušā apstākļus, kā arī uzsākts kriminālprocess.
Policijas amatpersonas, runājot par traģēdiju, izteicas, ka jādomā par ceļu norobežojošām barjerām, lai dzīvnieki nevarētu izskriet uz ceļa.
“Tikai uzstādot dzīvnieku žogus, nav iespējams risināt problēmu ar dzīvnieku nokļūšanu uz autoceļiem un pasargāt autovadītājus no sadursmēm. Tāpat arī nav tādu risinājumu, kas ļautu 100% novērst jebkādu iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa,” atbild ceļu uzturētājs.
Uzņēmums informē, ka Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā – vairāk kā 650 kilometru garumā. Latvijā dzīvnieku žogi ir uzstādīti gar trijiem galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.
Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, uz atsevišķās vietās Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži–Koknese (P80) ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti ES fondu līdzfinansēto projektu ietvaros laikā no 2006. līdz 2013. gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa, uzsver ceļu uzturētājs.
Latvijā valsts autoceļu tīkls ir vairāk kā 20 000 kilometru garš, liela daļa ceļu iet caur mežiem. Pēdējo gadu ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka negadījumos uz valsts autoceļiem visvairāk iet bojā mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti.
“Uzturot valsts autoceļu tīklu ierobežota finansējuma apstākļos, nav iespējams realizēt visus nepieciešamos projektus un ir jāizvēlas prioritātes. Tāpēc, lemjot par satiksmes drošības paaugstināšanas projektu realizāciju, prioritāri tiek nodrošināta gājēju un velosipēdistu ceļu izbūve, tiek uzstādīts apgaismojums un izbūvēti divlīmeņu šķērsojumi. Šādu risinājumu mērķis ir maksimāli atdalīt gājējus no automašīnām,” pauž LVC.
Dzīvnieki uz ceļa un infrastruktūra https://t.co/57zhEVehYP
— Latvijas Valsts ceļi (@LVceli) June 25, 2018
