Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. novembris, 2013
Drukāt

Traģēdijas cēlonis – kliedzoša bezatbildība
 (21)

zolitudee_4

Zolitūdē, Priedaines un Anniņmuižas ielas krustojumā, sabrukušā tirdzniecības centra (kurā atradās arī lielveikals “Maxima”) celtniecību pēc arhitektu birojā “Kubs” izstrādātā projekta būvuzņēmums “Re&Re” sāka pirms trim gadiem.

Pēc tā atklāšanas 2011. gadā ēku atzina par vienu no trim labākajiem projektiem, piešķirot tam Latvijas arhitektūras “Gada balvu 2011”. Ēkas būvkonstruktors ir uzņēmums “HND Grupa”.

Ēkas celtniecība aptuveni 5000 kvadrātmetru kopplatībā, kuras pastāvīgais nomnieks bija pārtikas lielveikals “Maxima”, bija daļa no ieceres, kuras pasūtītājs un naudas devējs ir starptautiskā nekustamo īpašumu investīciju, attīstības un pārvaldības uzņēmumu “Homburg” grupas pārstāvniecība Latvijā. Otrās celtniecības kārtas ietvaros bija paredzēta arī divpadsmit stāvu dzīvojamā nama un 133 pazemes autostāvvietu celtniecība, ko cerēja pabeigt nākamā gada sākumā.

Pārtikas lielveikala “Maxima” jumta iebrukšanas cēloņi vēl līdz galam nav noskaidroti. Par vienu no iespējamiem tā izraisītājiem pašlaik tiek minēta nesen iesāktā jumta apzaļumošana un tai paredzētā melnzemes un bruģakmeņu ieklāšana. Jumtu plānoja izmantot daudzstāvu nama iedzīvotāju atpūtai un bērnu rotaļām. Bija paredzēts, ka iedzīvotāji nokļūs uz jumta no dzīvojamās ēkas otrā stāva kāpņu telpām.

Arhitektu biroja “Kubs” vadītāja Zane Kalinka pauž, ka jumta apzaļumošanai paredzētā melnzemes un bruģakmeņu kārta nevarētu būt iemesls jumta sabrukšanai, jo šī slodze esot bijusi paredzēta un jumta izturība esot pārbaudīta.

Taču Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes docents Juris Biršs domā, ka traģēdijas cēlonis ir būvinženieru un projekta īstenošanas uzraugu bezatbildība. “Kā varēja pieļaut, ka uz jumta klāj melnzemi un bruģakmeņus, bet vienlaikus pirmajā stāvā notiek tirdzniecība, telpās atrodas desmitiem pircēju?! Tas vien jau ir kliedzošs pārkāpums, kuram nav nekāda attaisnojuma,” viņš saka. Viņaprāt, nelaimes cēlonis nav arhitektu birojā “Kubs” izstrādātajā vizuālajā iecerē, drīzāk tas būtu jāmeklē ēkas būvkonstrukcijās, kuras neizturēja, tiklīdz tām radās lielāka slodze. Kā atzīst Juris Biršs, diemžēl daudzu jauno ēku tehniskos projektus taisa bez vajadzīgās būvkonstrukciju slodžu rezerves, lai tik iznāktu lētāk un izdevīgāk. “Visticamāk, arī šajā gadījumā, izstrādājot ēkas tehnisko projektu, tādas nebija paredzētas. Divus gadus it kā nekas slikts nenotika, jumts izturēja pat sniega segu. Bet, tiklīdz jumtam uzgūla lielāka slodze, ko radīja rudens lietavās samirkusī melnzeme un bruģakmeņi, tas sabruka. Pārsteidzoši, ka ēkas būvkonstrukciju izturību pārbaudījuši eksperti, turklāt vairākkārt. Te jau būtu jāskaidro, kas tie bijuši par ekspertiem un ko un kā tie strādājuši,” spriež Juris Biršs.

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Helēna Endriksone uzskata, ka spriest par šīs traģēdijas cēloņiem vēl esot pāragri. Tās varot būt kļūdas gan tehniskajā projektā, gan būvniecībā, gan uzraudzībā. Viņasprāt, sabiedriskas nozīmes ēku būvniecība, kopš likvidēta Valsts būvinspekcija, tiek uzraudzīta nepilnīgi. Gandrīz katrā pašvaldībā būvniecībā varot būt savi atšķirīgi noteikumi un savas prasības. “Vispārējos būvnoteikumos gan ir noteikts, ka sabiedriskas nozīmes ēku projektu īstenošanā jābūt ekspertīzei. Lietuvā ar to drīkst nodarboties tikai apmēram 30 licencētu uzņēmumu. Bet Latvijā – būtībā ikviens cilvēks, kuram būvniecības jomā ir kaut kāds sertifikāts. Šīs ekspertīzes tiek veiktas pavirši un formāli, pat lieliem projektiem ekspertīzes slēdziena saturs satilpst vienā lappusē,” stāsta Helēna Endriksone.

Tomēr arī viņa atzīst –
nekādi nedrīkstēja pieļaut, ka jumta apzaļumošanas pasākumi notika, nepārtraucot tirdzniecību ēkas iekštelpās.

Rīgas pilsētas būvvaldē atklāj, ka šī projekta būvuzraudzība bijusi uzņēmumam “CM Consulting”, kura būvuzraugs bijis Mārtiņš Draudiņš.

Mārtiņš Draudiņš man saka, ka, iespējams, kādas kļūdas pieļautas ēkas tehniskajā projektā vai būvniecības gaitā. Kā viņš apgalvo, ēkas projektā bija paredzēta papildu slodze jumta segumam, ņemot vērā uz tā iecerēto apzaļumošanu un atpūtas vietas ierīkošanu. Tā kā projekta īstenošana turpinās – tiek būvēts daudzstāvu dzīvojamais nams, gan agrāk, gan pašlaik būvniecības gaitai viņš sekojot vismaz divas reizes nedēļā. Pēdējo reizi uz iebrukušā jumta uzkāpis vēl pagājušajā otrdienā, bet nekādas šaubas tas viņam neesot radījis. “Būvuzrauga pienākums ir sekot, kā celtniecība atbilst projektam. Par atbilstību, jāatzīst, man nekad šaubu nebija. Cita lieta – celtniecībā lietoto būvmateriālu kvalitāte. Pēc dokumentiem spriežot, arī tur viss ir kārtībā. Nu nevar taču būvuzraugs uzlikt uz zoba katru būvmateriālu, lai pārbaudītu tā izturību!” piebilst Mārtiņš Draudiņš.

Daži būvuzrauga Mārtiņa Draudiņa kolēģi, kuri nevēlējās atklāt savu vārdu, man teic, ka nelaimes cēlonis ir daudz dziļāks –
valsts bezrūpīgā, bezatbildīgā attieksme pret būvniecības nozari. Kopš 2009. gada, kad toreizējais ekonomikas ministrs Kampars nolēma likvidēt Valsts būvinspekciju, no valsts puses būvuzraudzība vairs nenotiek; iepirkumu konkursos uzvar nevis patiešām labākie, bet lētākie; būvniecībā var strādāt būtībā jebkurš bez zināšanām un īpašas prasmes. Viņuprāt, tieši šis gadiem briedušo problēmu kamols arī novedis pie Zolitūdē notikušās traģēdijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Arhitektu zināšanai Atbildēt

    Bābeles gaisa dārzi senajā Babilonijā,kurus tagad veidojam Vilka paraugvalstī, netika būvēti virs paneļu mājām!

  2. Portālos publicēts brīdinājums par Tukuma bīstamajiem namiem. Te tas BRĪDINĀJUMS. Redzēsim, vai kāds reaģēs, pārbaudīs, novērsīs…
    “Brīdinu, ka var sagrūt piecstāvu nesen uzbūvētās dzīvojamās mājas Tukumā, piemēram, Meža ielā, Pasta ielā… Šo māju nesošās sienas jau no pamatiem uz augšu tika uzbūvētas no keramikas tipa smalkiem plānsienu blociņiem. Uz šīm plānajām sienām balstot, piecu stāvu augstumā piecos līmeņos tika uzvietoti t.s. pārseguma smagie dzelzsbetona paneļi, betona kāpnes… Tas ir brīnums, ka šīs mājas vēl turas. Senie latvieši bija rūpīgāki – lielo ēku pamati un nesošās sienas tika būvētas pat no akmeņiem un pat metru biezas. Esmu teicis.”

  3. … Buvinspekcijas likvidacija, acim redzot panakta ar Lobija datbibu … vajadziga forenziska/tiesiska finansiala iespaida izmeklesana no lobetajiem un … visiem likumu sturetajiem un iesaistitiem visas ministrijas un RD ….!

  4. labais uzbrauciens par būvinspekcija likvidāciju un citām valsts UZSPIESTĀM kvalitātes mazināšanas akcijām…
    čurā acīs un saka, ka lietus līst…

    iepirkumos neviens nav atcēlis izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu (ar prec’iziem izsv’ertiem krit’erijiem, kur cena ir tikai viens no tiem)… un mazakiem iepirkumiem nav aizliegts piemerot lielaka iepirkuma procedūru…

    būvniecība var stradat nevis katrs kurs grib, bet katrs kuru pasūtītājs pats paņem vai arī pasūtītajs ir atļāvis būvniekam izveleties… neviens nav atcelis sertifikātus, pieredzi, atsauksmes… (ko visu var pārbaudīt)… JA GRIB…

    vaina ir tajā, ka nevis uzvar letakais, bet ķēķu attīstītaji pasi grib un atrod letako, neizstrada kvalitatīvu ieprikuma dokumentāciju… un pēc tam spiez tik ātrak un atrak… to pašu arī attīstītaji dara ar projektētejiem, nepieņem darbu, kamēr būve neiekļaujas attīstītaja budzetā nepasliktinot ārējo izskatu… un tad atliek griezt uz drošības un rezrvju rēkina…

    visa pamata ir vietējo binesshēmotāju nesamērīgā mantkāriba…

  5. Aizdomājos ne tikai par cilvēku upuriem un lielāko Latvijas traģēdiju, bet par vēl vienu bēdu – arhitektu darbu un konkrēto arhitektonikas surogātu Priedaines ielā – “skrundas lokatoru”, kas uzbūvēts vienotā kompleksā ar veikalu Maxima kā dzīvojamā māja un iespiests starp padomju laiku hruščovkām. Tas ir neprāts. Kalinkas ģimene ir pazaudējusi visu veselo saprātu, t.sk. reputāciju. Šis murgs sākumā ir dzimis arhitektu galvās – pelēks monstrs, maziem šauriem lodziņiem, pašmērķīgā kubisma stilā ar “ekstru” pastaigāties un “atpūsties” uz Maxima jumta … objekts ārpus jebkāda sakara un piesaistes konkrētai videi un ainavai. Dabā izskatās biedējoši. Tas ir arhitektonisks mēsls, kas jānojauc kopā ar traģēdijas būvpaliekām…

    • Pati iecere par bērnu rotaļlaukumu uz jumta jau ir krimināla! Lai tik draiskojas, skraida un krīt nost… 🙁
      Kā redzams, nekāds nožogojums pat nebija plānots. Vai Kalinkas zaudējuši iztēli attiecībā uz bērnu pārgalvībām un neapdomību? Savu bērnu nelaistu tur ne par kādu naudu!

  6. Pieprasīt valdības un Rīgas domes darboņu atkāpšanos no amatiem! Tālāk pagrimt nedrīkst!

  7. Vainīgie! Rīgas pilsētas būvvalde , CM Consulting” un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.
    „… gan pašlaik būvniecības gaitai viņš sekojot vismaz divas reizes nedēļā. Pēdējo reizi uz iebrukušā jumta uzkāpis vēl pagājušajā otrdienā, bet nekādas šaubas tas viņam neesot radījis.”
    Te ir skaidra nozieguma atzīšana. Vācijā Būvuzraugs ir visu darba laiku celtniecības laukumu, pasūta un veic ekspertīzes, ir celtniecības pastāvīgs līdzdalībnieks. Būvniecībā ne mirkli nestrādā bez būvuzrauga klātbūtnes. Jo celtniecībā, kad uzlikts „nākošais panelis”, „uzlikta špahtele, krāsa”, vien Dievs un Būvuzraugs zina, kas ir apakšā. Būvuzraudzībai nav nekāda sakara ar „…gaitai viņš sekojot vismaz divas reizes nedēļā”. Nav „jāseko” ir jāpārbauda, jāpēta, jāpārliecinās, jāaptur darbības, kas ir pretrunā ar zinātniski pamatotām, pieņemtām „tehnoloģijām” ar profi aci un zināšanām. „…uz iebrukušā jumta uzkāpis…” – uz jumta kāpelē kaķi, putni, strādnieki, dzērāji, mīlnieki, bet ne Būvuzraugi! Normālā Būvniecība, pat 10 minūtes nenotiek bez Būvuzrauga.

    • Par Rīgas Būvvaldi atbild Ušakovs, Ameriks, SC, Šlesers.

      • Paldies Mūsu Varoņiem! Atbildēt

        Te redzam patiesos Traģēdija iniciatorus. Citāts no Rīgas Būvvaldes mājaslapas –
        Rīgas pilsētas būvvalde ir Rīgas domes priekšsēdētāja pakļautībā esoša pašvaldības iestāde (Rīgas domes priekšsēdētājs. Nils Ušakovs … Rātslaukums 1, LV-1539. Kabinets: 220. Tel.: 67026000. Fakss: 67026389. ), kas koordinē un veic būvniecības procesa pārraudzību un kontroli Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
        Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja (Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs. Tel.: 67026049. Adrese: Rātslaukums 1, LV-1539.) kontrolē un pārrauga Rīgas pilsētas būvvaldes darbību.
        Būvvaldes sastāvā(Būvvaldes vadītājs. Inguss Vircavs Tel.. 67012848 ir Arhitektūras pārvalde, Būvniecības kontroles pārvalde(Pārvaldes vadītājs .Jānis Belkovskis Tel.67181558), Rīgas pilsētas būvinspekcija (Būvinspekcijas priekšnieks Jānis Palamarčuks Tel. 67012824 ),Pilsētvides dizaina pārvade, Apstādījumu inspekcija un citas struktūrvienības.
        Būvvaldes darbības mērķis ir veicināt būvniecības pārraudzības procesa vienkāršošanu, caurskatāmību un tā dalībnieku izpratni par esošo kārtību, veidot harmonisku un sabalansētu pilsētvidi un uzraudzīt, lai būvniecības procesi Rīgas pilsētā noritētu likumīgi.

  8. Pievienojieties!!!! Izsakot līdzjūtību – neejam šodien uz Maximu iepirkties!

  9. Tagad visi sez un mekle vainigos,nezinu,kas tam cilvekam galva ,kurs izdomaja uz tadas celtnes ,kas uzslieta menesa laika,no latinam uz purva grunts,apaksa autostavvieta bert zemi un likt brugi,sitadu tonnazu,vai tad uz zemes pietrukst vietas.Vss sagrabstits no arzemem,bet saprasanas nekadas.TAGAD JAU IR MODES KLIEDZIENS RAKSTITS VISADUS PROJEKTUS UN SANEMT PAR TO NAUDU,LUK KAS IR VAINIGS UN TAS KURS PARAKSTIJA SO PROJEKTU.

  10. Ar to atbildību ir tā kā anekdotē-Lācis iet pa meža taciņu un redz ka uz tās atrodas agrāk nebijusi brūna čupiņa, paņem to, pagaršo un ar vārdiem ,,tfū *** labi ka neuzkāpu” nomet to zemē.

  11. īSTENĪBĀ tautai jāprasa vadības demisija!

  12. …Prezidenta pils nodega …VAINIIGO NAV….. BANKAS BAKROTEE CILVEEKI ZAUDEE SAVU NAUDINJU …VAINIIGO NAV…. Liepaajas metalurgs bankrotee….VAINIIGO NAV…. TAGAD VEIKALS SABRUUK ….VAINIIGO ATKAL NAV … TAGAD VALSTIJ JAASABRUUK …VARBUUT TAD VAINIIGIE ATRADIISIES…???????
    VAI NAV MAZLIET …JOCIIGA VALSTS MUMS…????

  13. es pimajā vietā liktu alkatību!Maximas alkatību pēc peļņas.Būvnieku atkatību pēc peļņas.Alkatību!

  14. Jā, politiskā atbildība pie mums joprojām sveša. Šorīt TV jautājot Dombrovskim, kāpēc likvidēja valsts uzraugu būvniecībā – būvinspekciju, Dombrovskis vienā mierā atbildēja, ka tā dublējusi pašvaldību būvvaldes funkcijas. Nekādas vainas apziņas, kaut vai aiz cieņas pret mirušajiem! Tagad izrādās, ka arī pašvaldības būvvalde reāli dabā neko nepārbauda. Tātad arī tā nav vajadzīga un par būvniecību lai no a līdz z atbild PATS būvētājs. Atbildība būs vienās rokās un nenotiks papīru čaukstināšana un ierēdņu atbildības dalīšanas imitēšana. Starpnieki – ierēdņi lai vispār nejaucas iekšā! Jo vairāk atbildīgo, jo lielāka bezatbildība – tas dzīvē jau sen ir apstiprinājies.

  15. Sāksim ar to ka valsts uzraudzību būvniecībā likvidēja pats Dombrovskis ar Kamparu 2009. gadā un tie likvidatori ir paši atbildīgākie pie notikumu sākuma…Tālākais ir likvidācijas sekas – vājš projekts, vel vājāka būvniecība un tālākā sīkuzraudzība no blakusfirmu puses.
    Ja kuģa kapteinis aiziet čučet un kuģis uzskrien uz aizberga, tad vainīgs nav viss kuģa junga vai pat sardzes novērotājs, bet kuģa kapteinis ( laikam pēc Titānika ). Tikai kapteinim bija drosme palikt ar savu vainu bezdarbībā uz klaja, bet Dombrovskis? Pat ne vārda par savu “darbošanos” šajā lauciņā. Kāpēc tā – ne jau tā smilšu čupa uz jumta ir sākums – tās ir sākuma beigas… Beigas nevainīgiem civēkiem par augšā pieņemtiem liellēmumiem…Vai tur kāds atbildēs? Neticu!

  16. Ļoti maigs secinājums par notikušās traģēdijas cēloni- kliedzoša bezatbildība.Kam vēl jānotiek ,lai teiktu noziedzīga bezatbildība .Pie totālas bezatbildības pierasts ,jo tā ir visās jomās.Tāpēc cilvēki bēg no šīs valsts,bet palikušie grimst pesimismā,bet šaurs slānītis joprojām māk sev izkombinēt nenopelnītu naudu.

Draugiem Facebook Twitter Google+