Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
12. maijs, 2014
Drukāt

Zolitūdes traģēdijas gads – finansiāli veiksmīgs

Foto - LETAFoto - LETA

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa

Problēmas tās pašas – atliktais Būvniecības likums, pasūtītāja kompetence, nepārdomāta likumdošana, “pelēkais sektors”.

Uzņēmumu finanšu rezultāti 2013. gadā liecina par veiksmīgu periodu būvniecības nozarē. Arī kopējie dati par būvniecības produkcijas apjomiem pērn apstiprina augšupejošo tendenci, kas pēc katastrofālā krituma krīzes gados atkal uzņem apgriezienus. Par trekno gadu rekordiem būvniecības nozarē vēl ilgi nevarēs runāt, jo kā nekā, tieši nekustamā īpašuma un būvniecības nozare saķerē ar banku sektoru bija tie tautsaimniecības segmenti, pateicoties kuriem lielai daļai iedzīvotāju šobrīd ir ievērojamas kredītsaistības, kuras nespēj segt tagadējā īpašuma vērtība.

Salīdzinājumam – pērn būvniecības produkcijas kopējais apjoms faktiskajās cenās sasniedza 1,7 miljardus eiro, kas ir apmēram par 10% vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt pašā treknākajā gadā nozarē – 2008. – uzņēmumiem izdevās sabūvēt par 2,5 miljardiem eiro. 2009. gadā jau sekoja kritiens par apmēram vienu miljardu eiro, kas ir milzīgs trieciens uzņēmumiem nozarē un visai valstij kopumā.

Pie augoša apjoma jāņem vērā, ka nozarē kāpj arī izmaksas. Pērn būvniecībā kopumā izmaksas augušas par 2,6%, salīdzinot ar 2012. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Būvmateriālu cenas palielinājušās par gandrīz vienu procentu, savukārt personāla izmaksas pieaugušas ievērojamāk – par gandrīz sešiem procentiem.

Tā ir sakritis, ka Zolitūdes traģēdijas gads uzņēmumam “Re&Re”, kas būvēja nu jau sagruvušo “Maxima” veikalu, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, finansiāli bijis ļoti veiksmīgs. Tā apgrozījums ir divkāršojies, sasniedzot 97,7 miljonus eiro. Turklāt ar šādu rezultātu ir pārspēts arī “Re&Re” 2008. gada apgrozījuma rekords.

“Skonto būves” būvniecības pakalpojumu apjoms pērn sarucis par 3% (Būvniecības informācijas sistēmas dati), savukārt uzņēmuma kopējais apgrozījums samazinājies par 11% (“Lursoft”, pēc Uzņēmumu reģistra datiem). Kā iemeslu samazinājumam SIA “Skonto būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis min Gudrona dīķu sanācijas darbus, kuri sākotnēji neparedzamu apstākļu dēļ nenoritēja atbilstoši plānotajam. “Ņemot vērā, ka būtiski atšķīrās iepirkuma dokumentācijā uzrādītais un reāli dīķos esošais vielas sastāvs un īpašības, bija jāmaina gan sanācijā piemērojamā tehnoloģija, gan jāsaskaņo līguma grozījumi par projekta gaitu un izmaksām. Tā ietekmē arī samazinājās “Skonto būves” apgrozījums,” skaidro G. Rāvis.

Tiecas eksportēt


Lai arī vietējais tirgus atgūstas no krīzes, lielākie būvnieki liek nozīmīgu uzsvaru uz darbību ārvalstu tirgos. Piemēram, aktīvi tajos darbojas “UPB”, uzņēmuma eksporta apjoms ir apmēram 60% līmenī no visas produkcijas kopapjoma. Tas ir viens no augstākajiem eksporta rādītājiem nozarē.

Savus apjomus ārzemēs palielina arī “Skonto būve”. Piemēram, pagājušajā gadā Norvēģijā kā ģenerāluzņēmējs moduļu ēku būvniecībā darbu uzsāka “Heimdal Skonto Nor­way”, kas ir “Skonto būves” un Norvēģijas partneru izveidota sabiedrība (“Skonto būvei” pieder 50% meitas uzņēmuma). “Pirms pāris gadiem darbam ārvalstīs izveidojām uzņēmumu “Skonto Enterprises”, ar kuru strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju. 2013. gadā eksporta apgrozījums sasniedza apmēram 50 miljonus eiro, savukārt šogad plānojam 70 miljonus eiro,” stāsta G. Rāvis. Nesošo konstrukciju ražošanā un to būvniecībā eksporta apjoms pēdējos divos gados ir 95%, bet fasāžu risinājumu būvniecībā eksporta īpatsvars ik gadu palielinās, 2012. gadā tie bija 40%, savukārt pērn – 70%.”

“Arčers” kā stiklotu būvkonstrukciju izgatavotājs eksportē apmēram 30 – 35% no visas produkcijas kopapjoma. “Šā gada mērķis eksporta tirgos ir saglabāt iepriekšējos gados sasniegto eksporta apjomu,” atzīmē “Arčers” Būvniecības departamenta direktora padomnieks Imants Akmentiņš. Visveiksmīgāk uzņēmums darbojas Skandināvijas tirgū.

Savukārt, piemēram, no “RBSSKALS” grupas apgrozījuma eksports pērn veidoja aptuveni sešus miljonus eiro jeb gandrīz 10%. “Pērn esam bijuši aktīvi Baltkrievijā, Igaunijā un Francijā,” teic “RBSSKALS” mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Vāverniece.

Likumdevējs vilcinās


Joprojām viens no nozares aktuālajiem jautājumiem ir jaunais Būvniecības likums. “Šķiet, ka politiskās gribas vai attiecīgo valsts struktūrvienību darba kapacitātes trūkums neļauj iedzīvināt jauno Būvniecības likumu, kura spēkā stāšanās atkal atlikta, to argumentējot ar šobrīd neesošajiem papildu normatīvajiem aktiem, bez kā esot neiespējami likumu praktiski izmantot kā nozares galveno regulu,” skeptisks ir “Arčers” Būvniecības departamenta direktora padomnieks. I. Vāverniece papildina, ka pagaidām nav skaidrs, kā tieši un kas mainīsies, kādas būs prasības, procedūras utt. Labāka situācija ir ar Publisko iepirkumu likumu, kurā paredzēti grozījumi, lai izslēgtu iespēju uzņēmumiem ar nodokļu parādiem piedalīties valsts un pašvaldību pasūtījumu konkursos.

Runājot par problēmām nozarē, uzņēmēji min tās pašas, kas bija aktuālas arī pirms vairākiem gadiem, – pasūtītāja kompetence, nepārdomāta likumdošana, “pelēkais sektors” u. c. “Es personīgi un “Skonto būve” vienmēr esam kategoriski iestājušies pret pārmērīgu liberalizāciju un valsts kontroles mazināšanu būvniecības nozarē, uzsveru, – nepieciešama efektīva, nevis birokrātiska sistēma, kurā iestādes viena pēc otras piespiež trīs lapas ar zīmogiem, bet neviens pēc būtības nav nedz sapratis, nedz iedziļinājies, ko ar tiem zīmogiem apstiprina,” skarbs ir G. Rāvis. Tam piekrīt I. Akmentiņš: “Valstī ir jābūt kādai atbildīgai organizācijai, kas pārrauga būvniecības nozari, visas šīs lietas redz kopumā un kopsakarībās, taču šobrīd ar tiem resursiem, kas Ekonomikas ministrijā pārrauga tik būtisku un apjomīgu tautsaimniecības nozari, nepietiek.”

 

buvnieki_tab

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

buvnieki1_tab

 

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+