Ļaudis sūkstās, ka Tīnužu–Kokneses šoseja ir ļoti noslogota. Bet dati rāda, ka to diennaktī izmanto 5000 – 6000 transportlīdzekļu. Standarti atļaujot trīs reizes lielāku noslodzi.
Ļaudis sūkstās, ka Tīnužu–Kokneses šoseja ir ļoti noslogota. Bet dati rāda, ka to diennaktī izmanto 5000 – 6000 transportlīdzekļu. Standarti atļaujot trīs reizes lielāku noslodzi.
Foto – LETA

Traģiskā Kokneses šoseja. Kad labais kļūst nāvīgs 18

Nesen pensijā aizgājušais inženieris Elgars Smiltnieks ar šo ceļu bijis saistīts kopš projekta pirmsākumiem, bijis arī projektēšanas darbu vadītājs. “Šo ceļu rūpīgi projektēja, visus ap­stākļus vērtēja. Ne tikai Latvijas, bet arī Maskavas speciālisti. Jā, padomju laika projekts, bet labs projekts. Tas dabā tika nosprausts 1975. gadā. Tad lēsa, ka ik gadu kustības intensitāte pieaugs par 10%. Jau tad projektā ietvēra iespējamību uzbūvēt atdalītas brauktuves abos virzienos, katrā pa divām joslām. Tagad vairāki ceļa infrastruktūras objekti, piemēram, viadukti, jau ir uztaisīti tā, ka tos var izmantot maģistrālei. Dodiet tikai projektētājiem komandu un naudu darbiem! Bet tas nav tuvas nākotnes jautājums. Vispirms jau vienā galā jāizbūvē šā paša ceļa ievads Rīgā, bet otrā galā – savienojums ar Pļaviņu apvedceļu,” iezīmē E. Smiltnieks.

Jaunā Tīnūžu–Kokneses šoseja, kas tika atklāta pirms diviem gadiem (attēlā), ir laba. Iespējams, labākais ceļš Latvijā. Kā nekas šai dzīvē, tas, protams, nav ideāls. Tam ir kur piekasīties, bet nav dzirdēts nopietns, argumentēts viedoklis, ka šis ceļš būtu uzprojektēts un uzbūvēts slikti. Vienmēr var labāk. Bet tas ir arī lielas naudas jautājums.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Ja ceļš ir labs, tad kāpēc uz tā notiek tik daudz negadījumu, no kuriem daļa ir ar tik bēdīgām sekām, ka nav vairs kam paprasīt un nav iespējams precīzi pēc dzelžu kaudzēm konstatēt avārijas iemeslu? Ceļu satiksmes drošības direkcija un ceļu policija nerimstoši skandina, ka galvenais avāriju iemesls ir ātruma pārsniegšana, pārgalvība un braukšanas kultūra. Tam nevar nepiekrist, bet tas ir avāriju galvenais iemesls arī uz citiem ceļiem. Vismaz man intuitīvi likās, ka labajam Tīnūžu–Kokneses ceļam, kas ir daļa no iecerētās tranzīta šosejas no Rīgas līdz Latvijas austrumu robežai, jābūt drošākam. Varbūt negadījumu iemesli meklējami pavisam kur citur? To lūkoju noskaidrot, runājot ar cilvēkiem, kas šo ceļu ikdienā lieto, ar ekspertiem, ceļa projektētājiem, ceļa uzturētājiem, arī pašam veicot dažu labu manevru. “Latvijas Avīze” arī turpmāk pētīs, kur un kāpēc uz Latvijas ceļiem ir tā sauktie melnie punkti un ko darīt, lai negadījumi uz ceļiem mazinātos.

Uzreiz vajadzēja maģistrāli

“Varbūt uzreiz vajadzēja maģistrāli: divas joslas katrā virzienā ar barjerām pa vidu. Jo tagad – ceļš zem riteņiem labs, galvā brīvības sajūta, spidometra bultiņa nemanot kāpj… Un tad pēkšņi pretimbraucēji, kāds priekšā bremzē, jo vēlas nogriezties. Avārijas situācija uz līdzenas vietas. Man vienam paziņam tieši pie krustojuma viens tāds aizsapņojies ieskrēja pakaļā. Tādas avārijas mūsu pašvaldības teritorijā bija vairākas, tāpēc sarunās ar Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts ceļi” panācām, ka pie krustojumiem tika uzliktas zīmes, kas ierobežo ātrumu līdz 70 kilometriem stundā. Nu kādu gadu par tādām avārijām vairs nav dzirdēts,” stāsta Ikšķiles novada domes izpilddirektors Guntars Kurmis, kurš pats dzīvo 150 metru attālumā no šā ceļa. Viņš gan arī labi saprot, ka maģistrāles uzbūvēšana prasa milzu naudu.

CITI ŠOBRĪD LASA

VAS “Latvijas valsts ceļi” atbild par valsts ceļu tīklu attīstību, plānošanu, ikdienas uzturēšanu un drošības jautājumiem. “Nekur pasaulē nav ideālas ceļu infrastruktūras. Ir tāda, kādu sabiedrība var atļauties un vēlas. Atbildību par to, kas notiek uz ceļa, uzņemas visi cilvēki un struktūras, kas ar to saistīti: sākot ar transporta līdzekļa vadītāju un beidzot ar skolotāju, kas māca bērniem pa ceļu iet. Kad notiek negadījums, tad tas tiek analizēts un meklēti vainīgie. Vislielākā atbildība ir vadītājam, kuram jābūt spējīgam izvērtēt visi konkrētās situācijas apstākļus. Protams, maģistrāle, atdalītas brauktuves daudzas satiksmes drošības problēmas atrisina, bet vai to Tīnūžu–Kokneses posmā varam atļauties? Tas ir ļoti dārgi. Domāju, ka tuvāko trīsdesmit gadu laikā tur maģistrāles nebūs,” pārliecināts VAS “Latvijas valsts ceļi” tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins.

“Ļaudis sūkstās, ka Kokneses šoseja ir ļoti noslogota. Bet dati rāda, ka to diennaktī izmanto 5000 – 6000 transportlīdzekļu. Standarti atļauj trīs reizes lielāku noslodzi,” piebilst VAS “Latvijas valsts ceļi” satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
Nesen pensijā aizgājušais inženieris Elgars Smiltnieks ar šo ceļu bijis saistīts kopš projekta pirmsākumiem, bijis arī projektēšanas darbu vadītājs. “Šo ceļu rūpīgi projektēja, visus ap­stākļus vērtēja. Ne tikai Latvijas, bet arī Maskavas speciālisti. Jā, padomju laika projekts, bet labs projekts. Tas dabā tika nosprausts 1975. gadā. Tad lēsa, ka ik gadu kustības intensitāte pieaugs par 10%. Jau tad projektā ietvēra iespējamību uzbūvēt atdalītas brauktuves abos virzienos, katrā pa divām joslām. Tagad vairāki ceļa infrastruktūras objekti, piemēram, viadukti, jau ir uztaisīti tā, ka tos var izmantot maģistrālei. Dodiet tikai projektētājiem komandu un naudu darbiem! Bet tas nav tuvas nākotnes jautājums. Vispirms jau vienā galā jāizbūvē šā paša ceļa ievads Rīgā, bet otrā galā – savienojums ar Pļaviņu apvedceļu,” iezīmē E. Smiltnieks.