Praktiski
Mājas mīluļi

“Traka” dzīvnieka sakostam sunim – viens ceļš. Vetārsti atgādina par vakcināciju! 16

Foto-Shutterstock

Ilgais miers iemidzinājis modrību

Suņu, kaķu un mājas sesku ikgadējā vakcinācija pret trakumsērgu Latvijā joprojām ir obligāta. Taču precīzas statistikas par veiktajām potēm nav. Nevakcinēto dzīvnieku skaits nav zināms. Pilsētās īpašnieku aktivitāte ir lielāka, nekā laukos, taču ilgie miera gadi ir padarījuši mīluļu saimniekus nevīžīgus un aizvien vairāk cilvēku izvēlas nevakcinēt savus mājas mīluļus. Vai tas draud ar kārtējās ļoti bīstamās slimības uzliesmojumu Latvijā?

Ilggadējā savvaļas dzīvnieku vakcinēšana ar orālajām vakcīnām pret trakumsērgu ir devusi rezultātus. Latvijā trakumsērgas gadījumi nav reģistrēti kopš 2012. gada. Vesela ir ne tikai mājas, bet arī savvaļas dzīvnieku populācija. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests ik gadu veic orālās vakcīnas kaisīšanu no gaisa visā valsts teritorijā, īpašu uzmanību veltot Krievijas un Baltkrievijas pierobežai. Latvija ir iekļauta no trakumsērgas brīvo valstu sarakstā. Tas sen ir zināms un cilvēki šo slimību uztver kā tādu bubuli no pagātnes.

Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore uzsver, ka cilvēki ir kļuvuši slinki, neuzskata par vajadzīgu potēt suņus un kaķus pret trakumsērgu, un šāda attieksme ir vērojama visās Latvijas veterinārajās klīnikās un ambulancēs. Kāpēc jāpotē, ja trakumsērgas Latvijā nav? Taču, kā skaidro ārste, situāciju var būt līdzīga kā ar bērnu potēšanu pret bīstamam infekcijām. Ja lielākā daļa ir potēti, tad epidēmijas risks ir minimāls un nepotētie ir vinnētāji. Taču, ja aizvien lielāks skaits vecāku – mūsu valstī to ir simtiem gada laikā – atsakās potēt savus bērnus pret bīstamam slimībām, sabiedrība kļūst aizvien neaizsargātāka. Tas pats ar suņiem. Ja nevakcinēto dzīvnieku skaits kļūst kritiski liels, tad pietiks ar vienu no Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas ievestu ar trakumsērgu slimu suni, lai Latvijas savvaļas un mājdzīvnieki, kā arī cilvēki tiktu apdraudēti.

Nav noslēpums, ka dzīvnieku bizness ir viens no ienesīgākajiem. Likums nosaka, ka vaislas suņus vai šķirnes kucēnus Latvijā un līdz ar to arī Eiropas Savienībā var ievest tikai, kad tie sasnieguši 3,5 mēnešu vecumu un ir saņēmuši visas potes un izturējuši karantīnas laiku – 21 dienu. Šīs prasības daudzus neapmierina.

Pirmkārt, audzētāji vēlas ātrāk atbrīvoties no kucēniem. Krievijā ir pieņemts atdot suni jaunajam saimniekam, kad tas ir vienu mēnesi vecs. Par katru pie audzētāja pavadīto lieko dienu jāmaksā cilvēkam, kurš kucēnu izraudzījies. Tālāk. Potes maksā naudu. Bieži vien nelegāli ievest suni vai noformēt fiktīvus dokumentus ir vieglāk, nekā gaidīt un maksāt par visu. Ar šādiem neoficiāli ievestiem dzīvniekiem Latvijas veterinārārsti saskartās ikdienā. Par laimi, līdz šim neviens no tiem nav bijis slims ar trakumsērgu.

Trakumsērga kaimiņos
Pēdējās dienās Latvijas medijus pāršalca ziņa: Krievijā, Maskavas un Smoļenskas apgabalos 12 dienu laikā reģistrēti 60 dzīvnieku saslimšanas gadījumi ar trakumsērgu. Taču, kā sacīts “lsm.lv” publikācijā, par slimības uzliesmojumu minētajos Krievijas apgabalos PVD informācijas nav. Tomēr ir skaidri zināms, ka kaimiņvalstī šī problēma pastāv un tas viennozīmīgi nav nekas jauns! Maskavā ik gadu reģistrē ap 20-30 trakumsērgas perēkļu. Aptaujātie vietējie iedzīvotāji norāda, ka ik mēnesi nākas dzirdēt, ka kaut kur kāds kādu ir sakodis, tiek ķerti suņi, rajonos izsludina karantīnu. Situācija Krievijas galvaspilsētā ir ļoti saspringta.

Suņu īpašnieki ir spiesti pastiprināti izvairīties no kontaktiem ar jebkuru svešu dzīvnieku. Dabā vai ciemu tuvumā suņus arī nevar laist brīvi, jo tur ir iespēja satikt ne tikai ar trakumsērgu slimu suni, bet arī lapsu, jenotsuni vai vilku. Šādu gadījumu Krievijā ir ļoti daudz. Piemēram, laikraksts Pravda raksta, ka 2016.gadā Maskavā dažādos tās rajonos karantīna izsludināta teju desmit reizes. Slimi dzīvnieki sakoduši 60 cilvēkus. Daļa no viņiem bija spiesti ārstēties stacionāri. 6,6 tūkstoši Krievijas galvaspilsētas iedzīvotāju saņēmuši vakcīnu pret trakumsērgu. Līdzīgas ziņas ir atrodamas arī par Pleskavas pilsētu un rajonu un citiem Krievijas reģioniem. Kaimiņu valsts mediji uzsver, ka viens no trakumsērgas izplatības iemesliem ir nevērīgā iedzīvotāju attieksme pret savu mājdzīvnieku vakcinēšanu.

Šī gada sākumā arī Ukrainas mediji arī ziņoja par trakumsērgas uzliesmojumiem: janvārī Kijevā un Dņepropetrovskā, bet martā Harkovā. Dzīvojamos rajonos, kur tika konstatēti ar trakumsērgu slimi dzīvniekiem nekavējoties noteica karantīnu, bet kaķu un suņu īpašniekus aicināja nekavējoties vakcinēt savus mājdzīvniekus.

Baltkrievijā mediji akcentē mājas un savvaļas dzīvnieku saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu pērn. Pagājušā gada laikā pēc kontakta ar slimu vai iespējami slimu dzīvnieku medicīnas iestādēs griezušies vairāk nekā pustūkstotis cilvēku. Par laimi nāves gadījumi nav reģistrēti.

Trakumsērga cilvēkam
Tā ir centrālās nervu sistēmas vīrusa infekcija, ko izraisa vīruss no rabdovīrusu (Rhabdoviridae) grupas. Inficējas, ja upuris sakosts vai tiešā kontaktā ar siekalām. Uz šķietami veselas ādas ir daudz mikrotraumu. Tādēļ, ja noticis kontakts ar dzīvnieku, kurš varētu būt slims ar trakumsērgu, sakostā vai apsiekalotā vietā jānomazgā un steidzami jādodas pie ārsta.

Pēc kontakta, vīrusam pārvietojoties pa nerviem, tas sasniedz siekalu dziedzerus un galvas smadzeņu garozu, kur rada iekaisumu un izsauc smagas, neatgriezeniskas sekas. Trakumsērga ir praktiski 100% nāvējoša cilvēkam un dzīvniekiem. Ik gadu no šīs infekcijas pasaulē mirst aptuveni 55 000 cilvēku.

Cilvēkam pote ir jāsaņem tuvāko stundu laikā. Pirms potēšanās kursa pacientam tiek ievadīts imūnglobulīns, kas mobilizē imūnsistēmu. Pirmās slimības pazīmes ir sāpes koduma vai skrāpējuma vietā, tirpums, nejutīgums, periodiska nieze, drudzis, skeleta muskuļu (stīvums). Slimībai progresējot — apjukums, dezorientācija, hidrofobija (bailes no ūdens), krampju lēkmes, kuras izraisa gaisa plūsma, gaisma vai skaņa, kā arī agresīva uzvedība. Simptomiem saasinoties, parasti dažu dienu laikā attīstās paralīze, rīšanas spazmas, halucinācijas, koma, sirds aritmija, kas beidzas ar slimnieka nāvi.

Trakumsērga dzīvniekiem
Šī infekcija var skart visus zīdītājus. Visbiežāk slimo suņi un kaķi. Savvaļā vīrusu pārnēsā lapsas un jenotsuņi, mazākā mērā citi dzīvnieki, tai skaitā arī eži.

Izplatītais uzskats, ka traku dzīvnieku var pazīt pēc putām uz lūpām, lai arī ir pareizs, tomēr, var maksāt dārgi, jo šāds simptoms parādās tikai saslimšanas pēdējā stadijā vai neparādās vispār. Vislabāk slimu dzīvnieku var atpazīt pēc uzvedības: agresīvs suns pēkšņi kļūst maigs un pakļāvīgs, kluss un mīļš pārvēršas par mežoni, savvaļas dzīvnieki pārstāj baidīties no cilvēkiem un izturas draudzīgi. Starp citu šādus dzīvniekus cilvēki bieži pārnes mājās.

Ja nevakcinētam saimnieksunim ir bijis kontakts ar mājdzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku un pastāv aizdomas, ka tas bija slims ar trakumsērgu, nekavējoties ir jāsazinās ar veterinārārstu un mīlulis jānogādā klīnikā. Izvairīties no tā nedrīkst, nogaidīt nedrīkst.

Un, kā sacīja L.Konopore, diemžēl, šajā situācijā suņiem nekādas potes vairs nelīdz. Ministru kabinets noteikumi par trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtību nosaka, ka prasības šādā gadījumā ir diezgan komplicētas, bet striktas.

Trakumsērgas slima dzīvnieka sakostam sunim ir tikai viens ceļš… Tādēļ Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina būt atbildīgiem par saviem mīluļiem un Latvijas sabiedrības veselību kopumā un nekavējoties veikt sava suņa vai kaķa vakcināciju pret trakumsērgu. To var izdarīt jebkurā veterinārajā klīnikā. Izmaksas nav lielas, toties drošība, ko dod šāda vakcīna ir neatsverama. Tuvāko veterināro klīniku var atrast šajā sarakstā, bet sertificētos veterinārārstus te.

LA.lv