Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. aprīlis, 2015
Drukāt

Trakais mazpilsētā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Izrādīta jau pagājušā gada Sandensas kinofestivālā, melnā komēdija “Balsis” amerikāņu smukpuisītim Raienam Reinoldsam ļāvusi nospēlēt vienu no viņa karjeras interesantākajām lomām.

Džerijs ir puisis, kura dienas paiet necilā Amerikas mazpilsētā. Viņš ir izskatīgs, taču ar meitenēm gan puisim galīgi neveicas. Daudz vieglāk Džerijs atrod kopīgu valodu ar saviem mājdzīvniekiem – kaķi Ūsiņa kungu un lādzīgo suni Bosko. Taču ir viena būtiska piezīme – ņemot vērā, ka Džerijs ir piemirsis lietot medikamentus, sarunas (!!!) ar Ūsiņu un Bosko ir tās, kas viņu tuvina nenovēršamajam, un jau itin drīz Džerija mājas ledusskapī nonāk tik seksīgās anglietes Fionas… galva. Sapratis, ka slepkavniecisko “talantu” neapklusināt, Džerijs turpina uzdarboties, un sākas mākslīgām asinīm slacīta melna komēdija, kas balansē uz sliktas gaumes robežas, un tas droši vien arī bija iemesls, kāpēc filma, kas pirmizrādi piedzīvoja pērn Sandensā, Amerikā pie skatītājiem nonāca vien retajos kinoteātros un pirmajā izrādīšanas nedēļas nogalē nopelnīja vien… piecus tūkstošus dolāru.

Tas, protams, būtu sasniegums kādam mazpazīstamam režisoram, taču ne Irānā dzimušajai Marjanei Satrapi, kura bāzējusies Francijā un kuras debija “Persepolis” (2007) bija nominēta “Oskaram” kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma un kuras jaunākajā lentē galvenās lomas atveido amerikāņu smukpuisītis Raiens Reinoldss. Tāpat “Balsīs” spēlē “Oskara” nominētās Anna Kendrika un Džekija Vīvere, kā arī Džemma Artertone, kura šīs nedēļas Latvijas kinorepertuāru piedāvājuma kontekstā piedalās divās stilistiski dažādās filmās, taču pēc abām ir skaidrs, kāpēc šī izskatīgā angliete tā arī nekad nepietuvosies Holivudas superzvaigžņu pulciņam.

“Balsīs” skaidri nolasāmas atsauces uz Alfrēda Hičkoka leģendāro filmu “Psiho”, netrūkst arī citātu no kino vēstures un mūsdienu televīzijas piedāvājuma, taču simpātijas, ko režisore rada par labu galvenajam varonim psihopātam, izraisa pamatotus iebildumus, kaut arī filmas žanriskais uzstādījums – melnā komēdija – neļauj būt ne tik bargam. Iespējams, amerikāniskā satīra, kuras saknes balstītas pseidopsiholoģijā un popkultūrā, Satrapi pagaidām pēdējo filmu izvelk no vecmodīga “trash” kino rāmjiem. Taču ne līdz galam noslīpētā stilizācija, kas pieļauj tik daudz nerealitātes un arī vardarbības, neaizvelk līdz, piemēram, Kventina Tarantīno un Roberta Rodrigeza kinematogrāfiski spožākajiem vājprātiem, kas, kaut arī prātam neaptverami, tomēr ir autoru prātā noslīpēti līdz pēdējai vīlītei, neatstājot nepabeigtības sajūtu.

UZZIŅA:

“Balsis”/”The Voices”

ASV, Vācija, 2014.

Režisore: Marjane Satrapi

Lomās: Raiens Reinoldss, Džemma Artertone, Anna Kendrika, Džekija Vīvere

No 10. aprīļa “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+