Izstādes kuratore Jana Kukaine ar dēliņu pie Evas Vēveres videoprojekcijas ”Circa”.
Izstādes kuratore Jana Kukaine ar dēliņu pie Evas Vēveres videoprojekcijas ”Circa”.
Foto – Ilze Pētersone

Trakās sievas bēniņos un duncītis mugurā jeb kailums izstādē “Es pieskaros sev” 2

Es esmu skaista – nu cik var?! 

Nu trakas! Gan kāds pie sevis noburkšķēs par sievām, kas plikas bildējas, kliedz, dīvaini kustas, konservē gurķus, vāra zapti – ne jau brokastu putras, bet mākslas vārdā. Izstādē, kas ierīkota muzeja bēniņos, kuratore Jana Kukaine un piecas mākslinieces mudina sievietes par sevi padomāt un iztaisnot muguru iepretim uzliktajiem sabiedrības rāmjiem.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Bēniņi šai izstādei ir ļoti piemērota vieta – nosmaida Jana Kukaine, kad piesēžam uz soliņa, lai pavērotu videoprojekciju ar ķermeņiem kustībām. Viņa jautā, vai atceros Šarlotes Brontē romāna “Džeina Eira” trakās sievietes tēlu, muižas bēniņos ieslodzīto mistera Ročestera pirmo sievu?

“Trakums ir svarīga tēma filozofijā un feminismā – pēc kādām pazīmēm sieviete tiek nosaukta par tādu. Bieži vien tās ir ļoti apdāvinātas sievietes, kurām nav iespējams realizēt savu radošo potenciālu un kuras neiekļaujas sabiedrībā. Viņas vai jūk prātā, kad jāmizo kartupeļi, jo daudz labāk gribētu gleznot vai taisīt skulptūras,” skaidro kuratore. Beidzot “trakās” sievietes tēls, kuru 20. gadsimta literatūrzinātnieces izmantoja angļu literatūras pētniecībā, atceļojis līdz Latvijai un ar izstādi “Es pieskaros sev” ieņēmis vietu mākslas muzeja bēniņos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā veļa uz striķiem sakarinātas mākslinieces Andas Magones fotoparaugu izdrukas ar divu sieviešu kailbildēm. Fotogrāfijas uzņemtas ik reizi, kad Anda satikusies ar savu draudzeni, arī mākslinieci Ievu Lando-Jansoni, kura pārcēlusies uz dzīvi Vācijā. Pirmās fotosesijas impulss – nobildēties kailām, lai gadu pēc gada redzētu, kā izmainās ķermenis. Tā tapis cikls “Dvīnes”.

Par ko mums būtu jāpadomā, skatoties uz draudzeņu plikumiem, jautāju kuratorei? “Mūsu ķermeņi nevis noveco, bet nobriest, parādās pieredzes zīmes, kas nav jānoniecina, jo tās ir mūsu iegūtās zināšanas un spēks,” viņa skaidro. Māksliniece vedina pieņemt savu izskatu un atbrīvoties no gaidām, ko uzliek masu mediji, visvairāk jau sieviešu žurnāli un arī reklāmas – kādam jābūt sievietes ķermenim. Tas gan nenozīmē, ka ar mīļu skatu jāuzlūko visas mūsu tauku krokas – novērtējiet tās ar veselīgu pašapziņu, neaizmirstot par liekā svara ēnas pusēm.

Ļoti drosmīgi, viss kā zem lupas – nospriežu pie abu sieviešu foto cilvēka auguma izmērā. “Vai domājāt tampona striķīti?” Kuratore piebilst, ka intīmā detaļa pamanīta tikai lielā attēla izdrukā, izrādās, autore šo nieku vienkārši bija aizmirsusi. Arī mazais striķītis kalpo par atgādinājumu – šie foto nav vilinājums vīriešu pasaulei – skaties, cik es skaista, vai gribi būt ar mani kopā, bet drīzāk – redzi, es domāju par sevi un savu dzīvi.

Pēc izstādes atklāšanas kāda mākslinieces Rīgas draudzene priecīgi atrakstījusi – sapratu, ka mans ķermenis ir OK!

Reklāma
Reklāma

Vēl viens stāsts par sevis pieņemšanu ir Ingrīdas Pičukānes videodarbs “Es esmu skaista”. Veselu mēnesi māksliniece dienu sāka ar vārdiem, kurus pašapziņas celšanai iesaka teikt daudzi sieviešu labsajūtas padomdevēji. Tikko kā izkāpusi no gultas, nežēlīgā rīta gaismā un bez kripatiņas kosmētikas kameras kā spoguļa priekšā viņa sev teica – es esmu skaista. Paņēmiens neiedarbojās – Ingrīdas jutās tikai sliktāk un sliktāk.

“Kā ieprogrammēta mašīna sieviete atkārto vienu un to pašu frāzi, lai atrisinātu gruzdošo sajūtu, ka ar savu izskatu neiekļaujas sabiedrības gaidās par skaistu seju un augumu. Tā vietā, lai ietu un kaut ko darītu, viņa sēž pie spoguļa,” mākslinieces ieceri atšifrē kuratore.