Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. janvāris, 2012
Drukāt

Traki, vēl trakāk, pavisam traki

Foto - ScanpixFoto - Scanpix

Šā gada septembrī Hārvardā nosauca jaunākos tā dēvētās Šnobela jeb Ignobela (Ig Nobel Prize) prēmijas laureātus. Balvās uzvarētāji saņēma kokā veidotas Mendeļejeva tabulas, jo konkursa rīkotāji par 2011. gada tēmu bija pasludinājuši tieši ķīmiju.


 

Žurnāls “Neticamo Pētījumu Annāles” licis jau 21. reizi publikai no sirds izsmieties par pētījumiem zinātnes laukā, kas izceļas ar savā ziņā unikālu ekstravaganci, nelietderību, ja pat ne muļķību. Turklāt interesanti, ka šīs Šnobela prēmijas uzvarētāji saņem no īsto Nobela prēmiju laureātu rokām, tāpēc faktiski visi “trakie zinātnieki” arī šoreiz bija personīgi ieradušies uz pasākumu Bostonā un 1200 skatītājiem zālē un iespaidīgai auditorijai TV tiešraidē drosmīgi aprakstīja savus darbus.

Šajā gadā tradicionālajām nominācijām – prēmijām fizikā, ķīmijā, medicīnā, bioloģijā un miera prēmijai – pievienojās arī fizioloģija, matemātika, psiholoģija, literatūra un sabiedriskā drošība. Sniedzam ieskatu par dažām no šīm joku balvām.

 

Fizioloģija

Šī prēmija tika zinātnieku apvienotajai grupai no Britānijas, Ungārijas un Austrijas, kura secinājusi, ka sarkankājainie bruņurupuči (Chelonoidis carbonaria) nevar no saviem sugas brāļiem “inficēties” ar žāvām. Viens no pētījuma autoriem – Vīnes universitātes profesors Ludvigs Hūbers sirsnīgi pateicās visiem kolēģiem un bruņurupučiem. Pētnieki atzinušies, ka tā arī nav spējuši piespiest lēnīgos dzīvniekus žāvāties biežāk vai retāk: arī tad, kad bruņurupučiem demonstrēti videokadri ar saviem sugas brāļiem, laiski atvērtās mutes kopskaitā allaž bijušas vienādas. No tā zinātnieki secinājuši sevišķi svarīgo: lipīgā žāvāšanās tomēr ir izteikti sociāla parādība, nevis neapzināta kustību kopēšana.

 

Ķīmija

Šeit izcēlušies japāņi, izdomājot signalizācijas sistēmu, kas guļošos ļaudis modina ar ellišķīgās vasabi garšvielas palīdzību.

 

Gadījumā ja uz cilvēku neiedarbojas šausmīga skaņa, neizturama vibrācija vai mirguļojoša gaisma, izrādījies, “japāņu draņķa” smakojumu viņš nekādi nav spējīgs ignorēt. Iedarbības ziņā tas pārspējis vismaz 100 citas sevišķi nepatīkamas smakas, tostarp arī puvušu olu un pamatīgi novalkātu apavu “aromātu”.

 

Septiņu pētnieku grupa savu izgudrojumu patentējusi jau 2009. gadā, taču dažkārt ar Šnobeli gratulē arī iepriekšējo gadu izgudrotājus. Bet japāņu pētnieki pamanījušies izskaitļot, tieši cik lielu daudzumu aerosola ar vasabi ekstraktu nepieciešams izsmidzināt gaisā, lai no jebkurām telpām ugunsgrēka vai kādas citas ekstremālas situācijas gadījumā nekavējoties izdzītu visus cilvēkus, kas tur atrodas. Jo smirdoņa vārda vistiešākajā nozīmē absolūti nav paciešama. Ceremonijā Bostonā speciāli sagatavotā videosižetā kurlmēms cilvēks skaidroja, ko viņš sajutis, kad nostrādājusi jaunizgudrotā brīdināšanas sistēma. Pētnieki paskaidroja, ka specifiski neizturamā kņudēšana degunā rodas no alila sinepju eļļas (allyl isothiocyanate). Daži augi to izdala, lai pasargātos no zālēdājiem dzīvniekiem, un tiem tas lieliski izdodoties.

 

Medicīna

Šo balvu nopelnīja apvienotā pētnieku grupa no Nīderlandes, Beļģijas, ASV un Austrālijas.

 

Divos neatkarīgos pētījumos viņi noskaidrojuši, ka cilvēki mēdz pieņemt sliktus (galvenokārt – impulsīvus) lēmumus attiecībā uz konkrētām lietām brīžos, kad viņiem ir ļoti spēcīgi izteikta vēlme… pačurāt. Konstatēts arī tas, ka dažās situācijās spiediens urīnpūslī, gluži otrādi, dīvainā kārtā uzlabo šāda testa rezultātus, piemēram, cilvēks spēj labāk pretoties impulsīviem lēmumiem par naudas izlietošanu.

 

Pateicības runā Tventa universitātes zinātniece Mirjama Taka absolūtā nopietnībā centās klātesošajiem paskaidrot, kā sava urīnpūšļa paškontroles procesā smadzeņu bremžu signāli “pārsviežas uz uzvedības apgabalu”… Tādējādi pamocījuši brīvprātīgos eksperimentu dalībniekus, kuri bija izdzēruši pēc kārtas vairākas glāzes ar ūdeni, pētījuma autori jūtas pierādījuši – kamēr neesat pamatīgi pasēdējuši tualetē, uz uzmanības noturēšanu un labu tā dēvēto darba atmiņu pat nemaz neceriet!

 

Bioloģija

Jau 1983. gadā austrāliešu pētnieki gluži negaidot sev un visiem pārējiem entomologiem konstatēja, ka Julodimorpha bakewelli sugas vaboles vienkārši dievina mazās, resnvēderainās alus pudeles: atliek tikai kādai no tām ieraudzīt šādu pudeli, lai kaislīgi mestos tai virsū.

Uz balvas pasniegšanas ceremoniju “pudeļvaboļu” atklājēji Derils Gvinns un Deivids Rencs ieradās ar speciālās pudelēs pildītu alu, ko uzdāvināja pasākuma rīkotājiem.

 

Gvinns pateicības runā pavēstīja, ka pēdējos vairāk nekā 20 dzīves gadus esot izniekojis, sēžot pie tālruņa un satraukti gaidot zvanu no ignobelistiem, un vēl joprojām nesaprot, kāpēc šo slavas mirkli nācies gaidīt tik ilgi…

 

Fizika

Francijas un Nīderlandes pētnieki guvuši atbildi: kāpēc vieglatlētikā diska metējiem metiena izpildīšanas laikā galva griežas, bet vesera metējiem – negriežas. Pētījums publicēts jau 2000. gadā žurnālā “Acta Oto–laryngologica”, un tajā viss glīti salikts pa plauktiņiem. Pētījuma autori palēninātā videoversijā nofilmējuši diska un vesera metienus, izpildošu 22 sportistu treniņus, izanalizējot pēdu, roku, galvas dinamiku, skatiena virziena maiņu, kā arī pamatīgi iztaujāja sportistus.

Noskaidrots, ka pēc metiena gandrīz jūras slimības lēkmi izbaudījuši 59% respondentu, kuri meta disku, taču neviens no tiem, kuri meta veseri. Versiju par katra sportista individuālo vestibulārā aparāta reakciju pētnieki atmeta, jo puse no aptaujātajiem sportistiem ikdienā meta abus sporta rīkus, taču par galvas griešanos jeb viegliem reiboņiem ziņoja tikai saistībā ar diska mešanu.

Videomateriāla rūpīgas izpētes rezultātā secināts, ka, neskatoties uz ārējo līdzību, šo divu rīku mešanas tipi dinamiskajā aspektā ievērojami atšķiras. Metot disku, sportista galvu iespaido lielāki tā dēvētie Koriolisa spēki, tādēļ cilvēkam ir grūtāk izmantot vizuālos orientierus skatiena piesaistīšanai. Un vēl diska metēji biežāk zaudē apavu pazoļu “informatīvo” kontaktu ar mešanas laukumu. Visi šie faktori izraisa galvas griešanos. Ak, laimīgie vesera metēji!

 

Matemātika

Veicot matemātiskos aprēķinus un pieņēmumus, jābūt ļoti uzmanīgiem. Par šo noderīgo patiesību savu Šnobeli saņēmuši Dorotija Martina no ASV, kura pareģojusi pasaules galu 1955. gadā, Pets Robertsons no ASV, kurš to pašu pasākumu bija “nozīmējis” uz 1982. gadu, Elizabete Klēra Profeta no ASV, kura termiņu pārcēlusi uz 1990. gadu, Lī Čans Rims no Korejas, kurš to pārkoriģēja uz 1992. gadu, Kredonija Mverinde no Ugandas – uz 1999. gadu, un Harolds Kempings no ASV, kurš sākotnēji izvēlējās 1994. gadu, bet tad pārcēla uz 2011. gada 21. oktobri.

 

Sabiedriskā drošība

Šajā kategorijā balva tika Kanādas Toronto universitātes speciālistam Džonam Sendersam. Viņš jau 20. gadsimta 60. gados veicis virkni eksperimentu, kuros, automašīnai lielā ātrumā traucoties pa autostrādi, speciāls “knābītis” laiku pa laikam aizsedza autovadītāja skatienu. Tādā veidā Senderss un viņa kolēģi noskaidroja, cik lielā mērā skatiena novēršana no ceļa iespaido normālu automašīnas kustību atkarībā no situācijas uz trases, piemēram, dažādos satiksmes blīvuma apstākļos. Jāpiebilst, ka kanādieša izgudrotie “knābīši” jeb “cepurnadziņi” arī mūsdienās nav zaudējuši aktualitāti. Tagad šos krietni smieklīgos “knābīšus” ar miniatūriem motoriņiem nomainījuši mobilo tālruņu aparāti ar planšetītēm, uz kurām pārgalvīgie autovadītāji pamanās uzrakstīt apjomīgas īsziņas tieši strauja brauciena laikā un blīvā satiksmē.

 

Balvas pasniegšanas ceremonijā Senderss ar “apžilbinošu” ķiveri galvā nolasīja nelielu pašsacerētu poēmu, kas veltīta šim eksperimentam. Un, protams, sirsnīgi pateicās par lielo interesi, kas veltīta viņa darbam, lai arī tā pausta pēc 40 gadiem…

 

Miera prēmija

Viena prēmija atceļojusi līdz Lietuvai. Zināms, ka pagājušajā vasarā Viļņas mērs parādīja, kā viņš nolēmis cīnīties ar automašīnu novietošanu Lietuvas galvaspilsētas vietās, kur tas aizliegts. Artūrs Zuoks ar bruņutransportieri pārbrauca pāri kādam mersedesam, kurš it kā veicis šo “nelegālo” apstāšanos, aizņemot daļu velosipēdistiem paredzētā celiņa. Mērijai vēl tagad jātaisnojas par šo “varoņdarbu”, savukārt viņam pašam nopietni jādomā par privāto apsardzi – gan tagad, vēl esot amatā, gan sevišķi vēlāk, kad šīs privilēģijas par nodokļu maksātāju naudu būs izbeigušās…

Svinīgajā pasākumā Zuoks balvu saņēma no 2010. gada Nobela prēmijas laureāta ekonomikā Pītera Daimonda rokām. Vēlāk Viļņas mērs klātesošajiem dāsni izdāļāja uzlīmītes ar brīdinošu bruņutransportiera attēlu, kas brauc virsū automobilim.

 

Psiholoģija
Teigens-scanp

Norvēģu profesors Karls Halvors Teigens no Oslo universitātes Šnobela prēmiju nopelnīja ar rakstu “Vai nopūta ir “tikai nopūta”? Nopūtas kā emocionāli signāli un atbilde sarežģītam uzdevumam”. Uzstāšanās laikā Taigens ar nožēlu atklāja, ka nopūtas un to interpretācija ikdienā agrāk nekad nav bijušas nopietnas psiholoģiskās izpētes priekšmets.

Pētījumu Taigens bija sadalījis trīs posmos. Vispirms viņš veica aptauju, kurā noskaidroja, ka cilvēki nopūtas galvenokārt saista ar kaut ko negatīvu. Tad viņš izpētīja to, kā cilvēks parasti interpretē savas un citu cilvēku nopūtas. Noskaidrojās, ka citu cilvēku nopūtas vispirms asociējas kā skumju pazīme, tostarp savējās nopūtas visbiežāk pauž atteikšanos no kaut kā vai no kāda. Pēdējā izpētes posmā Taigens veica īpašu eksperimentu: brīvprātīgajiem vajadzēja risināt kādas ļoti sarežģītas vai pat vispār neatrisināmas mīklas, un viņu neauglīgo cenšanos, protams, pavadīja nopūtas. Tāpēc norvēģu profesors secinājis, ka “nopūtas bieži saistītas ar darbību, plānu vai vēlmi, no kā vajadzētu atteikties” un ka nopūtas “rada pauzi, pirms atraidītais būs nomainīts ar kādām jaunām iniciatīvām”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+