×
Mobilā versija
+11.7°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
2. marts, 2016
Drukāt

Egils Līcītis: Ašeradens un 5% hop pieaugums (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Arvils Ašeradens

Jaunais ekonomikas ministrs (un Ministru prezidenta biedrs) Arvils Ašeradens apņēmies saistības sasniegt ikgadējo iekšzemes kopprodukta pieaugumu par pieciem procentiem, un tas ir hop lēciena līmenis, kā panākt, apsteigt Vakareiropu un iekabināt Āzijas tīģeriem. Izklausās traks numurs, bet šis mērkoks nav pagrābts no zila gaisa, un Ašeradens nav ne fokusu rādītājs Hudīni, ne Ūrija Hellers, kurš ar skatiena spēku pārbīdīja karotes, krūzītes un mēbeles. Attīstība notiks uz zinātniskiem pamatiem, varētu teikt mūsu vecā prezidenta vārdiem, šāds lēmums Arvilam visu mūžu bijis iekšā.

Iepriekšējās valdības likās par gadiem divdesmit atpalikušas no laika gara. Šad tad noveda saimniecību līdz kolapsam, neprata paņemt baltu naudu, kas gāzās iekšā pa Latvijas durvīm, logiem, kāpa pat pa skursteni. Sarakstīja “iesim kalnup” programmas, kur kleķerējumu štata autoriem bija jāmaksā no nodokļmaksātāju līdzekļiem un vēl jānorēķinās ar halucinogēno sēņu piegādātājiem, kas uzturēja sacerētājus attiecīgas kondīcijas durnumā.

Tagad Ekonomikas ministrija nodota labā kopšanā. Ministrs ir Kaltenes miljonārs un nav tas puisis, kurš domā smalkus trikus, kā no cilvēkiem izspiest vairāk piķi un aptīrīt līdz pēdējam, dibinot arvien jaunus nodokļu ievākšanas posteņus. Ašeradens pirmais valdībā nosaucis konkrēti sasniedzamus skaitļus un verificējis, ka ievāks naudas kā spaļu, kas ietecēs budžetā, kā Nīlā ceļas plūdi.

Applaucēsies! Fufelis! Tas nav iespējams! Ažiotāžu ceļ tie ekonomikas zinātāji, kam pirmajiem vajadzēja griezties kā spolēm palīgā vicepremjeram. Skaidrs, dimantu raktuves Ašeradens nav Latvijā atklājis. Bet kā gan zeme, kas dzied, nopelnīs? Pirmkārt, ļaujiet darboties valsts akcijsabiedrībām ar lāpstām! Vai zināt, cik izgājšgad nopelnījis “Latv­energo”? 85 miljonus eiro! Peļņu ministrs nolasīs kā saldas plūmes no rudenī ražojoša koka. Viņš rīkosies attapīgi kā poļu valdība, kas aplika ar paaugstinātiem nodokļiem komercbankas un lielos tirdzniecības centrus, kuri vienādiņ pieder ārzemju naudasmaisiem. Turpretī tautiskais kapitāls var rēķināties ar plašām ministra protekcijām un atbalsta instrumentiem. Mazais, vidējais bizness, mājražošana, nišas un augstas pievienotās vērtības produkcija ir mūsu saimniecības motors! Eksportam jābūt vietējo ražotāju reliģijai un pielūdzamai elkdievībai. Bijām izslavēta valsts, kas ražo pasaulē labākos dēļus no Jūrmalas priedēm, bet ar zinātņu ietilpīgām inovācijām, augstražīgu strādāšanu pēc korejiešu modeļa, ar ielaisto bēgļu darbaspēku pārdosim VEF tranzistorus tuksnešu emīriem, piebaldzēnu vērpjamos ratiņus zemēs, kur kokvilna zied, ielauzīsimies tirgos, kur nebrāķē cūkgaļu, ar kūpinājumiem. Lai uz mūsu valsti ripo šekeļi, reihsmarkas, neviena cieta valūta nav smādējama.

Iekšējā patēriņā ir rezerves. Geji man sūtījuši ielūgumu uz “Mozaīkas” 10 gadu jubileju. Zilie izpētījuši – kur ir ekonomiskais bums? Tais vietās, kur koncentrēti dzīvo (un uzdzīvo) pulka radošo profesiju pārstāvji, augstu atalgoti IT spečuki, bohēmas cienītāji un homoseksuālisti. Šo biezo slāni, kam viss skatlogā redzamais pa kabatai, patīk valkāt modīgas drēbes, apmeklēt izpriecu vietas un sūkt kokteilīšus, vajag izplucināt pa spalviņai vien! Ekonomikas atslēgu turētāju, kas saodīs un atradīs kolosālās iespējas un maksātspējīgo atnaudošanas bāzi, dēvēs par brīvā tirgus priesteri, un viņš būs augstas vēlētāju uzslavas cienīgs kā zelts, ne ekonomikas ministrs.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. nediena - tā ir Atbildēt

    aha -ha āhaha
    Nu neticiet šim vinķelles darudziņam…
    Paskatat,kas bija no viān vadītās Dienas.
    Pilnīgā nulle.

  2. Ieviesīs sfinkteru nodokli vai atmaksās Dienā iekāsto?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kusties, kusties!

Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, uzsver izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Intervijā LTV ministrs teica, ka valdība pildīs solījumu – ja pašvaldības būs ietaupījušas līdzekļus ar skolu tīkla reformēšanu, tad valdība pretī liks līdzvērtīgu summu, lai varētu nodrošināt skolotāju algu palielināšanu. Realitātē tikai 18 pašvaldībās esot notikusi reāla skolu tīkla reorganizācija ar summāro ietaupījumu 2 – 3 miljoni eiro, kas ļoti būtiski atpaliekot no cerētajiem nepilniem desmit miljoniem eiro, kam valsts bijusi gatava likt pretī līdzvērtīgu summu, skolotāju algu palielināšanai kopā nodrošinot 19 miljonus eiro. Pēc Šadurska vārdiem, pašvaldībās, kur ir notikusi skolu reorganizācija, pedagogu algas būšot ievērojami lielākas par 710 eiro par slodzi un varētu būt robežās no 750 līdz nedaudz vairāk par 800 eiro par slodzi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+