Latvijā
Kriminālziņas

Traktora dedzināšana – bizness Kārsavas gaumē 16

Zemniekam sadeg traktors un sējmašīna. Aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu. Zemnieks policijai norāda cilvēku, kas viņam pirms tam esot draudējis. Seko izmeklēšana. Tad iespējamais draudētājs mēģina no zemnieka dabūt naudu, uzstājoties kā garants, ka nekas vairs nedegšot. Iesaistās vēl trešais abu kopējais paziņa. Policija ieraksta sarunas. Taču nekas nav tik vienkārši, kā pirmajā brīdī izskatās.

Bija, kam degt

Pirms trim gadiem, 2013. gada 13. novembrī, “Latvijas Avīzē” publikācijā “Rekets Kārsavā – dedzina traktoru” rakstīju par kādu notikumu – Kārsavas novada zemnieku saimniecībā “Debessvītoli” septembrī sadega 20 000 latu vērtais neapdrošinātais traktors “New Holland TM 150” un tam piekabinātā 7000 latu vērtā sējmašīna “Junkkari”. Saimnieks Oskars Petinens tad atcerējās kādu iepriekšēju sarunu ar kādu novadnieku. “Viņš gribēja no manis naudu, jo zināja, ka nedzīvoju slikti. Kad atteicos, viņš atbildēja: skaties, tev ir kam degt! Nu, domāju, nav jau vairs 90. gadi, kad reketa lietas tik vienkārši notika. Bet, redz, notika. Par šo tikšanos izstāstīju arī policijai.” Toreiz zemnieks man draudētāja vārdu nosauca, bet lūdza to publikācijā neminēt. Tas bija Raitis Kononovs, kurš nesen bija iznācis no cietuma.

Kopš notikuma pagājuši trīsarpus gadi, bet krimināllieta par traktora dedzināšanu joprojām atrodas policijā. Toties tiesas pirmajā instancē jau iztiesāta un šobrīd skatīta otrajā instancē naudas izspiešanas lieta. Apsūdzība ir par to, ka no O. Petinena prasīta nauda par informāciju, kas bijis dedzinātājs. Naudas izspiešanā apsūdzētais – tas pats R. Kononovs – pirmajā tiesas instancē 2016. gada 21. martā gan attaisnots. Visos šajos notikumos parādās un nozīmīgu lomu spēlē vēl viena persona: savulaik viens no lielākajiem Latvijas zemes īpašniekiem, šobrīd Kārsavas novada SIA “Tīravoti” (400 ha zemes, 130 gaļas liellopu) un Rēzeknes boulinga halles īpašnieks Ivars Silkāns, kurš krimināllietā ir liecinieks un ir O. Petinena pusē.

Raita Kononova vārds tiem, kas interesējas par krimināllietām, nav svešs – vairāk nekā 20 gadus nosēdējis cietumā, medijos dēvēts par Latgales reketieri, kontrabandistu un citu kriminālu aktivitāšu veicēju. Kāpēc iepriekšminētajā lietā nav notiesāts? Tiesnese atzīst, ka neesot bijuši pierādījumi. Iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, pirmais, kas krīt acīs: ļoti daudz darbību un sarunu, haotisku un neskaidru, pretrunīgas liecības, tostarp par teikto un darīto. Bet vispirms vārdu dosim lietas dalībniekiem.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kononovs: darīt pāri zemniekam ir zem mana goda

R. Kononova advokāts Regnārs Jansons norāda, ka apsūdzētajam nav bijis nekāda iemesla dedzināt traktoru, turklāt abu tēvi bijuši draugi. Kad R. Kononovs, satiekot O. Petinenu un I. Silkānu, uzzinājis, ka nodedzis traktors, viņš par naudu piedāvājis uzzināt, kas ir dedzinātājs. Zemnieks par to ziņojis policijai, kas sāka noklausīties telefonsarunas un iedeva O. Petinenam diktofonu. Pēc tam R. Kononovam mēģināts iedot iezīmētu naudu, ko viņš, nojaušot, ka kaut kas nav lāgā, atteicies ņemt.

“Nākamajā dienā pēc neveiksmīgās naudas došanas policija Kononovu arestēja un noturēja cietumā pusgadu. Izanalizējot ierakstītās sarunas, gan es, gan tiesa pārliecinājās, ka tās ir draudzīgas, čalojošas, daudzas notika, dzerot kafiju. Izspiešanas sastāva lietā nav. Runa var būt tikai par krāpniecību, bet tad tieši par to jāierosina kriminālprocess vai jāgroza apsūdzība,” saka advokāts.

R. Kononovs sarunā ar mani ir ļoti atklāts, sūdzas par likstām ar veselību un neslēpj, ka mēdz arī krietni iedzert, taču veselo saprātu neesot pazaudējis.

“Traktoru neesmu dedzinājis. Tas būtu zem mana goda: kaut ko tādu darīt zemniekam, kas smagi strādā… Tur ir pavisam citādi. Ar Silkānu man bija kopīgs bizness uz robežas: es tur šiverēju ar kontrabandu, Silkāns strādāja par muitnieku. Kad pēc septiņiem gadiem iznācu no cietuma, prasīju Silkānam savu daļu no mūsu kopējās naudas, ko viņš bija ieguldījis biznesā. Kas to var saskaitīt, cik viņš man parādā… (tiesā R. Kononovs nosaucis 1,9 miljonus latu. – A. D.). Silkāns atrunājās, ka viņam uzreiz neesot, māja jāceļot, kaut kas vēl, iedošot vēlāk. Vienojāmies par desmit tūkstošiem mēnesī. Tad pēc neilga laika nodega traktors, par ko vainu uzvēla man. Teicu, ka neesmu to darījis, taču par samaksu varu noskaidrot vainīgo. Bet Petinens un Silkāns aizskrēja pie mentiem… Uzreiz sapratu, ka mūsu sarunas tiek ierakstītas: es taču Ivaru kopš bērnības pazīstu, viņš sāka uzreiz citādi runāt. Viņš mani uzmeta. Domāju, ka Petinens ir parādā Silkānam, kurš noorganizēja Petinena traktora dedzināšanu, lai vainu uzveltu man, tiktu vaļā no manis, lai nebūtu jāatmaksā parāds. Tāpēc jau arī tajā traktora lietas izmeklēšanā Ivars pieslēdzās tik aktīvi. Viņi pat manas mātes cirvi nozaga, ko iemeta degošajā traktorā, lai būtu norāde uz mani. Laikam izdomāja to dedzināšanu, lai mani varētu sapūdēt cietumā. Esmu ļoti slims, un man vairs nav spēka cīnīties. Kas būs, tas būs. Jā, laiki pienākuši…” spriež R. Kononovs.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Silkāns: devu velnam, lai nomierinās

I. Silkāns noliedz, ka viņam būtu bijis kopīgs bizness ar Kononovu un ka viņš būtu bijis saistīts ar kontrabandu: vairāk nekā 13 gadus nostrādājis muitā un neesot saņēmis pat nevienu aizrādījumu par darbu, nemaz nerunājot par nopietnākiem pārkāpumiem.

“Tas, ko tagad Kononovs stāsta par mani un traktora dedzināšanu, ir murgi un absurds. Jā, es viņu pazinu un mums bija normālas attiecības, zināju, ka viņš periodiski iesēžas cietumā. Kārsava ir maza pilsētiņa: te puspilsēta kādreiz strādājusi vai strādā uz robežas, bet tas nenozīmē, ka visiem ir kopīgs bizness ar kontrabandistiem,” stāsta I. Silkāns.

Bet kāpēc tad Kononovs nolēma prasīt no viņa naudu? “Kononovs man teica: ja tu staigātu gumijas zābakos sūdos līdz ceļiem, tad nebūtu man vajadzīgs… Kaut gan es tikai pērn atdevu pēdējo kredītu par boulinga zāli, Kononovs zināja, ka no manis var izspiest naudu. Un man tomēr ir pieci bērni… Pilsēta maza, labāk tomēr sadzīvot. Nedevu Kononovam desmit tūkstošus, bet šo to iedevu: devu velnam, lai viņam mazāk negatīvu domu, lai prāts nomierinās un manai ģimenei liek mieru. Baroju viņu boulinga zālē par brīvu, kur viņš daudz uzturējās, dzimšanas dienu par brīvu noorganizēju, bet visam ir savas robežas. Kononova dēļ boulinga zālē samazinās apmeklētāju skaits, kurus viņš ar savu klātbūtni biedēja, un es – kādā 2010. gadā – noslēdzu ar viņu oficiālu līgumu: pārskaitīju viņam 2000 latu, par ko viņš apņemas uz boulinga zāli vairs nenākt. Kādu laiku bija miers, bet tad viņš atkal uzradās ar prasībām par desmit un divdesmit tūkstošiem, draudēja, ka bērzā karāšoties, purvā nogrimšot, brauca pie manis uz mājām… Kur tev tik liela nekaunība, labāk būtu strādāt gājis, teicu Kononovam. Lai pasargātu no viņa, ģimeni pārcēlu uz Rīgu, kur tomēr mierīgāk. Joki mazi. Bija gads, kad Kārsavā pazuda seši cilvēki. Pašam man nav bail no Kononova: ja vajag, varu ar viņu izkauties, varu arī pie galda apēsties un izrunāties,” teic I. Silkāns.

Jautāts, kāpēc tik aktīvi iesaistījies O. Petinena lietā, I. Silkāns atbild, ka šai lietā ir liecinieks un atbalsta zemnieku. Pārdomas gan viņam radījusi Rēzeknes tiesas tiesneses Aijas Jermacānes rīcība sēžu laikā un spriedums.

“Daudz kas nav saprotams. Jermacāne pati sev tik ātri piespēlēja šo lietu, bet spriedumu rakstīja trīs reizes ilgāk, nekā vajadzēja. Jau no paša sākuma tiesnese ne tik daudz izskatīja pierādījumus, cik baumas un tenkas. Bija tendenciozi un dīvaini jautājumi. Jermacāne bija tik uzbrūkoša, ka Petinens sev pat advokātu paņēma… Es liecināju visu, kā bija. Negribu nevienu apvainot, bet, ja tiesas aizkulisēs dzirdu, ka mēs ar Petinenu esam tādi paši kā Kononovs… Bet domāju, ka visus punktus uz “i” salika melu detektors, ko pieprasīja Kononovs. Tas bija pārsteigums. Iedomājieties, viņš sevi uzskatīja par tik gudru, ka spēs to apmuļķot! Detektors parādīja, ka mēs ar Petinenu sakām tasnību, bet Kononovs melo,” turpina I. Silkāns.

Abi zemnieki pagājušā gada maijā pat esot uzrakstījuši iesniegumu Saeimas Juridiskajai komisijai, lai izvērtē tiesneses rīcību, taču atbildi neesot saņēmuši.

Petinens: mani sūtīja uz pistoles pusi

Arī O. Petinens ir neizpratnē par tiesas procesu: “Vienu brīdi, kad tiesnese un Kononova advokāts krita man virsū, jau likās, ka tiesa beigsies ar medaļas piešķiršanu Kononovam! Man jau tagad vienalga, kas notiek. Tāpat neviens man nekompensēs zaudējumus. Juridiskos jautājumos neesmu stiprs…”

– Bet jūs apstiprināt, ka Kononovs draudēja?

– Jā. Bija tāda lieta. Daudz kas bija… Viņš mani sūtīja uz pistoles pusi, es viņu uz rupjāku vietu. Bet ne jau Kononovs savām rokām dedzināja – citam uzticēja.

– Kāpēc tad Silkāns jūsu attiecībās iejaucās?

– Ivaru sen pazīstu. Kononovs ar viņa starpniecību visu ar mani kārtoja.

– Varbūt Silkāns jūs izmantoja, lai nokārtotu savas attiecības ar Kononovu?

– Nedomāju. Silkāns zvanīja man Kononova vārdā.

– Neesat parādā Silkānam?

– Nē. Drīzāk otrādi. Viņš pats reizēm paliek parādā manā auto rezerves daļu veikalā. Nav man ar Silkānu kopīga biznesa un nav ko man ar viņu dalīt.

Jermacāne: lieta bija “ar smaku”

Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne, kura lietu izskatīja pirmajā instancē un apsūdzību Kononovam noraidīja, komentē: “Nebiju priecīga, ka dators iedalīja man šo lietu – jutu “smaku”. Protams, zinu, ka Kononovs nav eņģelis zemes virsū, bet es nesaskatīju pierādījumus, lai varētu viņu tiesāt par izspiešanu, par ko bija šī apsūdzība. Ja apsūdzība būtu par krāpšanu, tad varētu notiesāt. Jā, bija lietas, par ko brīnījos, piemēram, par Silkāna aktīvo lomu šai procesā. Izskatījās, ka viņš cerēja, ka Kononovu notiesās ar Petinena rokām. Kāpēc tad pats Silkāns nevērsās policijā, ka Kononovs viņam draud un izspiež naudu? Tagad gan Silkāns ir uzsācis tiesvedību pret Konovovu par izspiešanu.”

Prokurore iepriekš aģentūrai LETA izteikusi pārliecību, ka Kononova vaina viņam inkriminētajā noziegumā ir nenoliedzama, tāpēc pirmās instances tiesas spriedums pārsūdzēts. Prokurore iepriekš bija prasījusi apsūdzētajam piespriest trīs gadus cietumā, taču, ņemot vērā citus noziegumus, kā galīgo sodu lūgts piespriest četrus gadus cietumā.

Otrās instances tiesa – Latgales apgabaltiesa – O. Petinena prasībā pret R. Kononovu patlaban ir tikusi līdz debatēm, kas notiks 20. aprīlī.

Kas atklājas policijas un tiesas izmeklēšanā

Kas vēl bez iesaistīto personu man stāstītā atklājās policijas, tiesas materiālos un ko tiesa precizējusi?

Patiesi – un R. Kononovs to tiesā apstiprinājis –, viņš 2013. gada 27. septembrī nosūtījis I. Silkānam īsziņu: “Zinu, kas, zinu, par ko, zinu, kas nākošais viņam degs. [..] Daudz neprasu. 3000 Ls”. Kononovs to esot darījis tāpēc, ka I. Silkāns lūdzis palīdzēt noskaidrot personas, kas vainīgas O. Petinena traktora dedzināšanā, un solījis par to maksāt. I. Silkāns gan to noliedz.

Tiesai nav bijušas šaubas, ka R. Kononovs centies pierunāt O. Petinenu samaksāt par informāciju, bet to nevar uzskatīt par izspiešanu, arī draudi nav izteikti, ko apstiprina arī zemnieks. Visos audioierakstos R. Kononovs kategoriski noliedzis savu saistību ar dedzināšanu, turklāt nepārtraukti apgalvojis, ka viņam nav nekādu pretenziju pret O. Petinenu, jo tas viņam vienmēr ir palīdzējis, arī tad, kad viņš bijis cietumā. R. Kononovs uzsvēris, ka O. Petinens ar savām rokām visu pelna un tādus cilvēkus pēc cietuma likumiem neviens neaiztiek.

Sarunu atšifrējumos lasāms, ka R. Kononovs piedāvā savu palīdzību, kā arī saka O. Petinenam, ka kādas personas ar viņa starpniecību prasa no zemnieka 10 tūkstošus, lai viņu turpmāk netraucētu. R. Kononovs sarunā O. Petinenam neizsaka ne draudus, ne pieprasījumu šo naudu obligāti samaksāt. Tāpat minētajās sarunās R. Kononovs neapgalvo, ka nauda jāsamaksā viņam un tad viņš garantēs, ka O. Petinenam vairs nekas nedegs. No sarunas tiesa secinājusi, ka R. Kononovs zemniekam apgalvo, ka Rēzeknē ir ticies ar kādiem cilvēkiem, kuri apsolījuši, ka tad, kad R. Kononovs nodos viņiem pieprasīto summu, viņi O. Petinenu vairs netraucēs un par viņu aizmirsīs.

Citā sarunā R. Kononovs atsakās no naudas un par dedzināšanas organizētāju nosauc I. Silkānu. Pirms tam vienā no tiesas sēdēm R. Kononovs atstāstījis dzirdētu stāstu, ka Petinenam traktoru nodedzinājuši divi viņa darbinieki. Policijā ar šo informāciju nav vērsies, jo gribējis par informāciju nopelnīt naudu.

Tāpat tiesā konstatēts (un par to lietā nav strīda), ka 2014. gada 17. janvārī R. Kononovs un O. Petinens satikās boulinga centrā Rēzeknē, kur O. Petinens rādījis R. Kononovam “Swedbank” kārbiņu un teicis, ka tur ir 6000 eiro. R. Kononovs teicis, ka no Petinena viņam neko nevajagot, lai tiekot galā ar Silkānu pats. Naudu R. Kononovs nepaņēma, jo sapratis, ka tā ir iezīmēta.

Tomēr poligrāfa (melu detektora) ekspertīzē konstatēts, ka R. Kononovs melo, teikdams, ka nekad nav piedraudējis O. Petinenam iznīcināt viņa mantu, ja nesamaksās viņam desmit tūkstošus eiro, bet O. Petinens nemelo, teikdams, ka R. Kononovs ir draudējis iznīcināt viņa mantu, ja viņš nesamaksās. Tomēr šie pierādījumi, pēc tiesas domām, jāvērtē kopsakarā ar visiem pārējiem pierādījumiem. Un neesot objektīvu pierādījumu tam, ka R. Kononovs ir draudējis O. Petinenam, līdz ar to nav pamata atzīt, ka šādi draudi neapšaubāmi izteikti. Šaubas par to pastiprina tas, ka nevienā no sarunu ierakstiem šādi draudi nav fiksēti. Turklāt tiesa norāda, ka I. Silkāna rīcība satur pazīmes, kas norāda uz R. Kononova atbalstīšanu centienos saņemt naudu no zemnieka.

Eksperts, analizējot audioierakstus, tiesai liecina, ka R. Kononovs cenšas radīt iespaidu, ka ir kādas personas, kuras vēlas no zemnieka saņemt desmit tūkstošus eiro par viņa mantas turpmāko drošību. Kononovs ir izvirzījis vairākas versijas par dedzinātājiem – ka tehniku aiz atriebības sadedzinājuši O. Petinena strādnieki, ka dedzinātājs ir kāds narkomāns, kurš izpildījis I. Silkāna pasūtījumu, ka dedzinājuši kādi jēkabpilieši, kuri par O. Petinena mantas turpmāku drošību vēlas no viņa saņemt naudu. Līdz ar to tiesa secinājusi, ka R. Kononovs stāstu par kādiem dedzinātājiem ir izdomājis, lai pārliecinātu cietušo, kurš uztraucas par savas pārējās mantas drošību, pieņemt viņa palīdzību un samaksāt prasīto summu. Šāda rīcība saturot krāpšanas mēģinājuma pazīmes, bet apsūdzība R. Kononovam par to nav celta.

Kāda saruna. “Tevi vairs nadadzinās”

Tiesas materiālos lasāma arī šāda ar policijas ziņu ierakstīta saruna starp R. Kononovu (V2) un diviem citiem vīriešiem. Eksperts V1 un V3 nav identificējis, bet no sarunas konteksta var saprast, ka V1 ir O. Petinens un V3, iespējams, I. Silkāns. Jautājuma zīmes ir vietās, kur sarunu nav bijies iespējams skaidri atšifrēt.

V1: Kaidas bēdas vēl tev atveda?

V2: Jums kas par bēdām, veči?

V1: Ģelas. Vot tā.

V3: Koroče, ir tev desmit tyukstoši, nav?

V1: Desmit? Kam, kam vajag desmit tyukstoši(?)?

V3: Sistēma, koroče, kaida, Oskar…

V1: Nu?

V3: Desmit štukas tev(?) nav(?)? Par tavu drūšeibu(?) [..]

V1: Nu, nu, [..] kai saceji(?) – desmit štuk…

V3: Nu veca myusim dzīsma(?) – lai tevi vaira…

V2: Cik?

V3: Nadadzinātu, [..], va(j)ag(?) no tevi(s)…

V2: Cik?

V3: Desmit štuku. Ē, kam, nazinu.

V1: Kam? Kam va(j)ag(?)?

V3: As paņemtu no tev(?), a(?).

V1: Paga, tak tikko mēs nesen runājām, ka [..] kaut kas bija [..] potenciaļnijs dedzinātājs.

V3: Da, [..] [lamu vārds ar iespējamu nozīmi “vienalga”] kas ir dedzinātājs(?).

V1: Labi, tādas man naudas točno nav. Nu a tuoļok? [..] Man nav, nav, breivas naudas tik daudz, nav.

V3: Kas būs tālāk? Kas būs tālāk? Kas garantēs drošību? Es pārdošu naudu no Oskara tev, ja

vajag samainīšu kupjuras(?), ko va(j)ag, vysu izdarīšu, tikai nestāviet kā roboti.

V2: Nu, a ko gribat?

V3: Ai, nu jesli tu(?) … ta(d) tu neko. Nu, garantejas…?

V2: Garantēju dodu, jā. Viss.

V3: Garantiju dodi?

V2: Jā, simts punktu.

V3: Ka viņu nededzinās vairs, da?

V2: Simt punktu. Ja nē, ja ir [rupjš vārds ar nozīmi “piemānīšana”] kāds, [..], es parādīšu, kas to

visu izdarīja par(?). Tik(?) visu varēsiet tur tālāk i…

V1: Paga, paga, paga, ko parādīsi?

V2: Ja mani piemāna tie.

V1: Nu, a kas tie ir?

V2: Es viņus parādu jums.

V1: Nu vot, kas tie tādi ir par… [..]?

V2: Nav iedots pateikt tev(?) to(?).

V2: Es tev [..] vispār neko neesmu izdarījis.

V3: Nā, jis garantej drūšību, ka tevi vairs nadadzinās. Jis nasaka, ka jis te(?) dadzinuoja vai kas

dadzinuoja, da. Jis grib desmit tyuktūšu. Es to gotovs nodot, ee…

V1: Man tādas summas nav. Kur es tev dabūšu? Es tik dabūšu, cik es varu…

V3: A jis gara, a jis gara…

V2: Kā, kā to saprast: es gribu? Es neko pilnīgi negribu.

V3: Ne. A jis garantēja, ka tevi vairs nadadzinās. Par vecom ģelam ti vari aizmirst, lai poļiceja

vaicoj(?)

V2: Konkrēts jautājums. Tev garantiju vajag, es tev garantēju.

V1: Nu?

V2: Es atbildu.

V1: Ka neviens neko vairs nededzina?

V2: Jā.

V1: Nu man, saku, tādas naudas nav. Es cik, vot, ka salasīt varu, varu. Kam man, kam – babai kaidai… ģedam, počtaļjonam?

V2: Nu nezinu, man kā pateica, es jums nodevu…

V1: Nu kur es desmit dabūšu… nu? Kas, tu, [..], bankers, [..] man desmit jādabū? [..]

V3: Voi ta(d) es tev prasu? Voi ta(d) es tev prasu?

V2: …tā(?) zini, viens otram mēs prasam. Es ar(ī) neko neprasu, man te nevajag neko, puiši, [..].

Kas ir Raitis Kononovs

1960. gadā dzimušais un iepriekš tiesātais Raitis Kononovs vairākkārt nonācis konfliktā ar likumu. Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments ir lēmis atstāt negrozītu Latgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Kononovs sodīts ar 42 401 eiro naudas sodu tā dēvētajā vērienīgajā nelegālā spirta lietā. Šo spirta kontrabandas mēģinājumu Drošības policija atklāja 2006. gadā. Kononovs noziegumu organizēja, atrodoties cietumā.

2012. gadā Latgales apgabaltiesa Kononovu un vēl vairākas personas attaisnoja krimināllietā par kravas automašīnu rindas nelikumīgu apbraukšanu Grebņevā 2006. gadā. Šajā lietā gan spriedums tika pārsūdzēts.

2003. gadā AT atzina Kononova vainu daļā par Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas nodaļas direktora Vjačeslava Liscova slepkavības ieroča iegādāšanos un realizēšanu. Kononovam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem.

Kononovs nereti izcēlies ar skaļiem paziņojumiem, piemēram, 2011. gadā viņš publiski paziņoja, ka visi lielākie kontrabandas organizēšanas grupējumi atrodas Rīgā un darbojas ciešā saitē ar valsts amatpersonām. LETA

LA.lv