Trampa gaidām apvītais ziņojums. Ārlietu ministra E. Rinkēviča valoda kļuvusi tiešāka 2
Šodien valdībā izskatāmā gadskārtējā ārpolitikas ziņojuma priekšplānā izvirzīta politiskā diplomātija, kamēr par ekonomisko diplomātiju un jaunu tirgu apgūšanu tiek runāts mazāk nekā iepriekšējos gados.
Viena no zīmīgākajām tēzēm ziņojumā ir par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu: “Jaunā ASV prezidenta administrācija un jaunievēlētais Kongress ir labi pozicionēts dinamiskas ASV ārpolitikas un drošības politikas īstenošanai. ASV ciešā iesaiste Eiropas drošības sistēmā ir izšķiroša, lai garantētu mieru un drošību kontinentā.” Šāds formulējums liecina par cerīgu skatījumu uz Latvijas turpmāko sadarbību ar jauno ASV prezidenta administrāciju. Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs uzsver, ka Latvijas ārlietu dienestam būs aktīvi jākomunicē ar jaunā prezidenta Donalda Trampa administrāciju par Baltijas valstu drošību, un te saredzami vairāki riski. “ASV jau NATO nepametīs – tas ir skaidrs. Tomēr riskanti, ka Tramps mēģina Krievijai piedot un aizmirst par Sīriju un Ukrainu. Mums ir svarīgi, lai Trampa administrācijai būtu zināms Baltijas skatījums,” piebilst M. Hiršs. Viņš arī norāda, ka Trampa administrācijā darbosies divas amatpersonas, kuras tiek vērtētas kā prokrieviskas – topošais valsts sekretārs Rekss Tilersons, kā arī nacionālās drošības padomnieks Maikls Flinns.
Ziņojumā Krievijas vārds locīts netipiski bieži salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, turklāt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča valoda kļuvusi tiešāka. “Satraucoša ir pieaugošā spriedze Rietumu un Krievijas attiecībās, ko izraisījušas pieaugošās Krievijas militārās aktivitātes pie alianses robežām, pretdarbība Ukraina situācijas noregulējuma atrašanai, kā arī Sīrijas humānās krīzes padziļināšana,” teikts ziņojumā. Politologs Kārlis Daukšts norāda, ka attiecīgā rindkopa ir Krievijas politikas izpausmju raksturojums, tomēr viņš aicina analizēt Krievijas jautājumus smalkāk – par to, kā Krievija uzlūko Latviju. “Kā no Kremļa skatās uz mūsu vietu globālajā pasaulē, kā Krievijas masu mediji mūs attēlo, kā Krievijas diplomātija vēršas pret Latviju? Tie ir būtiski jautājumi,” saka K. Daukšts. Viņš norāda, ka Krievijā Latvija tiekot attēlota kā nikns suns, kura uzvedību nosakot cilvēki aiz okeāna. “Mēs atrodamies kaimiņos Krievijai, un tur mēs neko nevaram izmainīt. Tomēr mums jāapdomā, vai ir vērts reaģēt uz katru Krievijas masu mediju nepamatotu ziņojumu par Latviju, vai mums uz tiem vajadzīga saasināta reakcija? Mums jāreaģē ar pašcieņu, ar lepnumu, ar to, ka esam nelokāmi savās pozīcijās kā suverēna valsts un ka neizpildām kāda cita gribu,” norādīja K. Daukšts.
Kā izaicinājums ES kopējai drošības un aizsardzības politikai ziņojumā minēta Britānijas vēlme izstāties no Eiropas Savienības. Noteiktie Latvijas ārpolitikas mērķi 2017. gadam ir valsts ārējās drošības stiprināšana, iesaiste vienotas un drošas ES veidošanā, stabilitātes veicināšana ES Austrumu un Dienvidu kaimiņu reģionos, Latvijas uzņēmumu eksportspējas veicināšana un investīciju piesaiste, kā arī sadarbība ar tautiešiem ārzemēs.
Ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu Saeima skatīs 26. janvārī, kas ir Latvijas valsts de iure starptautiskās atzīšanas gadadiena, un to pavadīs tradicionālās ārpolitikas debates.
