Pasaulē

Par palīdzību izmeklēšanā prokurors atsauc apsūdzības Trampa palīgam 16


ASV Nacionālās drošības pārvaldes direktors admirālis Maiks Rodžerss paziņojis, ka prezidents Donalds Tramps nav devis rīkojumu pārtraukt Krievijas iejaukšanos ASV politikā, lai gan ASV izlūkdienesti atkārtoti brīdinājuši, ka Krievija paredz iejaukties arī šā gada Kongresa vēlēšanās.
ASV Nacionālās drošības pārvaldes direktors admirālis Maiks Rodžerss paziņojis, ka prezidents Donalds Tramps nav devis rīkojumu pārtraukt Krievijas iejaukšanos ASV politikā, lai gan ASV izlūkdienesti atkārtoti brīdinājuši, ka Krievija paredz iejaukties arī šā gada Kongresa vēlēšanās.
Foto – AP/LETA

ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas bijušā vadītāja Pola Manaforta palīgs Riks Geitss atzinis vainu apsūdzībās par sazvērestību pret ASV un melošanu izmeklētājiem un piekritis liecināt īpašā prokurora Roberta Millera vadītajā izmeklēšanā par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā 2016. gadā.

 

Geitss saņem grēku atlaidi

Par palīdzību izmeklēšanā Geitss saņēmis grēku atlaidi, prokuratūrai atsaucot viņam izvirzītās vairāk nekā 20 apsūdzības, tajā skaitā kā atlīdzību saņemto miljoniem dolāru nobēdzināšanu ārzonās un izvairīšanos no nodokļiem. Pirms iesaistīties Trampa kampaņā, Geitss darbojās kā lobists, pārstāvot firmas ar finanšu interesēm Krievijā. Geitsa sadarbošanās ar izmeklētājiem vairo spiedienu pret Manafortu, viņa bijušo priekšnieku, par kura darbību Geitsam ir zināms daudz. Manaforts apsūdzēts naudas atmazgāšanā, par izvairīšanos no nodokļiem un melošanu par savu ārzemju aģenta statusu. ASV likums paredz, ka personām, kas darbojas kā lobisti ārzemju valdību labā, ir jāreģistrē šī nodarbe Tieslietu ministrijā.

Analītiķi uzskata, ka Geitsa lēmums un piekrišana liecināt pret viņu var pamudināt arī Manafortu sadarboties ar izmeklētājiem, jo citādi viņam var draudēt ilgs cietumsods.

Līdz šim Manaforts bija enerģiski noliedzis viņam izvirzītās apsūdzības. Sākotnēji šādu taktiku bija izvēlējies arī prezidenta Trampa nacionālās drošības padomnieks Maikls Flinns, taču drīz vien bija spiests atzīties melos, atkāpties no amata un, cerot uz vieglāku sodu, sadarboties ar izmeklētājiem.

 

Kušneram atņem pielaidi

Trampa znotam un padomniekam Džaredam Kušneram pazemināta augstākā līmeņa pielaide darbam ar slepeniem dokumentiem, izslēdzot viņu no piedalīšanās sarunās, kur tiek apspriesti sensitīvi jautājumi par izlūkdienestu darbu. Iepriekš iesniegtajās anketās Kušners nebija atklājis daudzus no saviem finanšu kontiem un desmitiem tikšanos ar ārzemju amatpersonām, tajā skaitā tikšanos ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku 2016. gada decembrī, un tikšanos ar Krievijas bankas direktoru, kas iekļauts ASV sankciju sarakstā. Džaredam Kušneram prezidents Tramps bija uzdevis rast izkārtojumu Vidējo Austrumu krīzei, taču tagad prezidenta pārstāvim būs liegta augstākā līmeņa slepenā informācija. Līdz ar Kušneru augstākā līmeņa pielaide īpaši slepeniem dokumentiem liegta arī vēl citiem prezidenta administrācijas darbiniekiem, no kuriem vairāki bija ilgstoši darbojušies ar slepeniem dokumentiem bez attiecīgas atļaujas. Baltā nama aparāta vadītājs Džons Kellijs paziņojis, ka tiks pastiprināta kontrole, kā ierēdņi ievēro noteikumus darbā ar slepeniem dokumentiem.

Prezidentam ir pilnvaras dalīties ar slepeno informāciju pēc saviem ieskatiem, atzīmē izdevums “Politico”. Pēc stāšanās amatā 2017. gada janvārī, Baltajā namā tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un vēstnieku Sergeju Kisļaku, Tramps viņiem atklāja slepenu informāciju terorisma apkarošanas jomā. Šo informāciju bija ieguvis kāds Izraēlas aģents Vidējos Austrumos, kuram noslēpuma atklāšana draudēja ar dzīvības briesmām. Trampa pļāpīgums izraisīja neapmierinātību Izraēlas izlūkdienestā un nevēlēšanos dalīties slepenā informācijā ar sabiedroto, kas nespēj nodrošināt konfidencialitāti. Kā ziņo laikraksts “The Guardian”, amatpersonas četrās valstīs – Apvienotajos Arābu Emirātos, Ķīnā, Izraēlā un Meksikā – esot apspriedušas veidus, kā ietekmēt Kušneru, izmantojot viņa parādus biznesā un politiskās pieredzes trūkumu.

 

Tramps vilcinās dot pretsparu Kremļa darbībām

Uzrunājot ASV Senāta Bruņoto spēku komitejas deputātus, Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) direktors admirālis Maiks Rodžers paziņojis, ka prezidents Donalds Tramps nav devis rīkojumu pārtraukt Krievijas iejaukšanos ASV politikā. Rodžersss uzskata, ka ar līdz šim paveikto nav pietiekami, taču vajadzīgs politisks lēmums, lai varētu dot prettriecienu Krievijas kiberuzbrukumiem to izcelsmes vietā.

Rodžerss paudis cerību, ka prezidents galu galā pieņems šādu lēmumu saskaņā ar aizsardzības ministra ieteikumu. NSA direktors, kurš ir arī ASV Kiberspēku pavēlniecības komandieris, brīdināja, ka, vērojot ASV vilcināšanos dot pretsparu Kremļa darbībām, Krievijas prezidents Putins var secināt, ka “spēle ir tā vērta”, ja kiberuzbrukumi paliek nesodīti. Prezidents Tramps nodēvējis prokurora Millera vadīto izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā par raganu medībām pret viņu un noliedzis jebkādu vienošanos ar Kremli, lai iegūtu priekšrocības sāncensībā ar demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni. Tramps noliedzis arī ASV izlūkdienestu atkārtotos brīdinājumus, ka Krievija paredz iejaukties arī šā gada Kongresa vēlēšanās. ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Dens Kouts paziņojis, ka “nevienam atsevišķam izlūkdienestam nav uzdots bloķēt iespējamo Krievijas iejaukšanos šā gada Kongresa starpvēlēšanās, bet kandidātu izraudzīšana Ilinoisā un Teksasā sākas jau martā”. Admirālis Rodžerss, atgādinot par Trampa lēmumu atlikt jaunu sankciju ieviešanu Krievijai, lai gan Kongress to apstiprināja ar absolūtu balsu vairākumu, uzskata, ka Krievija “nav saņēmusi sodu, vismaz tādu, kas ievērojami izmainītu tās uzvedību”.

LA.lv