Pasaulē

Trampa klimatiskie triki – pēc manis kaut vai grēku plūdi 6

Foto – AP/LETA

Varam raudāt, varam smiet, bet Donalds Tramps stūrē ASV kuģi “pa savam”. Vicinot karogu, ka glābj amerikāņus no bezdarba un netaisnības,  viņš paziņojis, ka izstājas no gandrīz 200 pasaules valstu vienošanās par pozitīvām klimata pārmaiņām. Slikti. Taču vienlaikus šādi izgājieni liek padomāt – vai katrs no mums ir ticis galā ar savu pavisam ne zaļo trampeli?

Tramps uzmet un melo

Neba nu pirmo reizi ASV uzmet kolēģus klimata lietās. Pirms 20 gadiem Džordžs Bušs jaunākais nosvītroja Bila Klintona administrācijas laikā atbalstīto Kioto protokolu, tagad Tramps min to pašu taciņu ar Parīzes klimata nolīgumu. Zīmīgi, ka pirms gada 175 valstis šo dokumentu parakstīja ANO galvenajā mītnē Ņujorkā tieši Pasaules Zemes dienā un ASV valsts sekretārs Džons Kerijs to darīja, turot klēpī savu divus gadus veco mazmeitu Izabellu. Savukārt Donalda Trampa paziņojums nāca 1. jūnijā, kas kalendārā atzīmēta kā Starptautiskā bērnu aizsardzības diena.

Politologs Ivars Ījabs par Amerikas prezidenta rīcību nebrīnās: “Tas nav noslēpums, ka ASV ekoloģija nekad nav bijusi nekāda lielā prioritāte, vismaz līdz Baraka Obamas nākšanai pie varas 2008. gadā. Galvenā čempione ekoloģiskajās lietās ir Eiropa.”

Sasolījis vēlēšanu kampaņā, ka “Amerika vispirms” un “uz priekšu industrializācija”, Tramps seko saviem saukļiem, neko daudz nelauzot galvu par sekām, sak, pēc manis kaut vai pasaules plūdi. Un arī melo, apgalvojot, ka Parīzes klimata līgums amerikāņiem ir neizdevīgs, diskriminējošs un tādā garā.

“Liela daļa argumentu nav gluži objektīvi,” diplomātiski ASV prezidenta argumentus vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu direktore Ilze Prūse un turpina, “teiktais par nacionālās suverenitātes apdraudējumu nav patiesība, jo Parīzes nolīgums paredz katrai valstij pašai iespēju noteikt, ko tā dara, un to arī darīt. Trampam drīzāk ir bažas, ka valsts nespēs paveikt pirms gada solīto, jo ASV vēlas vairāk attīstīt ogļu ieguvi un izmantošanu. Tāpat līgums neparedz, cik, kurš un kam maksās, jo šādu lēmumu nav iespējams pieņemt – līdz šim finansējuma jautājums ir bijis kā džentlmeņu vienošanās starp valstīm, kas to sniedz.”

Tā saucamajā zaļā klimata fondā amerikāņi ir vieni no lielākajiem finansētājiem, taču tas ir tikai taisnīgi, jo ASV rada turpat piektdaļu no globālajām emisijām un pēc Ķīnas ieņem otro vietu pasaules klimata sildītāju sarakstā.

ASV var palikt zaudētājos 

ASV prezidents ar savu paziņojumu nav gluži aizcirtis durvis – mēģināšot panākt jaunu vienošanos par klimata izmaiņām. Ar biznesa cilvēkam saprotamo vēlmi patirgoties Tramps tomēr aizšāvis garām. Kā norāda I. Prūse, līgums nav uzskatāms par ASV un pārējo valstu vienošanos – tas domāts visai pasaulei.

Uz Parīzes līguma pasaulīgo dabu norādījis Francijas prezidents Emanuels Makrons ar ierakstu tviterī “Padarīsim atkal mūsu planētu lielisku” un aicinājis zinātniekus turpināt pētījumus par klimata pārmaiņām ārpus Amerikas.

“Parīzes nolīgums turpināsies jebkurā gadījumā,” spriež VARAM pārstāve. Patlaban neviena no līguma dalībvalstīm nav sekojusi amerikāņiem, tieši otrādi – ASV rīcība tās saliedē un rosina uz ambicioziem paziņojumiem.

“Izskatās, ka ASV ar savu lēmumus var kļūt par lielākajiem zaudētājiem, jo pasaulē cīņa par ekoloģiju tirgiem ir ļoti asa. Ja ASV kaut kas apstāsies vai ies lēnāk, šī tirgus niša nepaliks tukša – citas valstis to izmantos. Šobrīd Ķīna ir ļoti nopietni pievērsusies ieguldījumiem atjaunojamajās energopiegādēs un tehnoloģijās,” norāda Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis. Ķīna nepārprotami izrādījusi vēlmi kļūt par līderi – līdz 2020. gadam tā plāno ieguldīt 360 miljardus dolāru un radīt miljoniem darba vietu. Vēl pirms desmit gadiem kaut kas tāds nebūtu iespējams, viņš piebilst. Ironiski, bet lielākā pasaules klimata sildītāja ratificēja Parīzes nolīgumu, tieši pateicoties ASV pūliņiem.

Līdzīga reakcija seko no daudziem ASV uzņēmumiem, starp kuriem ir daudz zaļo tehnoloģiju ražotāju. Statistika rāda, ka tīrās enerģijas ekonomika jau šobrīd nodarbina vairāk nekā 3,3 miljonus amerikāņu, kas ir vairāk, nekā apvienojot visas darba vietas fosilā kurināmā industrijā kopā. Uzņēmēji paziņojuši, ka turpinās savu stratēģiju, taču bažījas, kā to ietekmēs jaunās varas vēji. Arī daudziem štatiem Trampa paziņojums nav pieņemams, jo viņi jau seko pozitīvai klimata politikas ieviešanai.

Starp Parīzes nolīguma atbalstītājām ir tādas lielās pasaules naftas, gāzes un akmeņogļu kompānijas kā “Royal Dutch Shell” un “Mobil”. Pat šie milži, kas gadiem ilgi pretojās klimata pārmaiņu iniciatīvām, šodien tās pieņēmuši kā neizbēgamas un mainījuši savu darbību pasaulei labvēlīgā virzienā.

Latvijas apšaubāmais “zaļums” 

Eiropas Savienības (ES) valstis Parīzes nolīgumā piedalās ar kopēju apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju vismaz par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu. Katrai noteikti arī savi individuālie mērķi. “Mūsu iekšējās politikas veidotas, salīdzinot ar 2005. gadu – Latvijai uz 2030. gadu varētu būt 6% samazinājums,” norāda I. Prūse, piebilstot, ka apņemšanās vēl tiek precizētas.

Latvija līdzīgi kā daudzas citas pasaules valstis “palīdz” sildīt klimatu ar enerģētiku, lauksaimniecību un transportu. Īpaši būtisks ir transports un lauksaimniecība, jo enerģētikas SEG emisijas lielā mērā nosaka centralizēti ar ES komisijas vadīto emisiju tirdzniecības sistēmas mehānisma palīdzību. Piemēram, lauksaimniecībā viens no Latvijas uzdevumiem ir samazināt slāpekļa mēslojumu – jo vairāk to lietojam, jo lielāku emisiju radām augsnes apstrādes laikā. “Salīdzinot mūsu datus ar tuvākajām kaimiņvalstīm, redzam, ka mēs mēslojumu lietojam vairāk,” skaidro VARAM pārstāve. Tāpat iespējas samazināt emisiju ir liellopu audzētājiem – mainot kustoņu ēdienkarti, dozējot barības daudzumu. Vides ministrijas speciālisti savos pētījumos apgāž tik glaimojošos mītus par Latvijas zaļumu (skatīt uzziņā).

Aiz Trampa muguras nepaslēpsies – pašiem līdz patiesi zaļai valstij daudz darāmā. Kā mūsu dzīvesveids iespaido apkārtējo vidi, J. Rozītis katram iesaka noskaidrot, izmērot ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Mērījumu varat veikt Latvijas PDF mājaslapā.

“Vērts atgādināt, ka katrai mūsu rīcībai ir nozīme, un visas emisijas rodas no it kā nelielām darbībām,” sarunu noslēdz I. Prūse.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Trīs mīti par Latvijas klimata “zaļumu” 

Mīts

Latvija jau ir “zaļa”. Vēl “zaļāka” tā nevar būt, visas savas emisijas tā kompensē ar plašajiem mežiem.

Patiesība

Dati liecina, ka Latvijas mežu sektorā nu jau absolūtos skaitļos vērojamas emisijas nevis CO2 piesaiste – nociršanas rezultātā samazinātā piesaiste pārsniedz esošo un jauno iestādīto koku radīto pieaugumu.

 

Mīts

Latvija jau ir nodrošinājusi siltumnīcefekta gāzu emisiju lielu samazinājumu. Vairāk tā nevar.

Patiesība

Saistītie raksti

Latvijā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju “samazinājums” gandrīz pilnībā izskaidrojams ar ekonomikas restrukturizāciju pēc neatkarības atgūšanas deviņdesmitajos gados un ražošanas apjomu samazināšanos ekonomiskās krīzes ietekmē, nevis mērķtiecīgu rīcību. Turklāt dati liecina, ka valstī emisijas kopš 2005. gada ir pat palielinājušās. Potenciālu apliecina arī neefektīvās ēkas, vecie transportlīdzekļi un tamlīdzīgi.

 

Mīts

Latvijas ieguldījums siltumnīcas efekta gāzu samazināšanā būs tik mazs, ka tam nebūs jēgas.

Patiesība

Jā, salīdzinoši ar pasaules lielākajām ekonomikām Latvijas SEG emisiju apjoms ir mazs. Taču arī vairuma pasaules valstu emisijas ir nelielas, un tādējādi klimata pārmaiņu ierobežošanā svarīga ir katra rīcība. Turklāt visvairāk SEG emisiju samazināšanu vajag pašai Latvijai, jo tā ir iespēja ekonomikas izaugsmei u. c.

Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

LA.lv