Trampam pajucis sapnis par viesnīcu Zaķusalā 5
ASV varasiestādes vēl pirms 2016.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas interesējās par Donalda Trampa nekustamo īpašumu plāniem Latvijā, vēsta britu laikraksts “The Guardian”.
2010.gadā neliela uzņēmēju grupa kopā ar Donaldu Trampu plānoja Rīgā būvēt viesnīcu un izklaides kompleksu.
Vadošs Trampa biznesa pārstāvis apmeklēja Rīgu, pētot iespējamo atrašanās vietu, savukārt Tramps un viņa meita Ivanka Trampa tornī Ņujorkā vairākas stundas apspriedās ar krievu komponistu Igoru Krutoju un uzņēmēju Viesturu Koziolu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka par to uzdot jautājumus.
“The Guardian” rīcībā nonākusī informācija liecina, ka sarunas ar Trampa kompāniju tika pārtrauktas pēc tam, kad Latvijas varasiestādes “Oligarhu lietas” ietvaros nopratināja Krutoju un Koziolu, bet pēc Latvijas lūguma ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) izpētīja Trampa sakarus ar viņiem.
Šajos notikumos iesaistītie noliedz, ka izmeklēšana sekmējusi darījuma izjukšanu.
Latvija ASV palīdzību lūdza 2014.gadā, FIB atbildi saņemot gadu vēlāk, atklājis par notikumu gaitu informēts avots.
Tas nozīmē, ka FIB Trampa centienus izmeklēja vēl pirms īpašā prokurora Roberta Millera, kurš vada plašu izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās un Trampa kampaņas iespējamo sadarbību ar Kremli.
Nekustamo īpašumu attīstītāji Rīgā Trampu uzskatījuši par līdzekli peļņas gūšanai Rietumos, raksta “The Guardian”.
“Viņi bija ļoti lepni par to, ka bija runājuši ar Trampu,” norādīja “Vienotības” frakcijas deputāts Andrejs Judins, kurš kritizējis Ģenerālprokuratūras lēmumu izbeigt izmeklēšanu korupcijā bez apsūdzību izvirzīšanas.
Krutojs rakstīja mūziku krievu dziedātājam Eminam Agalarovam, kura tēvs 2013.gadā Maskavā organizēja konkursu “Miss Universe”. Krutojs apmeklēja konkursu, kur viņš viņš fotogrāfijās redzams kopā ar Trampu.
Agalarovs reiz nosauca Krutoju par vienu no saviem tuvākajiem draugiem mūzikā. Publiski pieejama informācija liecina, ka Krutojam un Agalarovu ģimenei ASV Ņūdžersijas štatā deviņdesmitajos gados piederējušas mājas, kas atradušās viena otrai kaimiņos. Šobrīd viņiem pieder mājas luksusa kompleksā Floridā. Krutojs teicis, ka Agalarovi ir drīzāk paziņas, nevis draugi.
Agalarovs 2016.gadā apmeklēja tikšanos Trampa tornī Ņujorkā ar nozīmīgiem Trampa kampaņas pārstāvjiem, kuri šobrīd nonākuši Millera izmeklēšanas uzmanības centrā. Agalarova menedžeris pirms tam e-pasta ziņojumā Trampa dēlam Donaldam Trampam junioram solīja demokrātu prezidenta amata kandidāti Hilariju Klintoni kompromitējošu informāciju. Tramps juniors izrādīja interesi iegūt šādu informāciju.
63 gadus vecais Krutojs šā gada Krievijas prezidenta vēlēšanu kampaņā atbalstīja prezidentu Vladimiru Putinu un ir saņēmis augstus valsts apbalvojumus par saviem skaņdarbiem.
Ukrainā dzimušā Krutoja tuvs draugs ir ukraiņu tērauda magnāts Rinats Ahmetovs, kurš 2005.gadā par padomnieku darbā pieņēma Polu Manafortu, kurš vēlāk kļuva par Trampa prezidenta vēlēšanu kampaņas vadītāju. Krutojs teicis, ka neesot pazinis Manafortu, kuram Millers izvirzījis apsūdzības finanšu noziegumos un par nereģistrēšanos kā ārvalstu aģentam.
Tomēr Trampa sakari ar Krutoju lielākoties palikuši nepamanīti, lai arī liela uzmanība pievērsta prezidenta finansiālajām saitēm ar Krieviju, ko ASV varasiestādes apsūdzējušas par iejaukšanos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu procesā.
Sarunas Latvijā notika bez lielas reklamēšanas. Trampa kompānijas īpašumu iegūšanas un attīstīšanas viceprezidents Deivids Orovics Latviju neuzkrītoši apmeklēja 2010.gada septembrī, lai izpētītu iespējamās celtniecības vietas, atklājis viens avots. Par iespējamāko vietu tikusi uzskatīta Zaķusala.
2011.gada jūnijā Krutojs ar diviem partneriem Trampa tornī tikās ar Trampa vecāko meitu Ivanku, lai pārrunātu iespējamu nekustamo īpašumu attīstīšanu, pastāstījis Krutojs un uzņēmējs Viesturs Koziols, kurš arī piedalījās sanāksmē.
Uzņēmēji tika ievesti arī pie Trampa. Koziols norādīja, ka sarunas tika plānotas 40 minūšu garumā, bet ilgušas četras stundas.
“Mums bija ārkārtīgi laba tikšanās ar Ivanku ,” sacīja Koziols, piebilstot, ka viņš un Donalds Tramps “paspieduši rokas kā iespējamie partneri”.
Sarunas koncentrējās uz Krutoja rīkotā dziesmu konkursa “Jaunais vilnis” pastāvīgas norises vietas attīstīšanu. Tika izteikti salīdzinājumi ar Lasvegasu, lai piesaistītu Trampa uzmanību, atklājusi viena par sarunu gaitu informēta persona.
“Doma bija tāda, ka mēs varam izmantot viesnīcu festivāla laikā dziedātāju un mūziķu vajadzībām, un mēs varam izmantot koncertzāli priekšnesumiem,” Krutojs pastāstījis “The Guardian”.
Krutojs 2011.gada jūlijā ieradās Rīgā un preses konferencē kopā ar Aināru Šleseru informēja par sarunām ar Trampu. Šlesers esot palīdzējis centienos panākt Trampa iesaisti.
“Tāda nopietna investora kā Trampa intereses piesaistīšanai mēs varam domāt par “Jaunā viļņa” pavirzīšanu uz Rietumeiropas auditoriju,” tolaik paziņoja Krutojs.
Šlesers 2011.gada augustā pavēstīja, ka arī viņš Ņujorkā ticies ar Trampu un “vairākas reizes” ar Ivanku Trampu apspriedis iespējamo sadarbību Rīgā . Ar Trampa organizāciju notikusi detalizēta plānu apmaiņa, un Trampa organizācija izrādījusi gatavību tos virzīt uz priekšu, atklājusi viena šajos notikumos iesaistīta persona.
Turpmākajās nedēļās tomēr radās problēmas. KNAB nopratināja Krutoju, kuram gan nekādas apsūdzības izvirzītas netika. Viņš arī noliedza, ka būtu darījis ko pretlikumīgu.
Izmeklēšanas uzmanības centrā bija Šlesers, kuru turēja aizdomās par ieņemamā amata izmantošanu, lai ietekmētu lēmumus par nekustamā īpašuma attīstīšanu viņam slepeni piederošu kompāniju labā. Šlesers un Koziols 2011.gadā tika nopratināti, tomēr abi noliedza savu vainu un apsūdzības viņiem izvirzītas netika.
Sarunas ar Trampu par kompleksa attīstīšanu Rīgā apstājās. Iesaistītās personas noliedz, ka tam par iemelsu bijusi KNAB izmeklēšana. Koziols norādīja, ka viņš ar saviem partneriem vienkārši nespēja piesaistīt pietiekami lielu ārējo finansējumu.
Apmeklējot Rīgu 2012.gada maijā, Donalds Tramps juniors atzina, ka viņa ģimene ir izpētījusi iespējamo nekustamo īpašumu attīstīšanu Latvijā.
“Mēs runājam,” viņš paziņoja žurnālistiem, atbildot uz jautājumiem par Krutoja grupu.
“Mēs kādu brīdi virzījāmies uz priekšu un atpakaļ. Nekas uz priekšu nepavirzījās, bet tā ir joma, kurā mēs esam ieinteresēti,” sacīja Tramps juniors.
Žurnāla “Ir” publicētajās “Rīdzenes” sarunās Šlesers potenciālam investoram 2011.gada februārī teicis, ka viņam esot “vienošanās ar Trampu”, kas panākta pēc tikšanās Trampa tornī, un viņi ir “gatavi veidot “Trump Plaza Riga””.
Latvija 2014.gada februārī oficiāli lūdza ASV tiesisko palīdzību. Par Latvijas varasiestāžu interesi par Trampu pērn pirmais vēstīja laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Latvijas lūgumu ASV laikrakstam “The Guardian” komentēja divi avoti, kuri to ir izskatījuši, tomēr nedrīkst to apspriest publiski.
Latvijas varasiestādes lūgušas iztaujāt arī pašu Trampu, pavēstījuši avoti. Vismaz viens Trampa organizācijas vadības pārstāvis runāja ar FIB, un kompānija sniegusi rakstiskas atbildes uz papildu jautājumiem.
ASV oficiāli neatbildēja līdz 2015.gada septembrim, norādīja avoti. Līdz tam brīdim Latvijas izmeklētāji bijuši tuvu lietas noslēgumam un nav tālāk izpētījuši tās saistību ar Trampu.
Trampa organizācijas juridiskā departamenta vadītājs Alans Gārtens nevarēja atcerēties, vai kompānija ir saņēmusi lūgumu sniegt informāciju, kas saistīta ar Latviju.
“Ja varasiestādes ar mums būtu sazinājušās, mēs noteikti būtu sadarbojušies,” norādīja Gārtens.
FIB, ASV Tieslietu ministrija un Latvijas varasiestādes šo lietu laikrakstam “The Guardian” atteicās komentēt.
Agalarovu ģimene noliedz, ka būtu pārkāpuši likumu.
“Agalarovi neiepazīstināja Krutoja kungu ar Trampiem, un viņiem nebija nekādas iesaistes Krutoja kunga un Trampu sarunās. Agalarovi Trampu 2011.gadā nepazina,” paziņoja Agalarovu advokāts Skots Balbers.
Savukārt Ivankas Trampas advokāta pārstāvis Pīters Miridžanjans norādīja, ka “Trampas kundzes darbam un apspriedēm, kas notikušas piecus gadus pirms vēlēšanām, nav nekāda sakara ar vēlēšanām un tie nav būtiski jautājumi, uz kuriem mēs atbildēsim”.
“Oligarhu lietas” izbeigšana tomēr radījusi nemieru korupcijas apkarotāju vidū.
“Es domāju, ka prokuroram bija pietiekami daudz pierādījumu šīs lietas turpināšanai,” sacīja Judins. “Bet viņš teica “nē”,” piebilda politiķis.
