Mobilā versija
Brīdinājums +3.5°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
23. janvāris, 2017
Drukāt

Tramps aizsāk konservatīvisma ēru

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Viens no saukļiem masu protesta demonstrācijā Nacionālajā alejā Vašingtonā dienu pēc 45. ASV prezidenta stāšanās amatā: "Donalds Tramps – kājstarpes sagrābēju pavēlnieks".

Uzrunā pēc zvēresta došanas piektdien pasludinājis, ka viņa darbībā Amerikas intereses vienmēr būs pirmajā vietā, ASV prezidents Donalds Tramps jau tajā pašā dienā parakstīja pirmo rīkojumu kā izpildvaras galva, liekot valdības aģentūrām sākt prezidenta Obamas ieviestā veselības aprūpes plāna pakāpenisku atcelšanu.

Prezidents interešu konflikta ēnā

Kā lasāms Baltā nama lapā tīmeklī, starp Trampa administrācijas prioritātēm ir apņemšanās grozīt ASV uzņemtās saistības klimata jomā, veikt nodokļu reformu, stiprināt tiesībsargāšanas iestādes un armiju un izstāties no Klusā okeāna joslas valstu tirdzniecības līguma. Jaunā prezidenta tālākejošiem plāniem būs vajadzīga Kongresa piekrišana, taču Tramps var izmantot Obamas taktiku, atceļot iepriekšējā valsts galvas lēmumus imigrā­cijas un ārpolitikas jomā ar prezidenta rīkojumu. Jau dažas stundas pēc Trampa stāšanās prezidenta amatā Dzīvokļu saimniecības un pilsētvides ministrija uz nenoteiktu laiku apturēja paredzēto hipotēku aizdevumu apdrošinājuma procentu likmes samazināšanu valdības atbalstītajiem aizdevumiem. Šis lēmums pilnībā maina Obamas administrācijas beigu posmā īstenoto politiku, kas samazinātu kredītņēmēju maksājumus par vairākiem simtiem dolāru gadā. Līdzīgi rīkojumi doti arī citām ministrijām. Kongresa Ētikas komiteja kritizējusi Trampa pārejas komandas centienus paātrināt viņa administrācijas ministru apstiprināšanu, pirms saņemts Ētikas komitejas atzinums. Amatpersonu vērtējumā joprojām ir daudz neskaidrību un aizdomu par varbūtēju interešu konfliktu, prezidentam Trampam formāli nododot savas nekustamo īpašumu firmas “Trump Organization” pārvaldību saviem bērniem. Vēl nopietnāks jautājums ir par Trampa un viņam pietuvinātu cilvēku biznesa sakariem Krievijā, atzīmē laikraksts “The Washington Post”.

Pasaulei jābūt gatavai nemierīgiem laikiem

Ar Donalda Trampa stāšanos ASV prezidenta amatā “20. gadsimta vecā pasaule ir aizgājusi uz visiem laikiem,” vakar prognozēja Vācijas ārlietu ministrs Franks Šteinmeiers laikraksta “Bild am Sonntag” viesa slejā. “Tas, kā izskatīsies rītdienas pasaule, vēl nav izlemts – tas ir pilnīgi atklāts,” teica Šteinmeiers, piebilstot, ka tagad pasaulei ir jābūt gatavai nemierīgiem laikiem. “Kā vienmēr, kad mainās vara, ir nenoteiktība, šaubas un jautājumi par kursu, kādu uzņems jaunā vadība. Tomēr šajos jaunas globālas nekārtības laikos tas nozīmē vairāk; šodien daudz ir likts uz spēles,” piebilda Šteinmeiers. Pēc viņa vārdiem, “Vācijas valdība meklēs dialogu ar jauno ASV administrāciju un centīsies ieskicēt mūsu nostāju, mūsu vērtības un mūsu intereses”. Sešdesmit gadus vecais sociāldemokrāts Šteinmeiers pēdējos mēnešus ir bijis viskritiskāk pret Trampu noskaņotais Vācijas valdības loceklis. Dienu pēc Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās novembrī Šteinmeiers brīdināja, ka abu valstu attiecības kļūs “grūtākas”.

Britānijas premjerministre Terēza Meja šonedēļ kļūs par pirmo ārvalstu līderi, kas tiksies ar jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu pēc viņa inaugurācijas. Meja piektdien, 27. janvārī, apmeklēs Trampu Baltajā namā. Britānijas premjerministre paziņojusi, ka, tiekoties ar jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu, uzsvērs NATO un Eiropas Savienības nozīmi, vēsta laikraksts “Financial Times”.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir gatavs tikties ar jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu, paziņojis Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, piebilstot, ka tikšanās sagatavošana varētu ilgt vairākus mēnešus. Viņš neizslēdza, ka par iespējamo tikšanos abu valstu līderi varētu runāt telefonsarunā, kas gaidāma drīz pēc Trampa inaugurācijas. Tramps jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā norādījis uz vēlmi uzlabot ASV attiecības ar Krieviju. Šodien Kazahstānas galvaspilsētā Astanā sākas starptautiska apspriede par miera iedibināšanu Sīrijā, kurā paredzējis piedalīties arī ASV vēstnieks Kazahstānā. Astanas saieta gaita būtu pirmā liecība, kā varētu veidoties ASV un Krievijas attiecības prezidenta Trampa laikā, kura uzvara Kremlī tika uzņemta ar lielu sajūsmu.

Sievietes pamāca Trampu

Sestdien, dienu pēc Donalda Trampa oficiālās amatā stāšanās ceremonijas, Vašingtonā un citviet Amerikā, kā arī daudzās pasaules pilsētās notika sieviešu gājieni, protestējot pret jaunā prezidenta kampaņas laikā pausto necieņu pret sievietēm, mazākumtautībām un imigrantiem. Šī manifestācija izvērtās grandiozāka par oficiālajām svinībām piektdien, pulcējot Vašingtonā vismaz pusmiljonu cilvēku un vēl simtiem tūkstošu vairāk nekā 200 pasaules pilsētās. Plaši protesta saieti notika Čikāgā, Losandželosā, Denverā, Sietlā un Maiami, kā arī Londonā, Parīzē, Berlīnē, Prāgā un Melburnā.

Protesta centrālais pasākums bija “Sieviešu gājiens uz Vašingtonu”, kurā saskaņā ar organizatoru aplēsēm piedalījies viens miljons cilvēku. Šo skaitli nevarēja pārbaudīt pēc neatkarīgiem avotiem, tomēr tas acīmredzot bija lielāks nekā interesentu skaits piektdien Trampa inaugurācijas laikā. Gājienā Losandželosā dalībnieku skaits pārsniedza pusmiljonu, atzina vietējā policija. Ārpus ASV viens no plašākajiem gājieniem bija Londonā, kur aptuveni 100 tūkstoši cilvēku pulcējās pilsētas centrā ar saukļiem “Dump Trump” (“Trampu uz izgāztuvi”) un “Mūsu tiesības nav sagrābjamas – tādas neesam arī mēs”, atgādinot par Trampa kādā videoierakstā pausto, ka viņš, izmantojot savu slavenības stāvokli, var bez atļaujas sagrābt sievietes kājstarpē. Jūtas štata Pārk­sitijas pilsētā aktrise Šarlīze Terona vadīja demonstrantus, skandējot “Love, not hate, makes America great” (“Mīla, nevis naids dara Ameriku diženu”).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+