Pasaulē

Tramps parakstījis likumu par jaunām sankcijām pret Krieviju 1

Foto Reuters/Scanpix/LETA

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

“Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju,” teikts Trampa paziņojumā. “Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību.”

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām – izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Tomēr Tramps norāda, ka viņš parakstījis likumu”nacionālās vienotības vārdā un administrācija likumu pildīs.

Likums izstrādāts tā, lai ierobežotu prezidenta iespējas atcelt Maskavai noteiktās sankcijas.

Likuma mērķis ir sodīt Krieviju par darbībām Ukrainā un Sīrijā, kā arī par Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās pērn.

Tramps ir izrādījis gatavību sadarboties ar Krieviju un apšaubījis Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, un viņa nostāja izraisījusi kongresmeņu bažas, ka prezidents varētu vienpusēji mīkstināt sankcijas.

Tāpēc sankcijas pret Irānu un Ziemeļkoreju iekļautas vienā likumā ar sankcijām pret Krieviju, lai Trampam būtu grūtāk uzlikt veto šim likumprojektam un mīkstināt sankcijas pret Krieviju. Likums aizliedz prezidentam mīkstināt sankcijas bez Kongresa piekrišanas.

Sankciju piemērošanas gadījumā varētu tikt sodītas arī Eiropas kompānijas, kas iesaistījušās Krievijas enerģētikas sektora attīstībā.

Atbilstoši likumam sankcijas var tikt noteiktas pret vairākām Krievijas ekonomikas nozarēm – derīgo izrakteņu ieguvi, metalurģiju, jūras un dzelzceļa transportu. Sarakstu ar konkrētām kompānijām, pret kurām tiks noteiktas sankcijas, sastādīs ASV Finanšu ministrija.

Likumā no 30 līdz 60 dienām pagarināts termiņš, uz kuru vairākām Krievijas valsts naftas un gāzes kompānijām atļauts izsniegt kredītus. Savukārt ASV kompānijām aizliegts piegādāt preces un sniegt pakalpojumus tikai jauniem slānekļa un šelfa projektiem, kuros Krievijas valstij pieder vismaz 33% akciju. Iepriekšējā grozījumu versijā šis aizliegums tika attiecināts uz visiem projektiem, kuros Krievijai ir kapitāldaļas.

Jauni ierobežojumi tiks noteikti Krievijas cauruļvadiem, pa kuriem tiek eksportēta nafta un gāze. Sankcijas var tikt noteiktas pret investoriem, kuri nozarē ieguldīs vairāk nekā miljonu ASV dolāru (855 000 eiro). Sankcijas tiks piemērotas arī fiziskām personām un kompānijām, kas saistītas ar Krievijas kiberuzbrukumiem ASV, cilvēktiesību pārkāpumiem un dalību “nelikumīgā privatizācijā”, piegādājot ieročus Sīrijai.

Likumā arī aicināts izpētīt efektu, kāds varētu rasties, ieviešot pilnīgu aizliegumu veikt investīcijas Krievijas valdības vērtspapīros – eiroobligāciijās un federālā aizņēmuma obligācijās.

Tagad ASV Tieslietu ministrijai, Valsts departamentam un nacionālās izlūkošanas direktoram 180 dienu laikā jāiesniedz ziņojums par augsta ranga Krievijas politiķiem un ar Kremli saistītiem oligarhiem un uzņēmējiem. Ziņojumā jāapraksta šo personu sakari ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, korupcijas pazīmes, ienākumi, finansiālais stāvoklis un prezidenta tuvāko loka uzņēmēju investīcijas. Ziņojumā arī jānorāda Putina tuvāko lokā ietilpstošie ārvalstnieki.

Ziņojumā ASV varasiestādēm jāsniedz analīze par Krievijas kompānijas ar valsts dalību, to loma ekonomikā un iespējamās sekas, ja tām piemērotu sankcijas.

Ziņojums būs pieejams plašākai sabiedrībai, lai arī atsevišķas tā vietas var tikt noslepenotas.

Kremlis paziņojis, ka jaunās sankcijas negatīvi ietekmēs abas puses.

Arī tādās Rietumeiropas valstīs kā Vācija un Francija jaunās sankcijas tiek uzskatītas par vienpusēju Vašingtonas soli, kas grauj rūpīgi izveidoto kārtību. Līdz šim sankcijas pret Maskavu tika izstrādātas, ASV un Eiropai koordinējot rīcību, lai saglabātu vienotu fronti.

Eiropas Komisija (EK) bažījas, ka jaunās ASV sankcijas var skart Eiropas enerģētikas uzņēmumus, kas ir iesaistīti tādos projektos ar Krieviju kā dabasgāzes cauruļvads “Nord Stream 2” no Krievijas uz Vāciju.

LA.lv
LE
LETA
Pasaulē
Noraida bažas, ka Krievijai nodota informācija par NBS pašgājējhaubicēm
16 stundas
LE
LETA/LA.lv
Pasaulē
Tiešraide: Merkele ar EP deputātiem diskutē par Eiropas nākotni
Tiešraide 16 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Sadursmē ar tankkuģi iesaistītā Norvēģijas fregate gandrīz pilnībā nogrimusi
16 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SD
Sandra Dieziņa

Laukos
Firma Liepājā, īpašnieki – Krievijā, uz kuģa – ukraiņi un krievi. Kā zvejnieki kļūst par shēmotāju ķīlniekiem
23 minūtes
ĢZ
Ģirts Zvirbulis
Latvijā
Partijas “iepauzē” ar valdības veidošanu
41 minūtes
LE
LETA
Dabā
Kādi laikapstākļi gaidāmi 18.novembrī? Jaunākā sinoptiķu prognoze
34 minūtes
LA
LA.lv
Ekonomika
Valstij pasniegti īpaši Latvijas simtgades ģerboņi
1 stunda
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Trampa draugi iznāk no skapja
1 stunda