Pasaulē
Eiropa

Tramps sakustina Eiropas drošības sviras 3


Kamēr politiķi domā, nav kas koordinē ES dalībvalstu armijas pārstāvjus kopīgai rīcībai nepieciešamības gadījumā.
Kamēr politiķi domā, nav kas koordinē ES dalībvalstu armijas pārstāvjus kopīgai rīcībai nepieciešamības gadījumā.
Foto – AFP/LETA

Pēc plašākām diskusijām par to, vai Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu nostiprināt pašai savas drošības un aizsardzības struktūras, dalībvalstu Eiropas lietu ministri ir vienojušies par vairāku ekspertu un mediju vērtējumā saudzīgu aizsardzības plānu, lai neraisītu bažas par NATO darbību dublēšanu.

 

Par kopīgu aizsardzības platformu

“Mēs nerunājam par Eiropas armijas izveidošanu, mēs nerunājam par Eiropas Savienības spēku virspavēlniecības štāba izveidošanu,” norādījusi ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni, piebilstot, ka plāna būtība ir stiprināt bloka spējas reaģēt uz ārējiem apdraudējumiem, palīdzēt partnervalstīm celt aizsardzības spējas un aizstāvēt Eiropas pilsoņus. “Tas nekādā gadījumā negraus NATO,” tā uzsvērusi F. Mogerīni. Viņa atklāja, ka ES ārējās darbības dienestam tagad ir uzdots izstrādāt noturīgu sistēmu, ar kuras palīdzību Eiropā varētu koordinēt civilos un militāros pasākumus.

Vērtējot Eiropas centienus nodibināt savu aizsardzības platformu, arvien vairāk lēš, ka to steidzina ne tikai piedzīvotie terorakti un imigrācijas plūsma, bet arī republikāņa Donalda Trampa ievēlēšana nākamā ASV prezidenta amatā, jo Tramps nav skopojies ar apgalvojumiem, ka Eiropa uz ASV palīdzību var necerēt, arī NATO, ja pati nesāks pietiekami investēt savā aizsardzībā.

 

Briti piekāpjas

Kopš Donalda Trampa ievēlēšanas un viņa izteikumiem arī lielākie Eiropas aizsardzības plāna kritiķi maina domas. Lielbritānija, kas līdz šim cēlusi visasākos iebildumus pret ES aizsardzības plāna ideju, ir piekritusi, ka dalībvalstīm tomēr vajadzētu ciešāku sadarbību aizsardzībā.

Līdz šim uz ES vienotas aizsardzības tilta sadūrās divu militāro lielvaru – Francijas un Lielbritānijas – intereses, no kurām pirmā uzskata šo soli par absolūti nepieciešamu neprognozējamajā pasaulē, bet otra brīdinājusi, ka Eiropas valstis šādi atņems spēkus NATO struktūrām, jo cilvēku ir tik, cik ir, un vienām un tām pašām valstīm nebūs pa spēkam apkalpot tik lielas institūcijas. “Jābeidz sapņot par armijām un štābiem, tā vietā jāsāk nopietni ieguldīt aizsardzības budžetā, un tā būs vislabākā pieeja, sastopoties ar Trampa prezidentūru,” tā izteicies britu aizsardzības ministrs Maikls Falons. Tomēr Lielbritānijas valdība tik un tā nav bloķējusi ES aizsardzības idejas plānu, tiesa, piesardzīgu skepsi saglabājot.

 

Parlaments pieprasa daudznacionālus spēkus

Ciešāku Eiropas saslēgšanos aizsardzībā šonedēļ atbalstījis arī Eiropas Parlaments. Plenārsesijā Strasbūrā ar 369 balsīm par, 255 pret un 70 atturoties deputāti pieņēmuši rezolūciju, kurā sacīts, ka terorisma, hibrīdkara pazīmes un kiberdraudi, enerģētikas nestabilitāte rada situāciju, kas dalībvalstīm neatstāj lielu izvēli. Būtībā izeja ir viena – apvienoties Eiropas aizsardzības savienībā. Eiroparlamentārieši, gluži kā NATO vadība jau vairākus gadus, aicina visas dalībvalstis atvēlēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām un mudina tomēr veidot daudznacionālus spēkus, ES vadības štābu, kas palīdzētu plānot un vadīt operācijas krīzes situācijās un dotu iespēju Eiropas spēkiem darboties tur, kur “NATO nevēlas”.

Rezolūcijas izstrādātājs, bijušais Igaunijas ārlietu ministrs, tagad Parlamenta deputāts Urmass Paets norāda: “Mūsu Savienība nav tā aprīkota, lai varētu stāties pretī milzīgiem drošības izaicinājumiem. Vairāk nekā 30 gadus lielākā daļa no dalībvalstīm ir griezušas savus aizsardzības budžetus, samazinājušas savas armijas. Sadarbība starp dalībvalstīm militārā ziņā ir gadījuma rakstura, un Eiropa aizvien spēcīgi paļaujas uz NATO iespējām un ASV solidaritāti. Ir pienācis brīdis, lai ietu pretī reālai, darboties spējīgai Eiropas aizsardzības politikai.”

Deputāti rezolūcijā ir norādījuši, ka vēlas, lai ES būtu spējīga reaģēt ātrāk, un tas ir atkarīgs no Eiropas spēku spējām labāk un koordinētāk strādāt kopā. Līdz šim dublēšanās, jaudas pārpalikums un dažādas barjeras aizsardzības iepirkumiem gadā esot radījušas 26,4 miljardu eiro faktisku izniekošanu. Tādēļ deputāti arī rosina turpmāk dalībvalstīm koordinēt savus militāros iepirkumus, dalīties ar ekipējumu, militārajiem transporta līdzekļiem un izveidot tā saukto Eiropas aizsardzības semestri, kad dalībvalstis regulāri pēc noteikta laika apspriestos par saviem iepirkumiem un vajadzībām.

Parlamenta rezolūcija arī atbalsta 90 miljonu eiro ieguldīšanu nākamajos trijos gados aizsardzības izpētes objektos, norādot, ka tas būtu jāpapildina ar atsevišķu 500 miljonu eiro vērtu ikgadēju Eiropas aizsardzības izpētes programmu.

Deputāti arī uzsver, ka jebkurā gadījumā ES un NATO būtu jāsadarbojas vairāk, it īpaši kontinenta austrumos un dienvidos, jācīnās ar kiberdraudiem un hibrīddraudiem, jāuzlabo drošība ūdeņos. Taču ES, parlamenta ieskatā, ir jābūt pilnībā spējīgai darboties brīžos, kad NATO nevēlētos iesaistīties.

Jāteic, ka parlamenta rezolūcija nav juridiski saistoša, tai nav likuma spēka, taču tā ir kā mudinājums dalībvalstīm domāt šajā virzienā.

 

NATO līderi dažādās domās

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs līdz šim publiski norādījis, ka, viņaprāt, ES pastiprināta pievēršanās aizsardzības jautājumiem neapdraudētu NATO spēku un nedublētu tās aktivitātes un ka tas ir pareizi, ka ES dalībvalstis uzmanīs savu aizsardzību, jo vienlaikus tās būs arī stipras dalībnieces NATO.

Savukārt joprojām kritisks pret ES centieniem veidot savu aizsardzības platformu ir bijušais alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Viņš norādījis, ka diskusijas par ES aizsardzības savienību ir nepareizs risinājums reālai problēmai. “NATO ir perfekti izveidota, lai aizsargātu ES drošību. Tas, kas mums ir vajadzīgs, ir gluži vienkārši lielāki ieguldījumi aizsardzības izdevumos,” tā paudis A. F. Rasmusens. Viņa padomnieks Fabrise Potjē savukārt, klīdinot bažas, ka ASV līdz ar Trampa nākšanu pie varas no Eiropas drošības problēmām novērstos, norādījis, ka Eiropa ir labs bizness ASV aizsardzības industrijai. “Nesenais Varšavas lēmums atteikties no Francijas piedāvājuma un tā vietā slēgt 1,6 miljardu dolāru vērtu līgumu par helikopteru iegādi ar ASV kompāniju ir atgādinājums tam, ka varbūt Eiropas sabiedrotie nav tik labi karotāji, bet ir labi pircēji.”

 

Viedokļi:

Alans Lamasūrs, Eiropas Parlamenta deputāts no Francijas: “Donalda Trampa ievēlēšana ir pagrieziena punkts arī Eiropā. Ir pienācis laiks Eiropai drošību, aizsardzību un ārpolitiku ņemt savās rokās, aizstāvēt savas vērtības, uz pasaules politiskās skatuves augstu turot demokrātijas un brīvības lāpu.

Boriss Džonsons, Lielbritānijas ārlietu ministrs: “Donalds Tramps ir darījumu slēdzējs. Manuprāt, nevajadzētu sagraut fundamentālo drošības arhitektūru, kas mūs ir uzraudzījusi un sargājusi pēdējos 70 gadus.

Mišels Barņē, bijušais Eiropas komisārs, tagad Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera padomnieks: “Ja mēs neturēsimies kopā, tad būsim nolemti. Eiropas Savienībai ir jāizveido trīs četru miljardu vērts aizsardzības budžets. Mums ir jāaizpilda milzīga investīciju trūkuma bedre. Eiropai ir nekavējoties jāliek lietā tie instrumenti, kas jau ir tās rīcībā, lai attīstītu reālu aizsardzības politiku.”

LA.lv