Tramps uzbrūk, bet Klintone smejas pēdējā 4
Galveno ASV prezidenta kandidātu Hilarijas Klintones un Donalda Trampa pirmajās tiešajās televīzijas debatēs pirmdien Hofstra universitātē Ņujorkā abi pretendenti apmainījās dzēlībām un apstrīdēja viens otra piemērotību valsts galvas amatam, vairākumam amerikāņu sliecoties uzskatīt Hilarijas Klintones uzstāšanos par pārliecinošāku.
Pieredze pret populismu
Aptaujas liecina, ka sešas nedēļas pirms vēlēšanām abu kandidātu izredzes ir gandrīz līdzīgas, tāpēc pārliecinošāka uzstāšanās simt miljonu auditorijas acīs var būt solis uz uzvaru 8. novembrī. Klintone atkārtoti apšaubīja sava sāncenša atbilstību valsts galvas amatam, apgalvojot, ka Tramps atrodas ārpus reālās dzīves notikumiem un esot gatavs nākt klajā ar “trakām lietām”, lai tiktu ievēlēts. “Jūs dzīvojat pats savā realitātē,” teica Demokrātu partijas kandidāte, apsūdzot Trampu viņa politiskās karjeras izvēršanā uz “rasistiskiem meliem”, ka Baraks Obama neesot amerikānis.
Bijušajai valsts sekretārei, 68 gadus vecajai Klintonei apliecinot pieredzi un nosvērtību, nekustamo īpašumu magnāts, 70 gadus vecais Tramps kārtējo reizi uzstājās kā trokšņains populists, atzīmē aģentūra AFP. “Hilarijai ir pieredze,” atzina Tramps, “taču tā ir slikta pieredze”, apgalvoja miljardieris, nodēvējot bijušo valsts sekretāri un senatori par “tipisku politiķi”. “Tikai runas, bez rīcības. Izklausās labi, bet nedarbojas,” teica Tramps, kurš debašu sākumā ieturēja savaldīgu toni, taču vēlāk arvien biežāk pārtrauca Klintoni un apšaubīja viņas izturību pēc nesenā plaušu karsoņa. “Lai viņš apceļo 112 valstis, vienojas par mieru, panāk uguns pārtraukšanu, ķīlnieku atbrīvošanu… vai pavada 11 stundas, liecinot Kongresa komitejā, un tad stāsta man par izturību,” Trampam atbildēja bijusī valsts sekretāre.
Klintone asi kritizēja Trampu par Krievijas prezidenta Vladimira Putina slavēšanu un aicinājumu Krievijai “atrast” viņas e-pasta vēstules, atzīmē raidsabiedrība BBC. “Es biju šokēta, kad Donalds publiski uzaicināja Putinu uzlauzt amerikāņu serverus. Tas ir nepieņemami. Donalds nav piemērots, lai būtu virspavēlnieks,” teica Klintone.
Analītiķu vērtējumā Tramps ir meistarīgs tirgonis, kuram noteikumi, tradīcijas un pat patiesība ir svarīga tikai par tik, cik tā palīdz vienoties par darījumu. Labēju nostāju ieņemošās tīmekļa ziņu vietnes “Breitbart” apskatnieki uzskata, ka Tramps esot sakāvis Klintoni jautājumā par starptautisko tirdzniecību. Laikraksts “New York Daily News” atzīmē, ka Tramps debatēs nemitīgi pārtraucis Hilariju, taču “Klintone smējās pēdējā”.
Ārlietas pret ekonomiku
Analītiķu ieskatā Trampa lielākais mīnuss debatēs bija apsūdzība vājā izpratnē par ārpolitiku, ko viņš centās atspēkot ar apgalvojumiem, ka Klintone esot “sējusi haosu” Tuvajos Austrumos laikā, kad ieņēma valsts sekretāres amatu. Taču Trampa nostāja kļuva grīļīga, kad viņš centās pamatot savu atteikumu atklāt plānu, kā sakaut tā dēvētās “Islāma valsts” kaujinieku grupējumu. “Jūs pastāstāt ienaidniekam visu, ko gribat darīt. Nav brīnums, ka jūs cīnāties ar islāmistu kaujiniekiem visu savu pieaugušo dzīvi,” teica Tramps par grupējumu, kas iznācis priekšplānā tikai pēdējā gadu desmitā. Klintones spožākie brīži debatēs bija par ārlietām, bet Tramps atspēlējās, runājot par ekonomiku. “Mūsu valstij klājas grūti, jo tādi cilvēki kā sekretāre Klintone ir pieņēmuši ļoti sliktus lēmumus par amerikāņu darba vietām,” apgalvoja Tramps, vainojot Klintoni un viņas pārstāvēto administrāciju darba vietu zaudēšanā Meksikai un Ķīnai, noslēdzot ar šīm valstīm “sliktus” tirdzniecības līgumus. Klintone apšaubīja Trampa spējas uzņēmējdarbībā, apsūdzot miljardieri mazo uzņēmumu žņaugšanā. Viņa aicināja Trampu cienīt tradīciju un publiskot savu nodokļu deklarāciju, liekot saprast, ka viņš varētu būt melojis par savu daudzināto bagātību un ziedojumiem labdarībai vai sakariem ar ārzemju finansētājiem. Tramps attrauca, ka publiskošot savu nodokļu deklarāciju, ja Klintone publiskos 33 000 e-pasta vēstuļu no viņas privātā servera laikā, kad viņa bija valsts sekretāre.
Raidsabiedrības CNN aptaujā 62% aptaujāto par debašu uzvarētāju atzina Klintoni un tikai 27% deva priekšroku Trampam. Jāņem vērā, ka no 520 aptaujātajiem reģistrētajiem vēlētājiem tikai 26% sevi raksturoja kā republikāņu atbalstītājus, bet 41% sevi identificēja kā demokrātus. Laikraksts “New York Times”, kas oficiāli atbalsta Klintones kandidatūru, nievājoši raksturojis debates, jo “vienam kandidātam izturoties nopietni, bet otram uzvedoties kā bezsaturīgam huligānam, šis pasākums zaudē jebkādu nozīmi”. Avīze “Washington Post”, kas arī atbalsta Klintoni, raksta, ka Tramps “uzvedies kā realitātes šovā un neizskatījies gatavs būt prezidents”.
“Klintones uzstāšanās nebija perfekta, bet prezidenta kandidātu debatēs nav jābūt izcilam, tikai jābūt labākam par otru pretendentu,” uzskata Brukingsa institūta analītiķis Džons Hudaks. Aiovas universitātes politisko zinātņu profesors Stefens Šmits uzslavēja Klintones uzstāšanos, gan atzīstot, ka Tramps “turējās labi ar savu neformālo un bieži juceklīgo “salātu runu”, kur viņš iemaisīja dažādas lietas, bet bieži ar humoru un gudri”. Analītiķi atzīmē, ka Klintonei kampaņā ir organizatoriskas priekšrocības, labāk nokomplektētas vietējo aktīvistu grupas, lielāka naudas lāde un plašāks atbalsts dažādās iedzīvotāju grupās vairākumā pavalstu. Taču Tramps ir izturējis apsūdzības liekulībā un seksismā, pārliecinoši izpunktējot sāncenšus republikāņu pretendentu priekšvēlēšanās, un ir gatavs izšķirošajām debatēm 9. oktobrī Sentluisā un 19. oktobrī Lasvegasā.
