Latvijas pārstāvji Baltajā namā. No kreisās: Latvijas Ārlietu ministrijas Politiskais direktors Andris Pelšs, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds
Bergmanis, ASV prezidents Donalds Tramps, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas vēstnieks ASV
Andris Teikmanis, Latvijas prezidenta kancelejas vadītājs Arnis Salnājs.
Latvijas pārstāvji Baltajā namā. No kreisās: Latvijas Ārlietu ministrijas Politiskais direktors Andris Pelšs, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, ASV prezidents Donalds Tramps, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis, Latvijas prezidenta kancelejas vadītājs Arnis Salnājs.
Foto – Valsts prezidenta kanceleja

Trampu interesējusi arī veselības aprūpe Baltijā 6

Latvijas ārlietu ministra EDGARA RINKĒVIČA vērtējums šonedēļ notikušajam ASV – Baltijas valstu samitam, kur ASV prezidents Donalds Tramps Baltajā namā uzņēma trīs Baltijas valstu prezidentus.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 6
Lasīt citas ziņas

Ko gaidījām no prezidentu tikšanās Baltajā namā, un vai cerības ir attaisnojušās?

E. Rinkēvičs: Pamatā samits un deklarācija, kas tika pieņemta tā noslēgumā, pilnībā atbilst tam, ko mēs gaidījām un uz ko strādājām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmkārt, protams, tam bija zināma simboliska nozīme, jo tas bija arī Baltijas valstu simtgadei veltīts notikums. Mēs šo notikumu svinējām kopā ar ASV prezidentu. ASV bija viena no tām valstīm, kas konsekventi neatzina Baltijas valstu okupāciju, kas mums ļoti daudz palīdzēja arī mūsu neatkarības atgūšanas posmā, gan Krievijas bruņoto spēku izvešanas kontekstā, gan NATO kontekstā, gan pavisam nesen arī OECD kontekstā. Manuprāt, pieņemtā deklarācija pietiekami labi parāda to jautājumu loku, ko mēs redzam arī, kā teica prezidents Tramps, nākamo simt gadu darba programmā.

Otrkārt, tā neapšaubāmi bija iespēja Baltijas valstu vadītājiem samērā ilgu laiku ar ASV prezidentu pārrunāt daudz un dažādus jautājumus – drošību, enerģētiku, ekonomiku, NATO, attiecības ar Eiropu. Saruna bija diezgan dinamiska, dzīva. ASV prezidentam bija daudz jautājumu par visu, sākot no nodokļu politikas katrā Baltijas valstī un citiem niansētiem jautājumiem, piemēram, veselības aprūpes sistēmu. Kaut vai tāds jautājums: “Vai jūs uzskatāt savu veselības aprūpes sistēmu par labu, kā tā tiek finansēta?” Tādi praktiski jautājumi, kas lielā mērā arī viņam pašam ir noderīgi, formulējot administrācijas kursus šajos nebūt ne vienkāršajos jautājumos. Es nezinu tādu sabiedrību vai tādu valsti pasaulē, kas būtu pilnībā apmierināta ar savu nodokļu, veselības vai izglītības sistēmu. Neviens nekad nebūs apmierināts, un viss ir, protams, salīdzinoši. Līdz pat situācijai Ukrainā, jautājumu loks par attiecībām ar Krieviju, sankciju efekts, sadarbība NATO ietvaros, aizsardzības izdevumi, “Nord Stream 2” – ļoti plašs jautājums loks. No tāda viedokļa, manuprāt, tā bija unikāla iespēja paust diezgan ilgā laika posmā tās lietas, ka mums, baltiešiem, ir svarīgas.

Pusdienām sekoja preses konference, pēc kuras tikšanās bija galā. Vai tiešām var paspēt apspriest tik daudz dažādu tēmu?

Pirms pusdienām vēl bija tikšanās Ovālajā kabinetā tikai prezidentiem. Kopā saliekot, tas bija pietiekami, lai tiešām pārrunātu plašu tematu loku.

Negaidiet, ka politiskā līmenī saskaņos visas detaļas, bet šāds samits iedod mandātu strādāt pie lietu tālākas īstenošanas. Drošība, ASV klātbūtne reģionā, enerģētika, sadarbība kiberdrošībā un stratēģiskās komunikācijas jautājumos – tam visam šobrīd iedots jauns, stingrs mandāts, un es domāju, ka mēs tuvākā gada laikā vēl redzēsim arī praktisku rīcību.

Liela nozīme šīs vizītes laikā bija uzņēmējdarbības veicināšanai. Vai no tā var gaidīt kādu konkrētu iznākumu?

Ļoti būtiski, ka preses konferencē prezidents Tramps teica, ka investēt Baltijas valstīs ir droši un labi. Viņš pats arī nosmaidīja, ka ir zināmā interešu konfliktā, jo viņam bija vairāk jāsauc investīcijas uz Ameriku. Šeit gan Latvija var palielīties, jo mums ir “Valmieras stikla šķiedras” rūpnīca, kas investē. Domāju, ka tas ir signāls, ko pēc tam tālāk daudz plašāk attīstīja biznesa forumā. Bet te būs viena lieta, ko varu teikt ar ilgu gadu pieredzi, – mēs varam taisīt biznesa forumus, varam taisīt politiskus paziņojumus, varam rīkot valsts vizītes. Ja paši biznesa cilvēki savā starpā nestrādās, nerunās un nekomunicēs, tad valdības labākie nodomi nekur nematerializēsies. No Latvijas viedokļa tas netika apspriests samitā, tas bija četrpusējs samits. No Latvijas viedokļa, ja mēs tiešām gribam būt pievilcīgāki ASV, un ne tikai, mums ir jātiek galā ar savu banku reputācijas krīzi, kas ir valsts reputācijas krīze, kas lielā mērā saistīta ar valsts drošību un kur ASV bizness ļoti nopietni ieklausās savas valdības paziņojumos. Ja ir situācija, ka mums ir problēmas, tad, kamēr mēs netiksim galā maksimāli efektīvā veidā, nevaram domāt, ka samiti vai biznesa forumi, vai savstarpēju vizīšu apmaiņa ļoti veicinās ekonomiskos kontaktus. Lielā mērā daudzas lietas arī mums pašiem jāsakārto, nevis jācer, ka tikai ar skaistām runām un biznesa tīklošanos mēs atrisināsim visas lietas.

Reklāma
Reklāma

Vai par šīm problēmām bija kādam jāskaidrojas samita laikā?

Nē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.