Mobilā versija
Brīdinājums +27.6°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
11. aprīlis, 2017
Drukāt

Transporta nozares jaunumi Latvijas kaimiņvalstīs (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Martā mediji ir plaši analizējuši jaunus projektus, sasniegumus un arī sarežģījumus mūsu kaimiņvalstīs, kas ir nozīmīgi Latvijas transporta un loģistikas nozares partneri.

“Lietuvos geležinkeliai” gadu noslēdzis ar zaudējumiem

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums “Lietuvos geležinkeliai” (LG) 2016. gadu ir noslēdzis ar 1,8 miljonu eiro zaudējumiem. Gadu iepriekš, 2015. gadā uzņēmums bija guvis 2,775 miljonu eiro tīro peļņu. Uzņēmuma ienākumi pērn sarukuši par 5,1% – līdz 414,9 miljoniem eiro. LG 2016. gadā pārvadāja 47,6 miljonus tonnu kravu – par 0,8% mazāk nekā 2015. gadā.

Pieaugusi iekraušana Krievijas dzelzceļa tīklā

Krievijas dzelzceļa vadītājs Oļegs Belozerovs ir paziņojis, ka kopš gada sākuma iekraušana Krievijas dzelzceļa tīklā ir pieaugusi par 4%, bet eksporta pārvadājumu apjoms palielinājies par 10,3%, ziņo TASS. Belozerovs arī apgalvo, ka palielinās kravu piegādes ātrums un drošums.
Šogad Krievijā par vienām no iekraušanas apjomu virzītājām kļuvušas akmeņogles. 2017. gada pirmajos divarpus mēnešos to iekraušana palielinājusies par 9,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Eksports palielinājies par 22,1%, kamēr iekšējie pārvadājumi pieauguši vien par 0,6%.

Baltkrievija – nozīmīgs Baltijas valstu partneris

Mediji ziņo par preču apgrozījuma samazināšanos starp Baltkrieviju un Eiropas Savienību. Šī gada janvārī kritums bija par 1,7%, noslīdot līdz 836,8 miljoniem dolāru. Preču apgrozījuma kritums turpinās jau trīs gadus. Mizesa zinātniski pētnieciskā centra eksperts Jaroslavs Romančuks uzskata, ka kritums saistīts ar to, ka eksports uz ES būvēts galvenokārt uz energoresursu bāzes. Tomēr jau tagad tiekot runāts par eksporta diversifikāciju.

Tiesa, cīņa par Baltkrievijas kravām jau ir sākusies. Krievijas dzelzceļš paziņojis, ka piešķirs 50% atlaidi naftas produktu pārvadājumiem no Barbarovas un Novopolockas stacijām Baltkrievijā Krievijas Ziemeļrietumu virzienā.

Taču pat tik vilinoši apstākļi vēl nenozīmē, ka baltkrievu kravu nosūtītāji atteiksies no Lietuvas un Latvijas ostām par labu Krievijai. Baltijas ostas tiek uzskatītas par baltkrievu naftas produktu eksporta “vārtiem”, turklāt pēdējā laikā Baltijas valstis kļuvušas daudz aktīvākas tieši Baltkrievijas virzienā. Kā piemērs tiek minēta Latvijas satiksmes ministra Ulda Auguļa vizīte Minskā.

Ar Krievijas dzelzceļa pūliņiem vien nepietiek, lai baltkrievu naftas produktu eksportētāji mainītu transportēšanas maršrutus, preses konferencē 6. martā uzsvēra Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks. Viņš atzīmēja, ka Baltkrievijas dzelzceļš attiecībā pret eksporta pārvadājumiem nevienam virzienam nerada priekšrocības, un tarifi esot savstarpēji līdzīgi.

Savukārt aģentūra BELTA vēsta iepriecinošu ziņu – janvārī un februārī gandrīz par 16% palielinājušies dzelzceļa pārvadājumi starp Latviju un Baltkrieviju. 2017. gada 2 mēnešos esot pārvadāti 4,2 miljoni tonnu jeb 115,9% procenti salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu.

Kazahstāna veic aktivitātes Eirāzijas tranzīta attīstībai

Pēdējos gados veikto infrastruktūras projektu rezultātā Kazahstānas dzelzceļa caurlaides spēja pieaugusi par 30%. Kazahstānas dzelzceļa preses dienests ziņo, ka 2017. gadā caur savas valsts teritoriju plāno organizēt 2500 tranzīta konteineru vilcienus.

Kazahstāna neatkarības gados ir uzbūvējusi 2,5 tūkstošus kilometru sliežu ceļu, kas ir vairāk nekā jebkurā citā NVS valstī. 2012. gadā uzbūvētā līnija Žetigena – Altinkola (Horgosa) ir nodrošinājusi otru dzelzceļa savienojumu ar Ķīnu, par 550 kilometriem samazinot attālumu no Ķīnas līdz Kazahstānas dienvidu rajoniem. 2014. gadā tika atklāta satiksme pa transporta koridoru Uzeņa-Bereketa-Horgana. Šis koridors būtiski samazināja attālumu no Ķīnas caur Kazahstānu uz Irānu un Persijas līča valstīm. Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs pat apgalvoja, ka faktiski esot radīts jaunais Zīda ceļš.

Mērķis ir palielināt tranzīta pārvadājumus līdz 16 miljoniem tonnu. Tiek atgādināts, ka 2016. gadā šis apjoms samazinājās par 6,9 procentiem, – cēlonis esot pārvadājumu samazināšanās starp Krieviju un Centrālās Āzijas valstīm. Uz šī fona patīkami izceļoties divkāršais konteinerpārvadājumu pieaugums maršrutā Ķīna – Eiropas Savienība – Ķīna.

Krievijai naftas produktus eksportēt kļuvis izdevīgāk

Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir kļuvis vēl izdevīgāk pārdot tās produkciju ārējos tirgos. To veicina eksporta nodevu samazinājums aprīlī visās svarīgākajās pozīcijās. Ekonomiskās attīstības ministrijas mājaslapā publicētā informācija liecina, ka eksporta muitas nodeva naftai ir samazināta par 2,1 dolāru – no 91 dolāra martā līdz 88,9 dolāriem aprīlī (par 1000 kg produkcijas). Līdzīgi ir mainījušies eksporta tarifi mazutam, samazinātas nodevas arī citiem naftas produktiem.

Igaunijas transporta nozarē – apgrozījuma kritums un zaudējumi

Saskaņā ar auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers veikto pētījumu par stāvokli Igaunijas tranzīta un loģistikas nozarē un tās konkurētspēju ar kaimiņvalstīm pēdējo desmit gadu laikā kravu apgrozījums ir samazinājies visos virzienos – ostās, dzelzceļā un autotransportā. Lielāko valsts ostu Sillamē un Tallinas apgrozījumi ir samazinājušies attiecīgi par 28% un 21%.

Savukārt Igaunijas dzelzceļa Eesti Raudtee zaudējumi pieauguši līdz 10,8 miljoniem eiro. Kompānijas apgrozījums samazinājies par 10,6% – līdz 43,3 miljoniem eiro. Pēc zaudējumu segšanas no iepriekšējo gadu peļņas Eesti Raudtee nesadalītais peļņas atlikums ir 75,2 miljoni eiro. Tomēr, izmantojot ES līdzekļus, Igaunijas dzelzceļš plāno turpināt investīcijas, no kurām nozīmīgākās ir posma Tapa – Tartu rekonstrukcijā.

Lietuva attīsta Klaipēdu, izmantojot ārvalstu uzņēmumu kapacitāti

“Lietuvos žinios” raksta par Klaipēdas ostas attīstību, kurā piedalās arvien vairāk ārzemju firmu, jo vietējās būvfirmas nav spējīgas izpildīt darbus. Osta, lai piesaistītu jaunas būvfirmas, izplata informāciju ar vēstniecību un starptautisko misiju starpniecību. Pastāvīgie būvuzņēmēji ir Latvijas firmas “Latvijas tilti” un “BMGS”, Vācijas firma “Strabag Wasserbau” un citas. Projektēšanas darbus veic zviedru firma “Swecco Lietuva”. Ostā mēģina nostiprināties Lietuvas firma “Vilniaus hidroprojektas”, kas darbojas kopā ar Latvijas uzņēmumu “Jūras projekts”.

Raksts tapis sadarbībā ar “LDz”

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+