×
Mobilā versija
+20.2°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
6. februāris, 2018
Drukāt

Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos (1)

Foto LETAFoto LETA

Baltijas valstu ostās auguši pārkraušanas apjomi

Atsaucoties uz aģentūras LETA datiem, Krievijas portāls rzd-partner.ru raksta par Baltijas valstu ostu kravu apgrozījuma pieaugumu. 2017. gadā apgrozījums ir palielinājies par 2,4 procentiem, un Baltijas valstu ostās ir pārkrauti 149,6 miljoni tonnu kravu. No tiem 41,4 procenti kravu pārkrauti Latvijas ostās, 35,4 procenti – Lietuvas, bet 23,3 procenti – Igaunijas ostās.

TASS ziņo, ka 2017. gadā kravu pārkraušanu par gandrīz 7 procentiem ir palielinājusi Ventspils osta – līdz 20 miljoniem tonnu. 2017. gada decembrī kravu apgrozījums ostā sasniedza 1,5 miljonus tonnu.

Savukārt portāls www.rzd-partner.ru informē par Rīgas brīvostas mārketinga pasākumiem 2018. gadā. Rīgas osta turpinot apgūt jaunus tirgus, un mārketinga pasākumu mērķis esot piesaistīt jaunas pasažieru un kravu plūsmas. Ostas mārketinga direktors Edgars Sūna uzsvēris, ka 2018. gadā stratēģiskais mērķis būs koncentrēšanās uz tradicionālajiem tirgiem – Krieviju, Baltkrieviju Ukrainu, Kazahstānu, Centrālās Āzijas valstīm un Ķīnu. Pastiprināta uzmanība tikšot veltīta perspektīvajiem tirgiem – Indijai un Irānai, kur Rīgas osta tiks piedāvāta kā loģistikas centrs preču izplatīšanai Baltijas valstīs, Skandināvijā un Ziemeļeiropā.

Arī Uzbekistāna elektrificē dzelzceļu

Uzbekistānas dzelzceļa uzņēmums uzlabo savu infrastruktūru un valsts dienvidos ir uzsācis iecirkņa Karši – Termeza elektrifikāciju, raksta rzd-partner.ru. Pēc veiktajiem aprēķiniem 325 km dzelzceļa posma elektrifikācija ļaus par 30 procentiem samazināt transporta izdevumus pasažieru un kravas pārvadājumiem, kā arī uzlabos savienojumus ar Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīm caur Transafganistānas dzelzceļa koridoru. Projekta īstenošana tika uzsākta 2012. gadā, investīcijas sasniedza 327,6 miljonus dolāru. Uzbekistānas dzelzceļš plāno līdz 2020. gadam valsts elektrificēto dzelzceļu īpatsvaru palielināt līdz 51 procentam (2015. gadā tas bija 34 procenti).

Igaunija izpārdod ogļu termināļa īpašumu

rzd-partner.ru raksta, ka Tallinas osta par 3,3 miljoniem eiro pārdod ogļu termināļa “Coal Terminal” īpašumu Mūgā. Pagājušā gada beigās ostas uzņēmuma “Tallinna Sadam” administrācija esot izsolījusi apbūves tiesības un līgumu par ogļu termināļa operēšanu Mūgas ostā par 4,5 miljoniem EUR, taču nav ticis saņemts neviens pieteikums. Tāpēc tagad ir izziņota termināļa īpašuma izpārdošana. Agrāk termināļa operators bija kompānija “Coal Terminal”, kas tagad atrodas bankrota procesā. Ostai ar “Coal Terminal” ir spēkā ilglaicīgs sadarbības līgums līdz 2050. gadam.

Ķīna veidos Polāro zīda ceļu un palielina pārvadājumus uz Eiropu

tks.ru informē par Ķīnas nodomu radīt Polāro zīda ceļu Arktikā, izveidojot jūras tirdzniecības ceļus un nostiprinot tirdzniecības sakarus ar reģiona valstīm. Ķīnieši ir nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu un publicējuši pirmo Balto grāmatu par Ķīnas arktisko politiku, kurā uzsvērts, ka Pekina ir ieinteresēta Arktikas jautājumos. Lai gan šai valstij nav teritoriju Arktikā, tā uzsver “ģeogrāfisko tuvumu” polārajiem apgabaliem. Arktikas jūras ceļu un dabas resursu izmantošanai var būt milzīga ietekme uz Ķīnas, kas ir viena no pasaules tirdzniecības līderēm un lielākā energonesēju patērētāja, enerģētikas stratēģiju un ekonomisko attīstību. Ziemeļu jūras ceļš ļaus Ķīnai ātrāk nogādāt preces Eiropā, un tas notiks ātrāk par vidēji 48 dienām, kas pašlaik nepieciešamas, lai no Ķīnas ziemeļu ostām nogādātu preces Roterdamā caur Suecas kanālu.

Savukārt aģentūra “Siņhua” ar atsauci uz publicētajiem “China Railway Corporation” datiem ziņo, ka kopējais konteineru vilcienu skaits starp Ķīnu un Eiropu pārsniedzis 3,27 tūkstošus reisu. 2018. gadā tiek plānots reisu skaita pieaugums līdz četriem tūkstošiem, kā arī aug klientu skaits, kas piegādā preces no Āzijas uz Eiropu pa dzelzceļu. Līdz ar to paplašinās ilglaicīgu kontraktu slēgšanas iespējas. Taču piedāvājumu veidošana klientiem esot gana sarežģīts process, jo pārvadājumi tiekot dotēti, un to atsevišķi darot katra iesaistītā reģiona varas iestādes. Vienošanās tiekot panāktas sarunu ceļā ar katru maršruta operatoru.

Krievija attīsta savas ostas un gatavojas pasaules čempionātam futbolā

Ļeņingradas apgabala gubernators A.Drozdenko paziņojis, ka Ustjlugas osta ir atņēmusi Baltijas valstu ostām miljoniem tonnu kravu, ziņo vietne rzd-partner.ru. Ustjlugā 2017. gadā pārkrauto kravu apjoms sasniedza 103,3 miljonus tonnu, kas ir par 11 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ustjluga, kuras celtniecība tika uzsākta 2000. gadā, pašlaik ir lielākā Baltijas dziļūdens osta (ieskaitot arī Somijas ostas), un tajā ir 12 termināļi, industriālais parks, dzelzceļa šķirošanas stacija un pilsēta darbiniekiem. Portāls arī atzīst, ka Baltijas valstis meklē iespējas aizstāt Krievijas kravas. Tiek uzskatīts, ka perspektīvākais ir kravu tranzīts no Āzijas valstīm, jo īpaši no Ķīnas, un 2017. gada oktobrī Latvijā ieradies konteinervilciens no Ķīnas ar pārtikas piedevām. Vilciens brauca maršrutā Urumči – Altinkola – Rīga – Roterdama.

Tā kā strauji aug Krievijas ogļu eksports, arī Ustjlugas osta paziņojusi par iesaistīšanos šajā biznesā, raksta kommersant.ru. Termināls “Jug-2” maina profilu un uzsācis ogļu eksportu – jau esot nosūtītas pirmās tonnas uz Beļģiju. Uzņēmuma ģenerāldirektors Jevgeņijs Savkins pamato šādu soli: “Ogļu eksports aug, ostu jaudas nepietiek. Mēs cenšamies piemēroties tirgus prasībām.” Šogad Ustjluga osta jaudas paaugstināšanā gatavojas investēt 15 miljonus dolāru. Taču eksperti ir skeptiskāki. Piemēram, korporatīvo reitingu grupas AKRA direktors Maksims Hudjakovs uzskata, ka uz augstā ogļu cenu fona kompānijām regulāri rodas vēlme paziņot par grandioziem pārkraušanas plāniem, kas realitātē netiks realizēti. Eiropā cenas oglēm (ar īslaicīgiem izņēmumiem) krīt, un ogļu piegādes pieauguma tempi turpmāk būs pieticīgāki nekā 2017. gadā. Iekraut četrus miljonus tonnu ir reāli, bet ieplānotā specializētā termināļa ar jaudu 15 miljoni tonnu gadā celtniecība ir maz ticama, rezumē eksperts.

Tikmēr Pēterburgas osta Bronka uzsāks vēl vienu investīciju projektu beramkravu jomā, investējot 8 miljardus rubļu dzelzceļa infrastruktūrā un noliktavās Bronkas teritorijā. Tiesa, eksperti šo investīciju projektu vērtē piesardzīgi. Piemēram, eksperts Jurijs Kovaļovs uzskata, ka projekta veiksmīgai īstenošanai nepieciešami protekcionistiski pasākumi, piemēram, jānosaka ļoti augsti dzelzceļa tarifi preču nogādāšanai uz Baltijas valstu ostām, Tāpat nepieciešams būtiski uzlabot Bronkas ostas dzelzceļa infrastruktūru.

Savukārt, pievēršoties vieglākām tēmām, kommersant.ru raksta, ka Krievijas dzelzceļš pasaules čempionāta laikā turīgiem futbola faniem organizēs VIP vilcienus ar VIP vagoniem. Piemēram, 9 stundu brauciens no Maskavas uz Saransku izmaksās 600 tūkstošus rubļu (vairāk nekā 8500 EUR), toties vagoni izskatīsies kā pieczvaigžņu vilcienu numuri. Mērķa auditorija esot ārzemnieki, kuriem diezin vai gribēsies izbaudīt slaveno “plackaršu” vagonu jaukumus. “Lukss” vagonā esot 4 kupejas ar sanitāro mezglu, skapi, televizoru un citām ērtībām. Tiekot piedāvāti arī retro sastāvi. Kompānijas “Serviss – Telematika”, kas iepriekš piedāvāja sagaidīt Jauno gadu, braucot pa slaveno maršrutu Maskava – Petuški, personāla daļas priekšniece Kristina Ibragimova saka: “Vide un apstākļi mums bija gandrīz tādi paši kā filmā “Slepkavība Austrumu ekspresī”.”

Somija uztraukusies par biežajām tās kuģu pārbaudēm Krievijas ostās

TASS ziņo, ka Krievija beidzot esot izteikusi gatavību izskatīt Somijas sūdzības par biežajām kuģu pārbaudēm Krievijas ostās. Somija iepriekš sūdzējās par nepamatoti biežām pārbaudēm. Kopš pagājušā gada beigām pārbaudēm tikuši apstādināti jau septiņi Somijas kuģi. Avīze “Helsingin Sanomat” rakstīja, ka tas noticis Sanktpēterburgas, Viborgas, Ustjlugas un Primorskas ostās. Iepriekš somu kuģi esot pārbaudīti tikai pāris reižu gadā.

Lietuvā rindas pie robežas ar Baltkrieviju

rus.delfi.lt raksta par problēmām, kas piemeklējušas pazīstamo Medininku robežkontroles punktu. Autopārvadātāji, kas brauc uz Lietuvu no Baltkrievijas, tur stāv rindā līdz pat 22 stundām. Situācijas uzlabojums esot gaidāms pēc rekonstrukcijas aptuveni pēc pieciem gadiem. Robežkontroles punkts tika aprīkots 1998.gadā un kopš tā laika pieredzējis tikai kosmētisku remontu. Lielākās problēmas sagādā šaurā josla starp Baltkrievijas robežu un pārejas punktu, kuram ir ļoti zema caurlaides spēja. Vēl 2013. gadā starpnozaru komisija pieņēma lēmumu robežpārejas punktu rekonstruēt un to paplašināt, četru joslu vietā ierīkojot 10. Pašlaik tiek lēsts, ka rekonstrukcija varētu izmaksāt 28 miljonus EUR.

Ukrainā mēģina vērsties pret korupciju transporta jomā

rzd-partner.ru vēsta, ka Ukrainas dzelzceļš cenšas mazināt korupcijas riskus. Lai uzlabotu iepirkumu sistēmu, tas piesaistīja Lielbritānijas ekspertus, pēc kuru aplēsēm, lai sertificētu iepirkumus un piegādes atbilstoši starptautiskajiem standartiem, būs nepieciešams vismaz pusgads, turklāt stingri jāievēro izstrādātais grafiks. Starptautiskā sertifikācija ir viens no priekšnoteikumiem, lai Ukrainas dzelzceļš saņemtu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītu līdz 150 miljoniem dolāru kravas pusvagonu iegādei.

Tāpat vietne ziņo, ka Ukrainas Infrastruktūras ministrija uzsāks darbu pēc principa “nulles iecietība pret korupciju”. Ministrija ir kļuvusi par ASV starptautiskās attīstības aģentūras USAID partneri pretkorupcijas prakses ieviešanā. Tā ir izvirzījusi mērķi ieviest labāku praksi korupcijas novēršanā kā pašā ministrijā, tā arī tās atbildības sfērās.
Tikmēr 2017. gadā par 44 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies Krievijas sašķidrinātās gāzes tranzīts pa dzelzceļu caur Ukrainu. Samazinājies arī jūras tranzīts – par 46 procentiem salīdzinājumā ar 2016. Gadu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+