Ekonomika
Bizness

Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos0

Foto: F64

Lielbritānija atteiksies no dīzeļlokomotīvēm

rzd-partner.ru raksta, ka Lielbritānijas valdība ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka valsts dzelzceļi līdz 2040. gadam pilnībā atteiksies no dīzeļlokomotīvēm. Tas tiks darīts, lai samazinātu ogļskābās gāzes izmešu daudzumu.

Britu izstrādātā programma paredz finansiāli atbalstīt piecus jaunus projektus. Viens no tiem plāno būvēt vilcienus, kas kā degvielu izmantos ūdeņradi, otrs paredz ražot divu režīmu elektrolokomotīves, kas varēs saņemt strāvu gan tradicionāli pa vadiem, gan no akumulatoriem, trešais – ekspluatēt tikai vilcienus ar akumulatoriem. Tāpat vēl viens projekts paredz izmantot lokomotīves ar tvaika turbīnām, bet piektais – pielāgot esošās lokomotīves biodegvielas izmantošanai.

Vēlāk projektu sasniegtie rezultāti tiks izvērtēti, un perspektīvākie saņems papildu finansējumu. Lielbritānijas dzelzceļa līnijas ir vecākās Eiropā. Pašlaik valstī ir 15,8 tūkstoši kilometru dzelzceļa, vairāk nekā 8 tūkstoši ir elektrificēti.

Lietuvā satraukti par autoceļu stāvokli

Avīze “Lietuvos Žinios” publicējusi lielu rakstu par situāciju ar valsts autoceļiem. Pirms pusgada Satiksmes ministrijas audits norādīja, ka pat 90% no jauna izbūvētu vai remontēto ceļu neatbilst kvalitātes kritērijiem un šādu ceļu kalpošanas laiks saīsinās par 5 gadiem, bet valstij nodarītie zaudējumi ir 16 miljoni eiro.

Taču no būvuzņēmējiem pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu vai defektu izlabošanu nav nemaz tik viegli, jo bieži vien tādas ceļa kvalitātes prasības bija noteikusi pati valsts, proti, Autoceļu direkcijas izstrādātās metodikās un standartos.

“Wizz Air” plāno samazināt lidojumus no Viļņas

Portāls Alfa.lt raksta par aviokompānijas “Wizz Air” plāniem no vasaras izbeigt lidojumus no Viļņas 5 virzienos – uz Romu, Bari, Gēteborgu, Gdaņsku un Stokholmu. Ziņa esot negaidīta, jo pēc septiņu gadu darbības aviokompānija nevis palielina, bet samazina lidojumu virzienus.

Tikmēr portāls Delfi.lt raksta, ka visvairāk lidojumu no Lietuvas 2018. gadā bija uz Lielbritāniju, Latviju un Poliju, bet tranzītā visvairāk ceļots uz Krieviju, Vāciju un Somiju. Visvairāk lidmašīnas pacēlās Rīgas virzienā – 2903 reizes, kamēr uz Londonu 2534, bet uz Varšavu – 2491 reizi. 2018. gadā Lietuvas gaisa telpu izmantoja 542 aviokompānijas.

Vilciens Kijeva – Rīga kursēs biežāk

Portāls rzd-partner.ru ziņo, ka turpmāk vilciens Kijeva – Rīga kursēs reizi 4 dienās, nevis kā līdz šim – tikai reizi nedēļā. Ukrainas dzelzceļa “Ukrzaliznicja” vadītājs Jevgēņijs Kravcovs atzinis, ka esot sasniegti labi pasažieru piepildījuma rādītāji un reiss esot rentabls. Reisu Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga Ukrainas dzelzceļš izveidoja 2018. gada septembrī.

Ukraina modernizē dzelzceļa ritošo sastāvu un ceļ tarifus

trust.ua raksta, ka Ukrainas dzelzceļš 2018. gadā ir saņēmis rekordlielu skaitu jaunu vagonu. 3351 kravas vagons iegādāts, izmantojot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītu. Pavisam 2018.–2019. gadā plānots iepirkt 7 tūkstošus vagonu, kas būs vislielākā vagonu parka atjaunošana pēdējos 25 gados.

Savukārt “Ukrinform” ziņo, ka Ukrainas dzelzceļš šogad paredz celt kravu pārvadājumu tarifus par 14,2%. Valsts dzelzceļa uzņēmuma “Ukrzaliznicja” ekonomikas un finanšu direktors Andrejs Rjazancevs skaidro, ka uzņēmums ir godīgs pret tirgu un iniciē automātisku tarifu paaugstināšanu atbilstoši rūpnieciskās produkcijas ražotāju cenu indeksam.

Baltkrievija ceļ tarifus Krievijas naftas tranzīta

m
tks.ru raksta par Baltkrievijas lēmumu no šī gada 1. februāra par 7,6% paaugstināt tarifus naftas transportēšanai pa valsts teritorijā esošajiem maģistrālajiem cauruļvadiem. Baltkrievi uzsverot, ka tarifu noteikšana notiekot stingri saskaņā ar divpusējo vienošanos, kas 2010. gadā parakstīta starp Baltkrieviju un Krievijas Federāciju un reglamentē darbu naftas un naftas produktu tirgos.

Indija dzelzceļa infrastruktūru ļaus izmantot privātajiem pārvadātājiem

rzd-partner.ru informē par Indijas nodomu atļaut privātajiem pārvadātājiem pieeju savai dzelzceļa infrastruktūrai.

Indijas valsts dzelzceļa uzņēmuma padomes loceklis Hirišs Pillari šādu nepieciešamību pamatojis lakoniski: “Mēs visā pasaulē redzam izmaiņas dzelzceļa līniju pārvaldībā. Indijai ir tajās jāieskatās.” Viņš arī ir atzīmējis nepieciešamību nodalīt pasažieru un kravas pārvadājumus.

Ķīnas ārējā tirdzniecība sasniedz rekordu

“Interfax” ziņo, ka Ķīnas ārējās tirdzniecības apjoms 2018. gadā sasniedz rekordlielu līmeni – 4,6 triljonus dolāru. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir par 12,6% vairāk. Eksports ir audzis par 9,9%, kamēr imports par 15,8%. Pat neraugoties uz tirdzniecības karu ar ASV, Ķīnas preču eksports uz šo valsti ir palielinājies par 11,3%, kamēr imports no Savienotajām Valstīm audzis tikai par 0,7%.

Pirmais konteineru vilciens devies no Ķīnas uz Itāliju, uzsākot regulāru tiešo satiksmi

TASS informē, ka 26. janvārī no Ķīnas pilsētas Čendu, nodrošinot jaunu regulāru dzelzceļa servisu, kas savienos Ķīnu un Itāliju, ir izbraucis pirmais konteineru vilciens. Sastāvā bija 40 konteineri, vilciena gala stacija – Milāna.

Paredzams, ka sākumā vilcieni brauks reizi divās nedēļās, bet nākotnē – katru nedēļu. Maršruts šķērso astoņas valstis, pāreja no Ķīnas uz Eiropas platuma sliedēm notiek robežstacijās Dostika un Malaševiči.

LA.lv