Ekonomika
Bizness

Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos0

Foto: F64

Krievijas dzelzceļa modernizācija nav iespējama bez tā elektrifikācijas
Bez dzelzceļa elektrifikācijas nav iespējama tā modernizācija, secināts plašā publikācijā portālā lenta.ru.

Dzelzceļa līniju elektrifikācija Krievijā ir sākusies pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, bet īsts izrāviens noticis laikā no 1955. līdz 1965. gadam, kad elektrificēto līniju skaits palielinājās aptuveni 15 reizes. Kopš tā laika tempi ir nepārtraukti samazinājušies.

Rakstā uzsvērts, ka elektriskais dzelzceļa transports ir visizdevīgākais. Fakti liecina, ka tas tērē 14 reižu mazāk nosacītās degvielas nekā autotransports, kas izmanto dīzeļdegvielu. Salīdzinot ar dīzeļvilcieniem – 1,5 reizes. Krievijā ar elektrovilcieniem tiek veiktas trīs ceturtdaļas no visiem kravu pārvadājumiem, kam tiek patērēti 5% valstī izmantotās elektroenerģijas. Tikmēr 25% pārvadājumu ar dīzeļvilcieniem tiek tērēti 13% valstī izlietotās dīzeļdegvielas.

Taču, pēc autora domām, pats galvenais esot tas, ka dzelzceļa elektrifikācija paaugstinājusi darba ražīgumu un ļāvusi samazināt pārvadājumu pašizmaksu par 30 – 40%. Arī kapitālieguldījumi atpelnoties ātrāk, bet neplānoto remontu elektrovilcieniem esot 2 – 2,5 reizes mazāk nekā dīzeļvilcieniem.

Tāpat rakstā tiek uzsvērts, ka dzelzceļu elektrifikācija stimulējot jaunu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu.

Lietuvā elektrificēs līniju no Kaišadores līdz Klaipēdai

Lietuvā tiks uzsākta dzelzceļa līnijas Viļņa – Klaipēda elektrifikācija maršrutā no Kaišadores līdz Klaipēdai, informē BNS. Paredzēts elektrificēt 377 kilometrus dzelzceļa. Elektrifikācija notiks trīs posmos – pirmajā tiks elektrificēts Viļņas dzelzceļa mezgls, otrajā posms no Kaišadores līdz Radvilišķiem, bet trešajā – no Radvilišķiem līdz Draugistes stacijai Klaipēdā.

Posms no Viļņas līdz Kaišadorei jau ir elektrificēts. Projekta īstenošanai plānots izlietot 349 miljonus eiro, no kuriem 224 miljoni būs Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Lietuvas dzelzceļš jau ir izsludinājis konkursu pirmajam posmam. Tiek plānots elektrificēt visu dzelzceļa līniju, kas šķērso valsti no robežas ar Baltkrieviju līdz Klaipēdai.

Lietuvai krietni lielāks budžets ceļiem, nekā Latvijai

“Delfi.lt” raksta par valdības lēmumu 2019. gadā ceļiem piešķirt 563 miljonus eiro. 109,3 miljoni eiro plānoti grantsceļu asfaltēšanai. Valsts un vietējās nozīmes ceļiem paredzēti 400 milj. eiro 2018. gadā ceļiem tika piešķirts 493 milj. eiro. Latvijā šim mērķim 2019. gadā ir paredzēti 312,3 miljoni eiro.
    

Igauņi paplašinās pasažieru satiksmi ar Krieviju

Igaunijas dzelzceļš plāno atklāt jaunu maršrutu no Tartu uz kādu no lielajām Krievijas pilsētām, ziņo BNS. Šādu nodomu ir apstiprinājis Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma “Eesti Raudtee” attīstības direktors Arturs Raihmans. Tiekot analizētas iespējas atvērt vai nu maršrutu Tartu – Koidula – Pleskava – Sanktpēterburga, vai arī Tartu – Koidula – Pleskava – Maskava. “Eesti Raudtee” esot apspriedis šādu ideju ar Krievijas amatpersonām.

Ukrainā pa dzelzceļu brauks arī privātās lokomotīves

rzd-partner.ru informē, ka Ukrainas infrastruktūras ministrs Volodimirs Omeļjans ir paziņojis, ka 2019. gadā Ukrainas dzelzceļš eksperimenta režīmā sāks izmantot privātās lokomotīves. Ministrijas preses dienesta paziņojumā teikts, ka šā gada pirmo mēnešu rezultāti liecina par lauksaimniecības produkcijas eksporta pieaugumu, taču šī nozare cieš no trūkumiem loģistikā. Lai tos novērstu, kā pirmais veicamais pasākums ir dzelzceļa nodrošināšana ar lokomotīvēm, parakstīts kontrakts ar “General Electric” par lokomotīvju piegādēm Ukrainai, taču tiks izmantoti arī privātie vilcēji.

Ukrainas dzelzceļš paaugstinās tarifus

Vietne latifundist.com raksta, ka Ukrainas dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifi valsts teritorijā ar šā gada 1. aprīli tiek indeksēti par 14,2%. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kravcovs ir norādījis, ka tas ļaus realizēt kompānijas investīciju programmu un jūtami uzlabot nozares tehnisko stāvokli, tādējādi ilgākā laikā pozitīvi ietekmējot visas valsts ekonomiku.

Savukārt vietne finance.ua skaidro, ka no kravu pārvadājumu tarifa palielināšanas Ukrainas dzelzceļš plāno iegūt 5 miljardus grivnu. Iepriekšējā tarifu palielināšana esot ļāvusi papildus iekasēt 8 miljardus grivnu.

Irāna atklāj jaunu dzelzceļa posmu starptautiskajā transporta koridorā “Ziemeļi – Dienvidi”

“Interfax” ziņo par dzelzceļa Kazvina – Rašta darbības uzsākšanu, kas ir nozīmīga transporta koridora “Ziemeļi – Dienvidi” sastāvdaļa. Svinīgajā atklāšanas ceremonijā piedalījās Irānas prezidents Hasans Ruhani un Azerbaidžānas ekonomikas un transporta, sakaru un augsto tehnoloģiju ministri. Ruhani pasvītrojis, kas šis dzelzceļš ne tikai ciešāk savienos Irānas un Azerbaidžānas dzelzceļu sistēmas, bet arī ļaus uzlabot satiksmi ar Krieviju un Ziemeļeiropu.

Kazvina – Rašta ir svarīgs posms koridorā “Ziemeļi – Dienvidi”, kas paredzēts kravu transportam no Indijas un Persijas līča valstīm uz Krieviju, Rietumeiropu, Skandināvijas un Baltijas valstīm.

Tadžikistānas transports spiests apiet Turkmenistānu

“REGNUM” informē, ka Tadžikistāna ar šī gada februāri ir bijusi spiesta uzsākt savu kravu pārvadājumus, apejot Turkmenistānas teritoriju. Tas notiek tāpēc, ka Turkmenistāna ir slēgusi savu teritoriju lielkravas auto, kas brauc tranzītā. Neoficiāla informācija liecina, ka ierobežojumu iemesls bijis tadžiku lēmums atlikt uz vēlāku laiku dzelzceļa līnijas Tadžikistāna – Afganistāna – Turkmenistāna būvdarbus, par ko vienošanās tika panākta jau 2013. gadā.

Termiņu pārcelšana esot saistīta ar naudas trūkumu, kā arī ar Tadžikistānas attiecību ar Uzbekistānu uzlabošanos. Savulaik tieši sakarā ar problēmām attiecībās ar Taškentu Dušanbe izšķīrās par alternatīvas dzelzceļa līnijas projekta izstrādi, bet tagad tas vairs nav tik aktuāls.

Itālija ciešāk sadarbosies ar Ķīnu

TASS ziņo, ka Itālija un Ķīna, piedaloties Itālijas premjeram Džuzepem Kontem un Ķīnas līderis Si Cziņpinam, ir parakstījušas memorandu par sadarbību projektā “Viena josla viens ceļš”. Eksperti uzskata, ka tas pavērs ceļu sadarbībai transporta un infrastruktūras jomā. Parakstīšana notikusi, neskatoties uz to, ka izskanējuši iebildumi sakarā ar iespējamo Itālijas ekonomikas kolonizāciju no Ķīnas puses.

Tāpat parakstīti 29 protokoli par ekonomisko sadarbību, kas plānota 20 miljardu EUR apjomā. Cita starpā tiek plānota sadarbība ar Dženovas un Triestes ostām, kā arī Ķīnas uzņēmumu dalība nesen sagruvušā Dženovas tilta atjaunošanā.

LA.lv