Mobilā versija
+2.4°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
11. jūlijs, 2017
Drukāt

Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos

Foto LETAFoto LETA

Tilts pār Daugavu


Krievija plāno ātrgaitas dzelzceļa kravu pārvadājumus

Rzd.ru informē, ka Krievijas dzelzceļa pirmais viceprezidents Aleksandrs Mišarins, uzstājoties Astanas biznesa forumā “Jaunais Zīda ceļš”, paziņojis, ka ātrgaitas koridors ļaus nogādāt augsti ienesīgās kravas no Āzijas – Klusā okeāna reģiona uz Eiropu trīs dienu laikā. Viņš vērsa uzmanību uz nepārtraukto konteinerpārvadājumu pieaugumu virzienā Austrumi – Rietumi, atzīmējot, ka 2016. gadā pa Krievijas teritoriju tika pārvesti vairāk nekā 153 tūkstoši konteineru, bet jau šogad apjomu plānots divkāršot. Pēc Mišarina domām, kravu apjoma pieauguma veicināšanā ļoti liela nozīme ir tirdzniecības attīstībai internetā. Tāpat tiek prognozēts, ka palielināsies tehnoloģiskās produkcijas īpatsvars, kam ir augsta pievienotā vērtība. Šādai produkcijai ir ļoti svarīgi iespējami ātri piegādes termiņi. Pārvadājumi pa dzelzceļu ar ātrumu līdz 300 kilometriem stundā kļūšot par jaunu biznesa segmentu, kas radīs asu konkurenci citiem transporta veidiem un ļaus nogādāt preces no Āzijas uz Eiropu trīs dienās.

“Rossijskaja Gazeta” informē par Kaļiņingradas dzelzceļa jauno projektu, lai ar konteinervilcienu no Dienvidkorejas ostas Pusanas uz Kaļiņingradu nogādātu komplektējošās detaļas automobiļiem. Eksperti esot aprēķinājuši, ka ceļš no Pusanas līdz Kaļiņingradai pa dzelzceļu ilgs 12 diennaktis, kamēr līdz šim pa jūras ceļu tas aizņēmis 45-50 diennaktis.
TASS, atsaucoties uz Murmanskas apgabala gubernatores Marinas Kovtunas teikto Pēterburgas starptautiskajā ekonomiskajā forumā, informē, ka dzelzceļš līdz Murmanskas transporta mezglam esot uzbūvēts par 30 procentiem. Dzelzceļa atzars tikšot pabeigts 2018. gadā, apgalvojusi Kovtuna. Ceļš radīs pieeju Kolas jūras līcim ogļu un naftas bāzu celtniecībai.
Savukārt Krievijas uzņēmuma “Atomflot” ģenerāldirektors Vjačeslavs Rukša laikrakstam “Izvestija” prognozē, ka kravu plūsma pa Ziemeļu jūras ceļu pieaugs līdz 80 miljoniem tonnu.
2016. gadā kravu plūsma pa Ziemeļu jūras ceļu bija 7,5 miljoni tonnu, pirmo reizi pārsniedzot pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu rādītājus. Taču atšķirībā no PSRS laika, kad kravu plūsma nodrošināja valsts iekšējās vajadzības, tagad un nākotnē Ziemeļu jūras ceļš esot starptautiska maģistrāle, pa kuru var kuģot lieltonnāžas kuģi, uzskata Rukša. Galvenokārt tikšot pārvadāta dabasgāze, nafta, ogles un metāli.


Igaunija domā par jauniem projektiem

Tallinas ostas administrācija aktīvi attīstot virkni projektu koridorā “Ziemeļi-Dienvidi”, informē rzd-partner.ru. “Мēs meklējam jaunas iespējas Zviedrijas un Somijas ziemeļu daļas eksporta efektīvai apkalpošanai. Tās ir kokrūpniecības produkcijas, celulozes u.c. kravas. Tāpat mūs interesē kravu no Ķīnas, kas tiek vestas uz Zviedrijas un Somijas ziemeļu daļu, apstrāde,” atzīmē Tallinas ostas “Tallinna Sadam” komercdirektors Marguss Vihmans. Ostas plānos esot šogad palaist pilotkonteinervilcienu maršrutā no Tallinas līdz Adrijas jūrai. Plānos esot arī jaunas go-go prāmju līnijas atklāšana no Mūgas līdz Vuosāri (Helsinkiem).

“Lielais akmens” – plusi un mīnusi

Regnum.ru eksperti pauž viedokli par riskiem, kas Baltkrievijai varētu saistīties ar vērienīgo Baltkrievijas-Ķīnas sadarbības projektu “Lielais akmens”. Lai mazinātu Krievijas ekonomisko ietekmi, Austrumeiropas valstis, tajā skaitā Baltkrievija, vēloties attīstīt saimnieciskos sakarus ar Ķīnu. Baltkrievija gribot palielināt sadarbības ar Ķīnu īpatsvaru IKP no pašreizējiem 5 procentiem līdz pat 30 procentiem.
Taču eksperti norāda, ka tādējādi Baltkrievija kļūšot par Ķīnas ekonomisko protektorātu – ķīnieši izsniedzot kredītus, kurus Baltkrievija ieguldot galvenokārt nekomerciālos objektos, kam nebūšot ekonomiskas atdeves. Turklāt darbus, apgūstot kredītus, plaši veicot Ķīnas kompānijas. Ķīniešu – baltkrievu industriālais parks aizņems 91,5 kvadrātkilometrus – 25 kilometru attālumā no Minskas faktiski plānots uzcelt jaunu pilsētu ar 130 tūkstošiem iedzīvotāju. Vietnes eksperti uzskata, ka Ķīnai Baltkrievijā esot tikai trīs intereses – kālijs, pārtika un Ķīnas rūpnieciskās produkcijas noieta tirgus. Tie barošot austrumu impēriju turpmākos divus trīs gadu desmitus, kamēr pārējā baltkrievu ekonomika ķīniešus neinteresējot. Savus pētnieciskos centrus ķīnieši nākotnē viegli varēšot pārcelt, piemēram, uz Poliju, kur jau atvērts “Jaunā Zīda ceļa” vadības centrs.

Ukraiņi kļūst optimistiskāki

Ukrainas dzelzceļš “Ukrzaliznicja” pirmo reizi trīs gadu laikā ir guvis peļņu. Šī gada janvārī – aprīlī peļņa sasniedza 96,2 miljonus grivnu jeb 3,57 miljonus dolāru, ziņo TASS. Arī pārvadāto kravu apjomi šajā laikā ir palielinājušies par 3,8 procentiem. Tiek pieļauts, ka dzelzceļa ieņēmumi augs uz apgrozījuma pieauguma, elastīgas cenu politikas un jaunu pakalpojumu ieviešanas rēķina.
Ukraina arī paudusi, ka izskatot iespēju nākotnē pievienoties „Rail Baltica” projektam. Ar šādu paziņojumu vizītes laikā Lietuvā nāca klajā Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladimirs Omeļjans. Savukārt viņa Lietuvas kolēģis atzīmēja, ka atbalsta šādu ideju, taču Ukrainas iespējamā iesaistīšanās varētu būt tālākas nākotnes jautājums. Jāpiebilst, ka Latvijas pusei nav informācijas par šādu projekta iespējamo virzību un sarunas par to nav notikušas.


Azerbaidžāņi iesaistās jaunu projektu attīstīšanā

Day.az vēsta par Azerbaidžānas dzelzceļa vadītāja Džavida Gurbanova paziņojumu, ka Azerbaidžāna, Irāna, Gruzija, Ukraina un Polija veido jaunu loģistikas produktu koridorā “Ziemeļi – Dienvidi”.
Šis koridors ietverot tādas valstis kā Indija, Pakistāna, kā arī Dienvidaustrumu Āzijas un Persijas līča zemes. Galvenie punkti šajā maršrutā būšot Mumbaja Indijā, Bandarabbāsa Irānā, Astara Azerbaidžānā, Poti un Batumi Gruzijā u.c.
“Koridora kopgarums ir 7 654 kilometri. Mūsu uzdevums – padarīt to pievilcīgu,” teica Gurbanovs. Ja, izmantojot jūras maršrutu, ceļā jāpavada aptuveni 40 dienu, tad pa dzelzceļu krava sasniegšot galapunktu 15 dienās.
“Ziemeļu – Dienvidu” koridora attīstībā iesaistījusies ir arī Latvija, piedāvājot ātrāko un vienkāršāko ceļu Dienvidāzijā komplektēto kravu transportēšanai uz Skandināviju.

Lietuvā rekords aviācijā, bažas par “Rail Baltica” īstenošanu

Portāls 15min.lt vēsta par “Lietuvas dzelzceļa” (”Lietuvos geležinkeliai”) plāniem pēc maršruta uz Maskavu slēgšanas atjaunot satiksmi ar Daugavpili.Savukārt laikraksts “Lietuvos žinios” raksta, ka, lai gan maijā Klaipēdas ostai izdevies pārkraušanas apjomus palielināt par 3,1 procentpunktu, “Klaipedos nafta” termināļa noslogojums joprojām esot zemāks nekā iepriekš. Tas tiek skaidrots ar Baltkrievijas naftas produkcijas eksporta caur termināli samazināšanu, kas radusies Baltkrievijas un Krievijas strīda par naftas piegādi rezultātā.
Taču jaunus rekordus maijā sasniegušas Lietuvas lidostas, ziņo Diena.lt. Apkalpots vairāk nekā pusmiljons pasažieru – par 13,3% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. 400 tūkstošus apkalpoja Viļņas lidosta, 84 tūkstošus – Kauņa, bet 26 tūkstošus Palangas lidosta.
Bet visai drūmas prognozes par zemes iepirkšanu “Rail Baltica” būvniecībai izteicis bijušais Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkēvičs. Viņš uzskata, ka daļa no šim nolūkam paredzētā Eiropas Savienības finansējuma varētu būt jāpārskaita atpakaļ kā neizmantota. Satiksmes ministrijas pārstāvji gan tādas runas noliedz, zemes izpirkšanas procedūras notiekot atbilstoši grafikam, un tās plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām.

Pievienot komentāru

Darbs ir, bet nav kas strādā (66)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+