×
Mobilā versija
Brīdinājums +7.2°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 25. aprīlis, 2018
9. janvāris, 2018
Drukāt

Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos

DSC06601v3

Lietuvā meklē ceļus soda naudas samazināšanai

Lietuvas mediji plaši apraksta valsts dzelzceļa uzņēmuma “Lietuvos geležinkeliai” vēršanos Eiropas Savienības tiesā ar sūdzību pret Eiropas Komisijas uzlikto sodu par dzelzceļa posma Mažeiķi – Reņģe nojaukšanu. Uzņēmums lūdz tiesu samazināt vai vispār atcelt sodu (tiesa, jaunākās ziņas liecina, ka sods tomēr tikšot janvārī samaksāts, bet sarunas par tā summas samazināšanu vai atcelšanu tomēr turpinātas). Dzelzceļš uzsver, ka tāpat jau aptuveni 20 miljonus eiro samaksās par Mažeiķu – Reņģes posma atjaunošanu. “Lietuvos geležinkeliai” ģenerāldirektors pieļāvis, ka izjaukto posmu varētu atjaunot līdz 2019. gadam. Šajā jautājumā notiek sarunas ar Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas īpašnieku “Orlen”, kas arī uzstāj, ka viņiem joprojām nepieciešams minētais dzelzceļa posms.

“Lietuvos Žinios” savukārt raksta par ostas nodevas atlaidi kuģiem, kuri izmanto Klaipēdas LNG termināli. Turklāt Klaipēdas osta esot nolēmusi sagatavot ostas konkurētspējas vērtējuma priekšizpēti. Pašlaik, piemēram, konteineru kuģi par ienākšanu Klaipēdas ostā maksā gandrīz divreiz dārgāk nekā Rīgas ostā.
Ziņu portāls “Diena.lt” vēsta par jaunu “Lietuvos geležinkeliai” elektrovilcienu maršrutā Viļņa – Minska. Divstāvu vagonos ir divreiz vairāk pasažieru vietu nekā līdz šim – 296. Trīs vilcienus par 27 miljoniem EUR piegādājis čehu uzņēmums “Škoda”.

“Lietuvos Rytas” raksta par astoņus kilometrus garo Palangas apvedceļu, kas pagaidām ir vienīgais privātais maģistrālais ceļš Lietuvā, taču ar ļoti intensīvu satiksmi. Ceļa īpašnieki ir apņēmušies ceļu remontēt un uzturēt 23 gadus. Savukārt valsts šajā periodā apņēmusies samaksāt 30 miljonus EUR. Kopš 2015. gada jau samaksāti 5 miljoni EUR.


Irānas dzelzceļa elektrifikāciju plānots uzsākt jau nākamajā gadā

rzd-partner.ru raksta, ka jau nākamgad tiks uzsākta Irānas dzelzceļa elektrifikācija. Plānots sākt elektrifikāciju līnijā Hamsara – Inče Buruna. Krievijas dzelzceļa ģenerāldirektora pirmais vietnieks Aleksandrs Mišarins paziņojis, ka viņa pārstāvētais uzņēmums jau noslēdzis 1,2 miljardu eiro kontraktu par darbu veikšanu.
Irāna arī plāno attīstīt pārtikas produktu eksportu no Āzijas uz Eiropu. Paredzams, ka no Pakistānas caur Irānu un Kazahstānu uz Krieviju pa maršrutu Kveta (Pakistānā) – Zahedana (Irānā) – Aktau (Kazahstānā) un tālāk pa jūru uz Krieviju gadā varētu pārvadāt līdz pat 1 miljonam tonnu pārtikas produktu. Irāna arī cer izmantot dzelzceļu no Čehbeharas ostas pie Omānas līča uz Centrālo Āziju un Eiropu. Čehbeharas osta sāka darboties 2007. gadā, un tajā investēts aptuveni 1 miljards dolāru.

Krievijā cīnās ar nepieredzēti lielu ražu

2017. gadā aukstā vasara Krievijā ir atnesusi milzīgu pārsteigumu – fermeri ir izaudzējuši valsts vēsturē lielāko graudaugu, jo īpaši kviešu, ražu. Izaudzēti aptuveni 134 miljoni tonnu, raksta lenta.ru. Tiek prognozēts, ka, piemēram, kviešu eksports var sasniegt 35,5 miljonus tonnu, kas būs par trešdaļu vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Krievija eksportē graudus uz 119 pasaules valstīm, un tās lielākais partneris ir Turcija. Taču Krievijā ir problēmas gan ar elevatoru jaudām, jo pēdējās desmitgadēs jaunas ēkas faktiski nav celtas, gan ar graudu izvešanu no atsevišķiem rajoniem pa dzelzceļu. Septembrī Lauksaimniecības ministrijas augsts ierēdnis žēlojies, ka Krievija katru gadu zaudē 10 – 15 miljonus tonnu graudu, kas sapūst lauksaimniecības tehnikas trūkuma dēļ.

Tikmēr www.rzd-partner.ru secina, ka Krievijas graudu eksporta potenciāls divas reizes pārsniedz prognozējamo graudu iekraušanas apjomu. Vairāk par 45 miljoniem tonnu iekraut neļaujot pašreizējā esošā infrastruktūra, lai gan jau tuvākajos gados Krievija varētu eksportēt 80 miljonus tonnu, ja vien būtu iespējas.


Ķīna nākamgad turpinās investēt transporta infrastruktūrā

“Reuters” ziņo, ka Ķīna šogad plāno investēt transporta infrastruktūras attīstībā ne mazāk kā 2017. gadā. Paredzēts uzbūvēt jaunu ātrgaitas ceļu 5 tūkstošu kilometru garumā, kā arī veikt 216 tūkstošu kilometru ceļu modernizāciju. Konteineru pārvadājumus plānots palielināt par 15 procentiem. 2017. gada 11 mēnešos Ķīna transporta infrastruktūrā ir ieguldījusi 323 miljardus dolāru. Nākamā gada prioritātes esot loģistikas mezglu un iekšzemes ūdensceļu, kā arī autoceļu tīkla lauku rajonos paplašināšana.


Igaunijā nākotnes cerības saista ar “Rail Baltica”

Tallinas mērs Tāvi Āss (Taavi Aas) intervijā TASS izteicies, ka “Rail Baltica” maģistrāle pavērs jaunas iespējas, tostarp arī Krievijas preču eksportam. Viņš pozitīvi novērtējis zem Baltijas jūras izbūvējamā tuneļa Helsinki – Tallina perspektīvas. Ideja esot populāra gan Somijā, gan Igaunijā, un pastāvot iespējas piesaistīt Somijas privāto kapitālu. Piemēram, pazīstamās spēles “Angry Birds” izveidotājs Peters Vesterbaka paredzot, ka tuneli varētu izbūvēt par 15 miljardiem EUR un celtniecība sākšoties jau tuvākajos gados.
Tikmēr rzd-partner.ru prognozē, ka Igaunijas “EVR Cargo” šo gadu tomēr noslēgs ar zaudējumiem. Lai gan pagājušā gada pēdējā ceturksnī uzņēmums guvis peļņu, zaudējumi iepriekš bijuši pārāk lieli. Vietne atzīmē, ka pēdējā ceturkšņa peļņa lielā mērā sasniegta, pateicoties vagonu iznomāšanai.

Baltkrievijā lemj par naftas produktu tranzīta nākotni

www.tks.ru ziņo, ka Baltkrievija, kas ilgu laiku atteicās pārorientēt savu naftas tranzītu uz Krievijas ostām, tagad piekritusi zināmam risinājumam. Baltkrievija apstiprinājusi, ka 2018. gadā caur Krievijas ostām eksportēs aptuveni 1 miljonu tonnu naftas produktu. Tiesa, Baltkrievijas naftas produktu kopējais eksports ir 12-13 miljoni tonnu gadā.

Eksperti gan uzskata, ka Baltkrievija tā var pazaudēt miljoniem dolāru. Tiek atgādināts, ka Krievija cenšas samazināt savu naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām, lai gan reizēm tas nav izdevīgi pašiem eksportētājiem.

Baltkrievi esot piekrituši mainīt eksporta virzienu pēc Krievijas lēmuma sasaistīt šīs valsts naftas piegādes Baltkrievijas pārstrādes rūpnīcām ar produktu eksportu caur Krievijas ostām. Baltkrieviem atlicis piekrist, lai gan, piemēram, no Moziras pārstrādes rūpnīcas Rīga ir 400, bet Sanktpēterburga – 800 kilometru attālumā. Lai izlīdzinātu izmaksas, Krievijas dzelzceļš piedāvā baltkrieviem 50 procentu atlaidi, transportējot naftu uz Krievijas Ziemeļrietumu ostām.

Taču, pēc ekonomikas jautājumu komentētājas Tatjanas Maņenokas domām, tas neatrisina problēmu, jo ostas, kas ir privāti uzņēmumi, tik lielas atlaides dot nav gatavas, un pārkraušanas izmaksas Baltijas valstu ostās ir zemākas. Latvijā un Lietuvā tās ir 6-8 dolāri par tonnu, kamēr Krievijā – 12-18 dolāri. Turklāt Sanktpēterburgā bargās ziemas un ostas aizsalšana apgrūtinot piegādes patērētājiem Eiropā. Šo iemeslu dēļ pircēji dodot priekšroku baltkrievu naftas produktu piegādēm caur Baltijas valstu ostām, atzīst Baltkrievijas valsts naftas kompānijas “Belņeftehim” vadītājs Sergejs Gribs.

Kazahstānas transportam veiksmīgs gads

Aizvadītais gads ir bijis ļoti veiksmīgs Kazahstānas aviosabiedrībām. bnews.kz raksta, ka Kazahstānas aviosabiedrības 2017. gadu uzskata par pašu veiksmīgāko pēdējos piecos gados. Ieņēmumi esot pārsnieguši 260 miljardus tengu (aptuveni 649 miljoni EUR). 2017. gada 11 mēnešos pārvadāti 6,8 miljoni pasažieru, kas ir par 1,3 miljoniem vairāk, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā posmā. Strauja avionozares attīstība vērojama jau otro gadu, kas lielā mērā skaidrojams ar tūristu skaita pieaugumu. Pagājušā gada 9 mēnešos Kazahstānu, kas kļūst par aizvien pievilcīgāku tūristu mērķi, apmeklēja 5,8 miljoni ārvalstu ceļotāju.

Veiksme smaidījusi arī konteinerpārvadājumos maršrutā Āzija – Eiropa. Te novērots 1,7 reižu pieaugums, raksta rzd-partner.ru.


Gruzija sāk būvēt jaunu dziļūdens ostu

TASS informē, ka Gruzija ir oficiāli uzsākusi dziļūdens ostas Anaklijas būvniecību. Gruzijas premjers Georgijs Kvirikašvili uzsvēris, ka viņa valstij 21. gadsimtā tas būs lielākais projekts, kas nostiprinās Gruzijas vietu Jaunajā zīda ceļā. Paredzams, ka osta spēs apstrādāt konteinerus ar ietilpību līdz 10 tūkstošiem TEU, un tās jauda būs 100 miljoni tonnu. 600 hektāros tiks izveidota arī brīvā ekonomiskā zona, būvdarbus veiks amerikāņu uzņēmums “SSA Marine”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+