Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
9. maijs, 2017
Drukāt

Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pozitīvas ziņas par Latviju

2017. gada pirmajā ceturksnī par 41,4 procentiem – līdz 5,7 miljoniem tonnu pieaugusi ogļu pārkraušana Latvijas ostās, atsaucoties uz Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas datiem, raksta www.rzd.ru. Laika posmā no janvāra līdz martam Ventspils tirdzniecības osta palielinājusi ogļu pārkraušanu līdz 806 tūkstošiem tonnu (+40 procentu). Divas reizes pieaugusi pārkraušana “Baltic Coal Terminal” (līdz 1,237 miljoniem tonnu). Palielinājums esot saistīts ar straujo cenu kāpumu pasaules tirgū – līdz 80-90 dolāriem par tonnu.
www.tks.ru ziņo, ka Latvija plāno turpināt attīstīt konteineru maršrutus Āzijas virzienā. LR Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš uzsver, ka notiek aktīvs darbs jaunu maršrutu attīstīšanā un kravu piesaistīšanā no Ķīnas, tiek plānota sadarbība ar Indiju un Irānu starptautiskā transporta koridora “Ziemeļi – Dienvidi” ietvaros. Ozoliņš arī atzīmē pagājušajā gadā īstenoto projektu – konteineru vilcienu Jivu – Zabaikaļska – Rīga, kas parādījis, ka šis maršruts ekonomiski ir izdevīgs.
Savukārt www.mintrans.ru ziņo par “Latvijas dzelzceļa” kravu pārvadājumu pieaugumu martā, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu. Tas sasniedzis 14,1 miljonu tonnu un esot saistīts gan ar aktīvu darbu ar klientiem, gan ar pieprasījuma pieaugumu, piemēram, pēc oglēm.
Tikmēr kompānijas “A&A Logistics” prezidents Georgijs Monokandiloss pauž prognozi, ka tranzīta kartē jaunā kvalitātē atgriežas Rēzekne. Viņš to saista ar Ķīnas kravu pārvadājumu pa sauszemi pieaugumu. Kravas, kas paredzētas Centrālajai Eiropai, ceļā uz Duisburgu visbiežāk tiek izkrautas Polijas stacijā Malaševiče. Tā ir pirmā stacija Eiropas ekonomiskajā zonā, kur notiek Ķīnas kravu atmuitošana, vilcienu ritošās daļas maiņa no 1435 uz 1520 milimetru sliedēm, ir izveidots loģistikas parks 14 tūkstošiem mašīnu un 40 tūkstošiem konteineru. Savukārt jaunā muitas noliktava Rēzeknē nodrošināšot īsāku maršrutu no Eiropas uz Krieviju un frakts ekonomiju – minimums 200 EUR. Ņemot vērā Maskavas reģiona pieaugošo noslogotību, Rēzekne var izrādīties interesanta alternatīva.

Krievijā sagaida pārvadājumu pieaugumu

Iekraušanas apjomi “Krievijas dzelzceļa” tīklā aprīlī ir pieauguši par 3,9%, ziņo www.rzd.ru. Tas ir par 8 procentiem vairāk nekā 2016. gada aprīlī.
Savukārt portāls nashgorod.ru ziņo, ka, pēc aģentūras “Bloomberg” aprēķiniem, Krievijā kravu pārvadājumu apjoms līdz šī gada beigām varētu pieaugt par 15%. Kopš 2017. gada sākuma kravu apgrozījums valstī ir palielinājies par 6%, bet līdz gada beigām sagaidāms vēl lielāks pieaugums. Pēc “Bloomberg” domām, šāds pieaugums esot saistīts ar stagnācijas beigām Krievijas ekonomikā. Kravu pārvadājumu tirgus Krievijā būtiski izmainījās pēc neviennozīmīgi vērtētās sistēmas “Platon” ieviešanas, kas kopš pagājušā gada aprīļa reģistrē visu lielo kravu pārvadāšanu, bet iekasētā nauda tiek ieskaitīta valsts kasē un izmantota ceļu remontiem. Portāls pauž viedokli, ka “Platon” attīra tirgu no “nelegālajiem pārvadātājiem” un veicina godīgu konkurenci.
Tikmēr aģentūra TASS vēsta, ka Baikāla – Amūras (BAM) un Transsibīrijas maģistrāļu modernizēšana tikšot pabeigta tikai 2019. gadā. Modernizācijas projekta pabeigšanas termiņi tikšot pārcelti no 2017. uz 2019. gadu sakarā ar darbu izpildes kavēšanos. Pēc Krievijas Revīzijas palātas datiem 16 objektu, kurus bija paredzēts nodot ekspluatācijā 2015. gadā, tehniskās gatavības līmenis pašlaik ir 2-50% robežās.

Lietuvā uzmanības centrā Klaipēdas osta

TASS ziņo, ka Lietuvas dzelzceļš “Lietuvos geležinkeliai” ir parakstījis līgumu ar Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas izveidoto “Apvienoto transporta-loģistikas kompāniju” par kravu tranzītu no Ķīnas caur Lietuvu. “Lietuvos geležinkeliai” ģenerāldirektors Mantas Bartuška uzskata, ka vienošanās ļaus nodrošināt klientiem izdevīgus nosacījumus kravu pārvadāšanai no Ķīnas caur Lietuvu uz Poliju un tālāk uz citām Eiropas valstīm.
Savukārt ziņu portāls “15min” raksta par Klaipēdas pilsētas domes vēršanos pie prezidentes par ostas attīstīšanas projektā pieļautām procedūras kļūdām, kas apdraud visa valstij svarīgā projekta īstenošanu. Turklāt teritoriju plānošanas likumā paredzētā teorētiskā iespēja vienam saimnieciskam subjektam pašvaldības teritorijā izstrādāt atsevišķu kopplānu būtībā ierobežojot vietējās pašvaldības tiesības un praksē īpaši sarežģījot situāciju pilsētā.
Izdevums “Lietuvos rytas” raksta par Klaipēdas pilsētas vadības un iedzīvotāju pretošanos ostas paplašināšanai. Ostas vadībā skaidro, ka pēc ostas paplašināšanas ostas potenciālu būtu iespējams būtiski palielināt. Tomēr pilsētas vadība uzskata, ka valsts ekonomiskais ieguvums nelīdzsvaro pilsētai un videi nodarīto kaitējumu ostas paplašināšanas rezultātā. Dienvidu daļā pilsēta zaudētu trešo ūdenspiegādes krātuvi, ziemeļu daļā tiktu izcirsti 246 hektāri meža, no mājokļiem tiktu pārcelta daļa iedzīvotāju, ostas molu pagarināšana neizbēgami negatīvi ietekmētu Klaipēdas un pat Palangas pludmaļu ātrāku eroziju.
Laikraksts “Lietuvos žinios” uzsver, ka pirms 15 gadiem kreiso politisko spēku izstrādātais un pagājušajā gadā atsvaidzinātais ostas paplašināšanas plāns jau divreiz bija atlikts, pie varas atrodoties labējiem spēkiem. Tas būšot “ciets riekstiņš” arī pašreizējai valdībai. Valdības rīcības plānā rakstīts, ka līdz 2020. gadam plānots kravu apjomu ostā palielināt līdz 48 miljoniem tonnu gadā. Klaipēdas pilsētas politiķi apgalvo, ka maksimālā ostas paplašināšana, iekļaujot jaunas teritorijas jūrā un pilsētas dienvidu daļā, ir iespējama, tikai ieviešot tiešo pārvaldi vai izpildot konkrētas finansiālas prasības, tai skaitā parakstot dokumentus par kompensācijām gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai.

Igaunija cenšas atjaunot pārvadājumu apjomu

Igaunija un Krievija ir vienojušās par kontaktu atjaunošanu transporta jomā, raksta “Kommersant”. Izstādē “TransRussia” Maskavā pēdējo trīsarpus gadu laikā tikās abu valstu ierēdņi. Pēc auditorkompānijas “PricewaterhouseCoopers” datiem, 2005.-2015. gados starptautiskie pārvadājumi Igaunijā samazinājušies aptuveni par 50 procentiem. Ostu apgrozījums šajā laikā samazinājās par 26, bet pārvadājumi pa dzelzceļu – par 68 procentiem. Šā gada 1. ceturksnī Tallinas ostā kravu apgrozījums samazinājās par 4,9%, ziņo TASS. Tranzīta apjoma pašlaik ir 2,95 miljoni tonnu, kas ir par 10,3 procentiem mazāk nekā 2016. gada janvārī – martā.
Izstādes “TransRussia” laikā ar Igaunijas parlamenta deputāts Deniss Borodičs uzsvēra, ka Igaunija kā maza valsts cenšoties apsteigt konkurentus, piemēram, liekot akcentu uz attīstītām IT tehnoloģijām, kas tiekot pielietotas arī transporta nozarē tajā veicamo procedūru vienkāršošanai.

Aizkaukāzā nodos ekspluatācijā dzelzceļu Baku-Tbilisi-Karsa

Dzelzceļa nodošana ekspluatācijā ir plānota šī gada jūnijā, ziņo Azerbaidžānas mediji, atsaucoties uz Turcijas transporta, kuģniecības un komunikāciju ministru Ahmetu Arslanu.
Dzelzceļš radīšot lielu ieguldījumu Turcijas austrumu provinču attīstībā. Ministrs uzsvēra, ka no Karsas līdz Baku darbosies viens dzelzceļa atzars, bet nākotnē tiks pagarināts maršruts caur Kazahstānu līdz Ķīnai.

Pievienot komentāru

Darbs ir, bet nav kas strādā (64)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+