Mobilā versija
+19.4°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Sestdiena, 19. augusts, 2017
28. aprīlis, 2017
Drukāt

Trasuna “Nūgrimušō pile” – par laimi un vienotību (1)

Publicitātes attēlsPublicitātes attēls

6. maijā plkst. 17 , godinot Latgales kongresa simtgadi, pirmizrādi piedzīvos Daugavpils teātra veltījums Latgales kongresa simtgadei – muzikāla izrāde latgaliešu valodā “Nūgrymušõ pile”, LA.lv uzzināja teātrī.

Lugas “Nūgrymušõ pile” autors ir Francis Trasuns, kurš bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs, literāts, kā arī viens no Latvijas apvienošanās idejas iniciatoriem. Tā ir uz varoņteiku pamata veidota luga, kurā caur mītiem apvienotiem ar vēsturisku realitāti tiek aktualizēta spēcīga nacionālā ideja un identitāte. Gadiem ilgi par šo lugu bija piemirsts, un tagad, gandrīz pēc simts gadiem, tauta atkal tiks uzrunāta Franča Trasuna vārdiem.

Sensenos laikos bija tāda pils, kurā visi dzīvoja laimē un pārticībā. Ar laiku pils iedzīvotāji tā pieraduši pie bagātības, ka pārstājuši cienīt dienišķo maizi, darbu un gadu gaitā izveidotās tradīcijas, tāpēc pils nogrima. Bet tā augšāmcelsies, ja atradīsies cilvēks, kurš garīgās vērtības godās augstāk par materiālajām un būs gatavs vest savus tautiešus cīņā par šo zaudēto laimīgo zemi. Radošā komanda tic, ka Trasuns par laimīgo zemi ir uzskatījis mūsu Latviju, kuras laime slēpjas tautas vienotībā.

Iestudējuma “Nūgrymušo pile” tapšanā tika iesaistīti vairāki pazīstami mākslinieki, tostarp arī komponists Kārlis Lācis. Darbs pie šīs izrādes ir pirmais, kurā Kārlis Lācis sacerēja mūziku tekstiem latgaliešu valodā. Viņš atzinis, ka dažkārt nācies vairākkārt noklausīties tekstu, lai saprastu tā jēgu, bet latgaliešu valoda ir ļoti plūstoša un muzikāla. Turklāt Kārlis Lācis piebilda, ka dažas no dziesmām, kuras ir paredzētas korim, ir vienas no labākajām, kas viņam izdevušās.

Izrādes tapšanā piedalās arī deju studijas “Dzirnas” vadītājs un horeogrāfs Agris Daņiļevičs, kuram šī ir pirmā sadarbība ar Daugavpils teātri: “Es priecājos, ka tagad esmu šeit. Šī izrāde var tikt iestudēta tikai Latgalē, kur ir tādi cilvēki, tāda mentalitāte, jāsaka, tāds asiņu, emociju, raksturu un temperamentu kokteilis cilvēkos, kas padara to par unikālu vietu Latvijā. Tāpēc man liekas, ka tas, kas notiek uz skatuves, ir neatkārtojami!”
Izrādes režisors ir Oļegs Šapošņikovs, kostīmus un scenogrāfiju veidoja mākslinieces Inga Bermaka Apaiha un Agnese Leilande. Izrādē piedalās Daugavpils teātra aktieri un dejotāju trupa, koris “Daugava” Jevgeņija Ustinskova vadībā un viesmākslinieki Jānis Jarāns un Jurijs Djakonovs.

Pirmizrāde 6. maijā plkst. 17, tuvākā izrāde – 7. maijā plkst. 17, bet Rīgā iestudējumu varēs noskatīties 15. maijā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > pie la-vīzes masmēdekļa administratīvās SILES lopiski truli parazitējošajiem kriminālnoziedzniekiem
    .
    PRETLIKUMĪGA CENZŪRA smird, la-vīzes administratīvie “locekļi”. Tieši tāpat, kā šo kriminālrecidīvo noziegumu piekopjošie “lielākie kretīni”. Galvenokārt – tāpēc, ka šajā pašreizējā “tiesiskajā valstī” CENZŪRA IR AIZLIEGTA un neizbēgami TIEK SODĪTA SASKAŅĀ AR LIKUMU!!!

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Par gada operas mākslinieku atzīts Mihails Čulpajevs, par gada baleta solistu - Antons FreimansŠodien Latvijas Nacionālās operas fonda "Gada balvas operai 2017" kā labākais operas solists saņēma Mihails Čuļpajevs, bet par labāko baleta solistu tika atzīts Antons Freimans.
Draugiem Facebook Twitter Google+