Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. decembris, 2015
Drukāt

Kā skolotāji vērtē ministres Seiles darbu? (14)

Foto - LETAFoto - LETA

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

Pēc Laimdotas Straujumas valdības demisijas pret Mārītes Seiles palikšanu izglītības ministres postenī arī jaunajā valdībā iestājusies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Tomēr nozares aprindās ir arī pretējs viedoklis – atbalstu Seilei paudis, piemēram, profesors Vjačeslavs Kaščejevs un matemātiķis Andris Ambainis, kā arī Latvijas Jaunatnes padome. Aptaujā skaidroju, kā domā skolotāji.

 

Gunda Kupča, Tukuma Raiņa ģimnāzijas bioloģijas skolotāja: “Seilei bija jāiekustina liels vezums. Aktīvi strādājot, vezums ir iekustināts, bezdarbība nav novērota, bet neko izcilu neesmu manījusi. Piekrītu, ka sistēmā jāmaina atsevišķas lietas, ko arī ministre dara. Patīk, ka ir sadarbība dažādos pētījumos, kuros skolas iesaistītas tieši praktiskajā darbā. Cita lieta, ja runājam par to, cik mēs – skolās un pašvaldībās – esam informēti par to, kas notiek ministrijā. Te varētu būt kvalitatīvāka darbība. Mēs, skolotāji, esam diezgan lielā neziņā. Tas traucē gan psiholoģiski, gan arī darba plānošanu tīri no vadības puses. Salīdzinot ar iepriekšējiem ministriem, varu teikt, ka viņa ir piesardzīgāka, noteikti vairāk plāno, mazāk riskē un strādā plānveidīgāk. Ja M. Seile darbu vairs neturpinās, jaunajam ministram noteikti jābūt saistītam ar izglītības sistēmu. Ja jāliek vērtējums ballēs, tad Seiles darbu novērtētu ar 7 – labi.”

 

Maija Dreimane, Balvu profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas psiholoģijas, sociālo zinību un krievu valodas skolotāja: “Seiles darbu vērtēju viduvēji – starp 5 un 6. Domāju, ka dažus jautājumus viņa risina diezgan kūtri, neuzklausot visu pušu intereses. Algu modeli vērtēju slikti, jo, skatoties visus aprēķinus, saprotu, ka alga samazināsies. Pozitīvās lietas – viņa tomēr domā un meklē risinājumus. Saprotu, ka tas nav viegli un visu pušu apmierināšana ir sarežģīta, bet labi, ka pie tā strādā. Šobrīd visvairāk uztrauc sistēmas sakārtotība kā tāda. Uz skolotāju pleciem ir uzkrauta ļoti liela birokrātija, kurai jātērē laiks, ko varētu veltīt stundu gatavošanai un domām par mācību procesu. Tā vietā jāsēž pie papīriem. Es gribētu, lai M. Seile paliek amatā. Varbūt viņai būtu vajadzīga labāka atbalsta komanda, jo, iepazīstot viņas domu gājienu un filozofiju, gribētu teikt, ka tas ir pareizajā virzienā, bet ir sajūta, ka viņa cīnās viena pati.”

 

Gunita Gindra, Valkas ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja: “Man personīgi pret M. Seili kā pret cilvēku un ministri nav pretenziju, vienīgi tā izglītības sistēma un modeļi ir nogurdinājuši skolotājus. Kamēr tur nav kārtības, ir diezgan traki. Vai nākamais ministrs būs labāks – nezinu… Jāsakārto daudzas lietas, tas ir vairāk nekā skaidrs. Mūs, skolotājus, uztrauc pilnīgā neziņa par to, kas ar mums notiks. Tāpat mūs jau sit no visām pusēm, katrs septembris pienāk ar neziņu. Pietiek jau ar pagājušo gadu un it kā modeļa aprobāciju un skaidrojumiem, no kuriem nebija nekādas jēgas. Viss, kas noticis šajā rudenī un ziemā, ir nomocījis līdz baltkvēlei. Saprotam, ka tik, cik mēs uz vietas strādāsim un darīsim – tik arī būs. Neesam sagaidījuši un negaidām, ka kāds no augšas kaut ko palīdzēs. Par jauno modeli vēl ir pārāk daudz nezināmā, lai vērtētu. Saprotam, ka ir lietas, par kurām skolotājiem vienalga nesamaksās. Kopumā M. Seiles darbību novērtētu ar “labi”. Man patīk viņas uzstāšanās klātienē. Uzskatu, ka viņa ir ļoti gudra, bet traucē visas politiskās spēlītes, kas neļauj paveikt to, ko viņa vēlas.”

 

Anita Šēna, Liepājas 15. vidusskolas matemātikas skolotāja: “Seilei ir jaunas, inovatīvas idejas. Grūtāk iet ar jauno pedagogu algu modeli, bet tās grūtības ir saprotamas, kamēr visi apjēdz, kas un kā notiks. Ministrijai pieklibo administrācijas lietas, bet algu modelis kopumā nav slikts. Gribētos arī, lai strādā pie mācību priekšmetu standartu sakārtošanas. Pēdējā gada laikā vien dzird par to algu modeli, tāpēc grūti atcerēties citus labos darbus, bet viņa ir izdarījusi diezgan daudz. Es viņu zinu kā cilvēku jau no “Iespējamās misijas” laikiem. Jau tad varēja redzēt, ka savā profesijā viņa ir lietpratēja. Kaut ko līdzīgu gaidīju arī tad, kad viņa kļuva par ministri, bet pagaidām neesmu sagaidījusi. Taču jāatzīst, ka viņai nav bijis arī pārāk daudz laika. Noteikti nevajadzētu viņu tagad nomainīt, jo viņa var izdarīt daudz – tikai jādod vairāk laika.”

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. par algu netaisnības novēršanu ir pamatots. M.Seilei milzu cieņa par viņas darbu.
    Arodbiedrību I.Vanaga neraisa uzticību.

  2. sociāli atstumtais Atbildēt

    mēs taču prezumējām , ka s ie v ie t e s padara biznesu un politiku ne caurspīdīgu !
    ministrs – sieviete , komentē – sievietes ; visur neproporcionāli daudz sievietes – tā jau vien ir anomālija ! rezultāta nav un nevar būt šai ,, Andalūzijas vistu kūtī ,, ! Bez adekvāta atalgojuma neviens vīrietis skolās nestrādās ! Savukārt kamēr skolu skolotāju personālsastāvos nebūs dzimumlīdzsvars Latvijas skola turpinās dzīvot pa grāvi !

  3. Latvijas izglītības sistēmā joprojām turpinās izglītības reformēšana. To veic jau astoņpadsmitais izglītības ministrs pēc neatkarības atjaunošanas. Par izglītības sistēmu atbildīgas ir bijušas visas sava laika vadošās politiskās partijas: Latvijas ceļš – Andris Piebalgs, Jānis Vaivads, Jānis Gaigals; TB/LNNK – Māris Grīnblats; Saimnieks – Juris Celmiņš; Tautas partija – Silva Golde, Māris Vītols, Kārlis Greiškalns; Latvijas Pirmā partija – Juris Radzevičs; Jaunais laiks – Kārlis Šadurskis, Ina Druviete; Zaļo un zemnieku savienība – Baiba Rivža, Tatjana Koķe, Rolands Broks; Reformu partija – Roberts Ķīlis, Vjačeslavs Dombrovskis, Vienotība – Ina Druviete. Un taga būs „cilvēks no malas” – Mārīte Seile, ka lielāko vadības pieredzi guvusi bēdīgi slavenajā firmā „Maxima Latvija.”
    Kuriem no viņiem bija skolu pieredze? Varbūt M.Vītolam ar LU bakalaura grādu, varbūt juristiem J.Radzēvičam vai R.Brokam?
    Neliela skolu pieredze bija A.Piebalgam, bet viņš, mēģinādams ieviest ārzemju pieredzi, visu sagrieza ar kājām gaisā – skolēni varēja izvēlēties ko mācīties. Protams, viņi neizvēlējās ķīmiju un fiziku! Bijušais, pēc skaita priekšpēdējais ministrs V.Dombrovskis, lai izpatiktu darba devējiem un celtu savu prestižu, noteica, ka visiem obligāti būs jākārto centralizētais eksāmens ķīmijā un fizikā. Tas nekas, ka nav nepeiciešamā skolotāju sagatavošana, nav nepieciešamā materiālā bāze, nav nepieciešamie mācību līdzekļi – bet ir ideja! Izvēles brīvību skolvadībā un mācību saturā vēlējās ieviest R.Ķīlis – labi, ka nepaspēja, jo tad gan katrs rīkotos kā māk vai kā nemāk. Bet tās nebija vienīgās R.Ķīļa „ieceres”! Daži priecājas, ka R.Ķīlis sakustinājis „stāvošo dīķi”, bet sakustināts tas dzidrāks un skaidrāks netop, tieši otrādi –„sāk jau smakot”.
    Mērnieku laiku izglītības sistēmā turpinās, paliek jautājums – cik ilgi?

  4. Seiles kundze kā cilvēks ir ļoti patīkama.Ir zinoša un darbīga bet diemžēl ministres amats viņai nav atbilstošs.Vēlu atrast sev atbilstošu darbu un panākumus tajā

  5. Tukša vieta. Nav izdarījusi pilnīgi neko. Tik sataisījusi bardaku vēl lielāku. Man žēl viņas, jo viņa nesaprot, nezina, pat apjēgt nespēj, ko pati dara. Cilvēks absolūti ne savā vietā.

  6. Runas bijušas, bet nekas reāls nav izdarīts, kā jau iespējamā misijā – naudu saņem, bet rezultātu nav.

  7. Seile par daudz inteliģenta mūsdienu “publikai”. Ministrija pilna ar TP jaunatnes organizācijas Latvijas karodziņu mīdītājiem.

  8. Ja nav reālu darbu tad jau nav ko vērtēt!
    Stājoties ministres amatā masu medijos lasījām daudzus solījumus,kurus pildīs.Tagad redzam ka sanācis ir -ČIKS
    Tautas vārdiem paužot:AMATA VIETAS AIZPILDĪTĀJA

  9. Pilnīgi piekrītu, ka Seiles kundzei ir jāļauj strādāt. Atbalsta no valdības ir bijis maz. IZM arodbiedrības rīcība pret ministri ir bijusi nekorekta, lai neteiktu vairāk.

    • Skolotājiem nevajag vietas aizpildītāju bet reālu darbu darītāju!
      Rādās ka Seiles kundze bija kārtējā solītāja ar pamatdomu-REFORMĒSIM bet tikai tagad redzam ka vezums ir iestidzis vēl dziļāk dūkstī un vajadzēs ļoti talantīgu cilvēku,kurš šo vezumu izkustinās no vietas ar darbiem nevis ar solījumiem DARĪT.
      Ir valstī ļoti daudz labu skolotāju,augstskolu pasniedzēju,zinātnieku un citu izglītības sfērā strādājošo,kuri spēj labi strādāt arī ministra amatā.Bet diemžēl ar nostāju ka ministrs ir tikai politiski atbildīgs nekas netiks sasniegts un būs kārtējais politiskajai partijai pietuvinātais cilvēks kuram tiks šis amats un varēs turpināt solīt paveikt lielus darbus.Tā līdz šim ir solījuši visi IZM ministri-bet rezultātu visi redzam un iespējams ka uzkāpsim atkal uz tā paša grābekļa.
      Nav labas izglītības sistēmas neizaug jauni ministri-atziņa kura nav jāpierāda.

      • Laikam Aija ir no marsa 🙂 Vai arī vēl nav skolu beigusi 🙂

        Darītāji ir ministrijas ierēdņi, kurus ministrs saņem mantojumā un iespējas tos nomainīt ir ļooti minimālas. Tad nu nabaga ministram ir jācenšas panākt, lai tie dara arī vajadzīgas lietas.” Skolotāji, pasniedzēji, zinātnieki…?” sava darba veikšana un vadīšana ir dramatiski atšķirīgas lietas …

        Lielāka jēga par ministres nomaiņu, būtu uztaisīt tīrīšanu LIZDA rindās 🙂

        • Aizejiet un aprunājieties ar ministrijas ierēdņiem un tad Jūs redzēsiet kādas prasības izvirza ministre un kāds apjoms ir jāveic ierēdņiem!
          Tas velkas jau kā aste visiem ministriem jo katrs nāk ar savām idejām un liekas ka izdabāt ierēdņi ir iemācījušies…jo saņemt mājienu par atbrīvošanu neviens nevēlas.
          Katrs jauns ministrs uzstāda savas prasības,kuras ļoti daudzos gadījumos ir pilnīgi pretējas iepriekš darītajam…un ne par velti tautā saka…atražo papīrus un gaida nākošo ministru lai saražoto noguldītu dziļi atvilknē ar domu-varbūt ka kādreiz var noderēt!!!!!!!!!!!

        • A.Krūmiņa-skolotāja Atbildēt

          Rādās ka tik ilgi ……kamēr IZM ierēdņu skaitu nesamazinās par vismaz 70%….. nekas ministrijā nemainīsies.
          Prātīgi būtu izveidot departamentu pie kultūras ministrijas
          Lielais IZM nodarbināto skaits ir vairāk kā uzkrītošs ar savu nevarību un atklāti runājot-mazspēcību darbos un norāda ka vilkt garumā optimizāciju un restrukturizāciju vairs nevar ne dienu!

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (42)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+