Trauksme Murjāņu Sporta ģimnāzijā 7
Gan vakar, gan arī šodien dažādās sanāksmēs tiek spriests par Murjāņu Sporta ģimnāzijas nākotni. Skolas darbinieki, audzēkņi un absolventi nav droši, ka skolai netiks atņemti teju 4,8 miljoni eiro, kas šā gada valsts budžetā piešķirti skolas ēku rekonstrukcijai un jaunas multifunkcionālas sporta halles būvniecībai.
Par to, ka skolas ēkas ir tehniski sliktā stāvoklī, Murjāņu Sporta ģimnāzijas vadība ziņojusi jau vairāku gadu garumā. Pērn valdība nolēma, ka laikā no 2014. līdz 2016. gadam šim mērķim piešķirs gandrīz deviņus miljonus eiro. Tagad skolā noraizējušies, ka pielemtā nauda tomēr tiks atņemta un atvēlēta stadiona “Daugava” rekonstrukcijai. 8. aprīlī valdība tieši vienlaikus skatīja informatīvos ziņojumus par nepieciešamajām investīcijām abos šajos objektos. Lēmumu pieņemšana atlikta līdz aprīļa beigām. Dokumentos gan nav izteikts priekšlikums Murjāņiem paredzēto finansējumu novirzīt stadionam, tomēr kā gana reāls šis scenārijs vakar tika apspriests arī Saeimas sporta apakškomisijas sēdē. Kā ziņo LETA, šajā sēdē Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis teicis, ka par finansējumu Daugavas stadionam būtu jārunā atsevišķi un to nevajag saistīt ar atbalsta sniegšanu Murjāņu Sporta ģimnāzijai.
Aizdomas par to, ka finansējums Murjāņiem varētu tikt atņemts, rada informatīvajā ziņojumā par ģimnāzijas būvju rekonstrukciju IZM atzītais – lai īstenotu visu, kas paredzēts rekonstrukcijas projektā, vajadzētu vēl sešarpus miljonus eiro. Kontekstā ar ziņojumā izteiktajiem pārmetumiem skolas vadībai par pieļautajām neizdarībām, izsludinot konkursu par tiesībām veikt rekonstrukciju, var rasties iespaids, ka gala lēmums būs: esošajā situācijā finansējuma piešķiršana nav pamatota. Tajā pašā laikā ziņojumā atzīts: ja nebūs rekonstrukcijas, ģimnāziju vajadzēs slēgt.
Saeimas sporta apakškomisijas sekretārs Dzintars Ābiķis norāda: “Kad tika pieņemts lēmums par finansējuma ieguldīšanu Murjāņu ģimnāzijā, bija cita gan ekonomiskā, gan starptautiskā situācija. Tagad vairāk jādomā par ieguldījumiem valsts aizsardzībā, nevis jāceļ sporta halles mežā.”
Viņaprāt, augstas klases sportistus iespējams sagatavot arī olimpiskajos centros, kas pēdējo gadu laikā atklāti vairākās Latvijas pilsētās.
IZM informatīvajā ziņojumā gan arī atzīts, ka “internāta modeļa pieeja augstas klases sportistu sagatavošanā Latvijas apstākļos ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā nākotnē konkurēt ar citu valstu sportistiem”. Dz. Ābiķis teic: internātus var veidot arī pie minētajiem olimpiskajiem centriem. Tajā pašā laikā apakškomisija vienojās sūtīt vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, uzsverot, ka slēgt ģimnāziju nedrīkst, jo tas apdraudētu vairāku sporta veidu nākotni.
IZM parlamentārais sekretārs Andis Geižāns saka: pagaidām nav skaidrības, kā rīkoties. Vēl tiks apsekotas ģimnāzijas ēkas, vēl jāraugās uz ģimnāziju arī citu sporta internātskolu kontekstā, vēl jāgaida Valsts kontroles revīzijas rezultāti par līdzšinējo saimniekošanu Murjāņu ģimnāzijā.
Šodien par Murjāņu ģimnāzijas likteni spriež arī Nacionālajā sporta padomē, kā arī pašā ģimnāzijā, kur plānota vecāku sapulce ar IZM pārstāvju piedalīšanos. Reportāžu no ģimnāzijas lasiet kādā no nākamajiem “Latvijas Avīzes” numuriem.
