Mobilā versija
+22.4°C
Marta, Dita, Dite
Ceturtdiena, 27. jūlijs, 2017
19. aprīlis, 2017
Drukāt

Guntis Eniņš: Trauksmes zvani jādimdina pilskalnos (3)

SONY DSC
Uzziņa

Pilskalni Latvijā

Pilskalnu sadalījums nav vienmērīgs. Pēc dažādiem avotiem:

Vidzemē – 155 pilskalni, Latgalē – 140, Kurzemē – 115, Sēlijā – 50, Zemgalē – 20.

Kā tā var būt, ka runājam un dziedam, raidām un rādām, filmējam un intervējam, un tvītojam par Latvijas simtgades gatavošanās darbiem, bet Latvijas pilskalniem simtgades svētkos nav ierādīta vieta pie lielo svētku lielā galda?

Laika līdz Latvijas simtgadei tik maz, bet vēl mēs varam paspēt – mums ir jāsteidz sakopt, saprast, atbrīvot un godā celt Latvijas pilskalnus un svētkalnus.

Pilskalni mums jāvēro un jāmācās ar centīgu apziņu kā tautas un valsts aizsākumu pamats. Tur jūs sastapsit savus vistālākos senčus. Tālāk dziļajā aizvēsturē ar taustāmiem īstenības pieskārieniem aiziet ir grūti.

Pilskalns ir gan zīmīgs dabas veidojums, gan arī cilvēka rokām īpaši pārveidots un apdarināts kalns. Vesels kalns izveidots par cietoksni. Ar lāpstām, groziem, spaiņiem un nestuvēm lielajam kalnam saveda un sanesa, un uzbēra vēl vienu kalnu virsotnē – aizsardzības valni pret uzbrucējiem. Kalnu pārveidoja stāvu kā klinti. Vecāko pilskalnu mūži ietiecas tūkstoš un pat vēl vairāk gadu pirms Kristus. Tādi pilskalni sasaucas ar ēģiptiešu piramīdu laikmetu un bija laika-
biedri jaunāko faraonu dinastijām. Pilskalni ir senāki par latviešu dainām. Tie ir daudz vecāki par senajām, varenajām bruņinieku pilsdrupām, par šeit rakstītajām hronikām. Pilskalni ir seno cilvēku darba spēju un centības lielākie un labākie liecinieki. Pokaiņu akmeņu krāvumu kaudzes ir nieks pret tiem darba apjomiem, kas ieguldīti pilskalnu izveidē. Pilskalni mainīja zemes ainavu, darīja to stiprāku, nozīmīgāku un skaistāku. Pilskalnu tuvumā bija Svētkalni. Šodien tos sauc arī par Baznīckalniem, Dieva kalniem, Lūgšanu kalniem, Elkas kalniem. Šādi kalnu pāri vēl jo vairāk bagātināja kultūrvēsturisko ainavu. Tolaik pilskalni nebija apauguši ar mežu un krūmiem, tie bija pilnīgi kaili un lieliski izcēlās apkārtnē kā savas zemes, sava laika piramīdas, patvēruma, tautas pulcēšanās un lielo svētku vietas. Pilskalni tapa par novadu ekonomiskajiem un politiskajiem centriem un beidzot par valstisko veidojumu centriem.

Bet laika gaitā daudzi no tiem norakti grantij un smiltij, nolīdzināti ceļu būvei, noslīcināti spēkstaciju ezeros, apbūvēti un aizaudzēti ar mežiem un brikšņiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Visai haotiski. Ir, protams, pilskalni, kur vajag sakopt tos pacērtot brikšņus, bet ir arī tādi kur to noteikti nevajag darīt. Arī Turaidā diez vai vajag, jo atkal var sākties noslīdeņi.

    • lūk, kur tipisks saprātīga latvieša viedoklis. Labi, ka neredz lietuviešu safrizētos pilskalnus, tad gan varētu nebeigt brīnities, kapēc tie nav aizslīdējuši nebūtībā. Latvieša lepnums ir noauguši pilskalni un džungļi ap jebkuru vides objektu, nu kaut vai dabas taka gar Amatu, ej tā kā pa tādu zaļu tuneli un gribēdams nevari ieraudzīt Amatu, tikai dzirdēt, lūk kur intriga un pirmatklājēja prieks, ja atrodi kādu neaizaugušu laukumiņu pie Amatas. Kapēc latvieši tik konsekventi rapša audzēšanā un vides degradēšanā? Arī viena no dižākām eglēm pie Krimuldas tiek turēta slepenībā, lai kādam neprātim neienāk prātā izravēt nezāles ap dižegli.

  2. Tad, kad eniņu ievēlēja saeimā, solīja alu, akmeņu un senrakstu klintīs aizsardzības likumus izstrādāt un pieņemt. Tikai neko no solītā neizdarīja, nodeldēja bikšu dibenu un balsoja, kā ar īkšķi viņam parādīja. Un labu algu saņēma. Tagad atkal laikam iecerējis kādā pašvaldībā ar vecuma demenci iestāties.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +22.4
Alūksne +19.4
Daugavpils +19.6
Saldus +19
Liepāja +16.9
Jelgava +21
Ventspils +17.9
Limbaži +20
Madona +20
Rēzekne +20
Draugiem Facebook Twitter Google+