Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. decembris, 2013
Drukāt

Trauksmes zvans – hronisks nogurums

Foto - Stock.XCHINGFoto - Stock.XCHING

Pārpūle mūsdienās ir ierasta parādība. Un kā nu ne – dzīve kā vāveres ritenī, spriedze darbā, stress! Ar to jātiek galā, jo hronisks nogurums spēj nopietni iedragāt veselību.

Glābjas, kas var!


Nogurums ir organisma aizsargreakcija, ar ko tas ziņo par steidzamu nepieciešamību ievilkt elpu un ieturēt pauzi. Dažkārt pietiek ar atpūtu brīvdienās, pienācīgi izgulēties, nesteidzīgi pastaigāties svaigā gaisā, un nogurums nemanāmi atkāpjas.

Ja darba nedēļa sākas ar miegainību dienā, savukārt naktī ir grūti iemigt, ir spēku izsīkums un mazinās spēja koncentrēties, tas vairs neliecina neko labu. Un kā nu ne – organisma iespējas nav neierobežotas!

Ja pārpūle saglabājas pusgadu un ilgāk, ārsti sāk runāt par hronisku nogurumu. No pastāvīgas spriedzes cieš centrālā nervu sistēma, endokrīnā, imūnā un gremošanas sistēma, veicinot apstākļus, kas piemēroti daudzu nopietnu slimību startam. Tādēļ svarīgi sākt rīkoties, tiklīdz pašsajūta pasliktinās.

Daudzi nepievērš uzmanību pirmajiem hroniska noguruma signāliem – vājumam, gurdenumam, enerģijas izsīkumam, hipohondrijai. Vēlāk vājinās uzmanība un atmiņa, rodas bezmiegs, nemiers, nepamatots uztraukums. Biežākas kļūst galvassāpes, dažiem ir spriedze muskuļos, ķermeņa temperatūra ilgstoši saglabājas nedaudz virs 37 °C, rodas zarnu darbības traucējumi, kandidoze, izsitumi un iekaisumi uz ādas.

Taču, iespējams, nogurums un pārējie simptomi liecina par kaut ko daudz nopietnāku! Tā izpaužas arī endokrīnās sistēmas slimības (hipotireoze, hipertireoze, cukura diabēts u.c.), autoimūnās, psihoneiroloģiskās, infekcijas un pat onkoloģiskas slimības, kas mūsdienās skar arvien jaunākus ļaudis. Tāpēc vien nogurums ir jāuztver nopietni un jānoskaidro tā iemesli.

Centrālajai nervu sistēmai aktīvi darbojoties stresa, piemēram, eksāmenu laikā, rodas fosfora nepietiekamība, kas izpaužas kā nogurums. Dažkārt fosfora daudzums sarūk, ilgstoši lietojot tādus kuņģa skābi pazeminošus līdzekļus kā Almagel, Maalox vai Rennie, jo tie fosforu saista kuņģa sulā un izvada no organisma. Šo deficītu var papildināt ar kalcija glicerofosfātu vai, sliktākā gadījumā, ar nelielu devu – ne vairāk kā puslitru – kokakolas. Pēdējais gan ir visai īslaicīgs risinājums, jo šī dzēriena sastāvā bez kofeīna un cukura ir ortofosforskābe – organisks fosfora savienojums, kas diemžēl no organisma ļoti ātri tiek izvadīts.

Kas? Kur? Kad?


Ja pret nogurumu nelīdz ne izgulēšanās, ne ceļojums vai cits iepriecinājums, nepieciešams izmeklēt asins (pilnu asins ainu, seruma ķīmisko sastāvu) un urīna paraugus, vienlaikus nosakot tajos infekciju izraisītājus atkarībā no simptomiem, jo nogurums raksturīgs, piemēram, B un C hepatītam.

Vēlama arī elektrokardiogramma. Iespējams, ārsts uzskatīs par nepieciešamiem citus izmeklējumus, piemēram, imunogrammu vai vēl kādas speciālas analīzes, vairogdziedzera ultrasonogrāfiju u.c., lai izslēgtu pēc iespējas vairāk iemeslu un tuvinātos patiesajiem cēloņiem.

Daudzi organisma vielmaiņas procesi tiek pakārtoti spriedzes apstākļiem, tādēļ strauji pieaug vajadzība pēc bioķīmisko reakciju nodrošināšanai nepieciešamajām uzturvielām – vitamīniem, minerālvielām un aminoskābēm. Šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu veicina C, E un B2 vitamīns, cinks, selēns, varš un mangāns. C, B2, B6 un B12, PP (niacīns) vitamīns, pantotēnskābe un magnijs palīdz samazināt nogurumu un nespēku. C, B1, B2, B6, B12 un PP (niacīns) vitamīns, pantotēnskābe, biotīns, magnijs, kalcijs, jods, mangāns un varš palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu. B1, B2, B6, C, PP (niacīns) vitamīns, biotīns, magnijs, varš un jods veicina normālu nervu sistēmas darbību.

Ja ir arī miega traucējumi, palīdz maigas iedarbības dabas vielu preparāti. Ķīmiskus līdzekļus nozīmē ārsts gadījumos, kad situācija ir patiesi kritiska. Dažkārt vieniem vajadzīgi medikamenti, kas spēcina imunitāti, citiem – pretiekaisuma līdzekļi vai pretvīrusu zāles.

Taču pārslodze nav angīna – tikai zāles vien no noguruma neatbrīvo! Ir jāpārskata ikdienas aktivitātes un ieradumi, jāmaina darba un atpūtas režīms, gādājot par miega kvalitāti, izvairoties no stresa, pievēršoties sportiskām aktivitātēm vai vismaz pastaigām svaigā gaisā.

Nav apņemšanās vai spēka mainīt savus ieradumus? Iespējams, nepieciešama psihoterapeita palīdzība. Noguruma ārstēšanā izmantojama arī relaksējoša masāža, fizikālā, manuālā un adatu terapija, cigun vingrošanas metode vai ārstnieciskā vingrošana. Efektīvas ir ūdens procedūras (kontrastduša, peldēšana, hidromasāžas vannas ar minerālsāļiem), vides maiņa (ceļojums) un sirdij tīkama mūzika.

Ne mazāka nozīme enerģijas atjaunošanā ir sabalansētam uzturam. Nogurušajiem vērtīga ir vārīta gaļa, vista, zivs, biezpiens, siers, olas, biezputra, olīveļļa, augļi, dārzeņi, rieksti un sēkliņas. Stipras tējas un kafijas vietā priekšroka dodama vitaminizētiem dzērieniem no mežrozītes paaugļiem, upenēm un jāņogām. Saldumiem gan šajā diētā vietas nav! Izņēmums var būt tikai melnā šokolāde. Laiks ir jāizrēķina tā, lai dienas garumā var ieplānot 4 – 5 ēdienreizes, rēķinoties ar saviem bioritmiem.

Konsultēja medicīnas sabiedrības “ARS” rehabilitologs, fizikālās terapijas ārsts Harijs Jirgensons.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+