Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. jūlijs, 2014
Drukāt

Trauslās orhidejas – naktsvijoles. Kā tās vairojas? Kā ieaudzēt? (5)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

“Lūdzu, pastāstiet plašāk par naktsvijolēm! Kā tās vairojas un kā varētu ieaudzēt mājas apstākļos?” 
ILMĀRS D. JŪRMALĀ

Latvijā savvaļā sastopamas divas sugas – smaržīgā naktsvijole un zaļziedu naktsvijole. Tās aug mēreni mitrās pļavās, krūmājos, skrajos mežos. Abas orhideju dzimtas sugas ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.

Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia) atrodama gandrīz visā Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijā. Tas ir daudzgadīgs, 20–60 cm garš lakstaugs. Stublājs pie zemes veido divas pretējas eliptiskas lapas, augstāk stublājā redzamas vēl 1–3 nelielas lapiņas. Neziedošiem augiem ir tikai viena lapa. Stublāja galā ir ziedkopa – skraja, cilindriska, līdz 20 cm gara vārpa. Graciozie, trauslie ziedi ir nelieli, balti, ļoti smaržīgi, zied vasaras vidū. Ziedus apputeksnē naktstauriņi. Īpaši reibinoši tie smaržo naktīs un kā magnēts aicina pie sevis sīkos nakts lidoņus. Tie tiek pie nektāra un veicina apputeksnēšanos, auga vairošanos. Pēc apputeksnēšanās veidojas pogaļa, kurā ir daudz sēkliņu. Augiem novērojams cikliskums, dažos gados tie nezied.

– Naktsvijoles vairojas ar sēklām, bet, tā kā tās dīgst simbiozē ar noteiktām sēņu grupām, ap mātesaugu veidojas tikai nedaudzi jaunie augi. Aug grupās vai atsevišķi, – stāsta LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas orhideju grupas pētniece Biruta Cepurīte.

Zem augsnes smaržīgā naktsvijole veido divus iegarenus gumus. Viens no tiem, gaišākais, ir jaunais, bet tumšākais, mīkstākais – pagājušā gada gums. Gumu galos ir sīkas saknītes.

Zaļziedu naktsvijolei (Platanthera chlorantha) ziedi nesmaržo un ir nevis tīri balti, bet gan nedaudz iezaļgani vai iedzelteni. Zied divas nedēļas agrāk, lapas šai sugai ir nedaudz apaļīgākas.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktore Ilona Vilne atgādina, ka naktsvijoles nav atļauts audzēt dārzos un mākslīgi pavairot, ja šie augi vai to daļas ir iegūtas savvaļā. Šāda darbība ir atļauta tikai gadījumā, ja stādi ir pirkti reģistrētā audzētavā ar legālu izcelsmi apliecinošiem dokumentiem. Latvijā diemžēl nav nevienas šādas reģistrētas stādaudzētavas.

Savvaļā augošos īpaši aizsargājamos augus kategoriski aizliegts iznīcināt – nedrīkst rakt stādus, tāpat nav atļauts ievākt orhideju sēklas (Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. pants “Aizliegtās darbības ar īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem”). Neievērojot aizliegumus un postot orhidejas, ir piemērojams naudas sods 70–700 eiro apmērā un augu konfiskācija, pamatojoties uz Administratīvā pārkāpuma kodeksa 79. pantu, jo visas savvaļas orhidejas ir iekļautas 1973. gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.

– Pavairot naktsvijoles ģeneratīvi mājas apstākļos nav iespējams, jo sēklu dīgšanai nepieciešamas speciālas mikorizas sēnes. Turklāt sēkliņas ir sīkas, putekļveida, tās nevar sēt laukā dobē, bet tikai speciālos apstākļos siltumnīcā. Ne vienmēr izdodas arī pārstādīšana, pat ja izrok augu ar lielu augsnes daudzumu, – skaidro B. Cepurīte. – Labāk priecāsimies par šiem augiem dabā, jo, pārstādot tos, mēs zināmā mērā mainām mūsu savvaļas floras sastāvu.

Arī Grobiņas privātā botāniskā dārza saimnieks Ilmārs Graudiņš atzīst, ka naktsvijoļu pavairošana ar sēklām ir ļoti sarežģīta. Viņš pirms daudziem gadiem tās diedzēja veģetārajā želatīnā agar-agarā. Dīga lēni – divus gadus, tikai trešajā gadā parādījās asniņi. Līdz ziedēšanai bija jāgaida aptuveni divdesmit gadu…

Nacionālajā botāniskajā dārzā un ārzemju dārzkopības firmās naktsvijoles tagad pavairo ar meristēmām. Botāniskajā dārzā orhideju dzimtas augus vairo mākslīgi, lai nākotnē apdraudētās sugas neizzustu pavisam. Ārzemēs, piemēram, Anglijā, Paula Kristiāna audzētavā “Rare­Plants” (www.rareplants.co.uk), ik pavasari var iegādāties naktsvijoļu stādus audzēšanai košumdārzā. Tām nepieciešama gaisa caurlaidīga augsne – lapu trūdzemes (kompostētas skabāržu lapas), drupana māla un smilts maisījums.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Nu par to augsnes sastāvu varētu strīdēties, jo maniem radiem ir vesela naktsvijoļu pļava absolūtā mālā. Ap Jāņu laiku vakarā smaržo kā parfimērijas veikalā

  2. Pāris gadus iepriekš pēkšņi manā dārzā uzziedēja naktsvijole. Neviens viņu tur nebija stādījis. Baidījos pat elpot uz to pusi, lai tikai neaizbiedētu, bet pēc pāris gadiem – pazuda kā nebijusi. Žēl. Vēl atceros, ka laukos pie paziņām, bija neliela pļaviņa. Ap Jāņiem tur uzziedēja naktsvijoles. No vienas vietas – pilna pļaviņa. Jau tajā laikā tās bija Sarkanajā grāmatā. Tad kādu dienu pāri pļaviņai tika izrakts meliratoru grāvis,neviens netika sodīts par tādu noziegumu. Taču, ja kāda tantiņa noplūktu pāris ziediņu, tad gan atrastos soģi. Atceros, ka nesām mājās, lai smaržotu vāzē. Daudzus gadus, pļaviņā nekas mazāk nepalika, Katru gadu ziedi bija pilna pļaviņa, līdz izraka to sasodīto grāvi. Tā lūk, kas vienam aizliegts, citiem viss atļauts. Tā tas ir arī tagad.

  3. Bet ja nopietni? Dzegužpuķes (lielā daudzumā) un naktsvijoles (dažas) saaug mitrās, gadiem nopietni nekoptās ganībās. Ja grib to lauku atkal iekultivēt – žēl, ka skaistie ziedi ietu postā. Vai tiešām nav nekādu variantu tos saudzīgi pārvietot citur?

  4. Sēklas ievākt nedrīkst. Drīkst tikai nopļaut! Pa tīro… Bet aug tāpat.

    • no manas bērnības naktsvijoles aug vienāun tajā pašā vietā,nekas nav mainījies ,vienīgi daļeji izraktie meliorācijas grāvji samazinājuši platībunaktsvijoles aug un zied manā dārzā un viss nekatoties ne uz ko,pavisam neizmeklētā augsnē,pie baseiniņa.

Draugiem Facebook Twitter Google+