Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. jūnijs, 2015
Drukāt

Baiba Bāne: Budžets ”nepavilks” trīskāršu pieaugumu ar papildus ap pusmiljardu eiro (11)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ministrijas un valsts iestādes ir iesniegušas Finanšu ministrijai (FM) savus jaunos pieprasījumus nākamā gada budžetam – kopumā par 547 miljoniem eiro. Vislielākie papildu naudas prasījumi ir Veselības, Iekšlietu, Aizsardzības un Satiksmes ministrijai. FM valsts sekretāre Baiba Bāne vakar “LA” atzina, ka budžets “nepavilks” ne tikai 2016. gadam jau agrāk ieplānotos izdevumus, bet arī tos, ko tagad ministrijas pieprasījušas papildus.

Tērēt vairāk nevarēs

“Pagājušā gada augustā sagatavotajās prognozēs, kuras ņēmām par pamatu budžeta izstrādei turpmākajiem trim gadiem, bija vairāk optimisma nekā šogad, skatot valsts budžetu nākamajam gadam. Arvien vairāk top skaidrs, ka mēs nevarēsim nākamgad atļauties iztērēt vairāk kā esam tērējuši šogad.

Ekonomiskā attīstība kļuvusi gausāka, tāpēc nebūs iespējams rēķināties ar tādu pieaugumu, kāds bija prognozēts nākamajam gadam. Salīdzinot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu salīdzināmajās cenās, prognoze šim gadam jau sarukusi no 2,8 līdz 2,1 procentam, savukārt prognoze 2016. gadam – no 3,3 līdz 3 procentiem. Tāpat ir ar inflāciju – prognoze 2016. gadam bija 2,5 procenti, bet tagad tā samazināta līdz 2 procentiem. Lai nodrošinātu šos ministriju pieprasījumus, ekonomikas pieaugumam vajadzētu būt 11,3 procentu apmērā no IKP. Bet trīskāršs pieaugums ir nereāls,” skaidro Baiba Bāne.

Pareģo mazākus ienākumus

FM valsts sekretāre spriež, ka, ekonomiskās attīstības tempiem samazinoties, būs jāpārskata ne tikai izdevumi, bet arī ieņēmumu prognozes. Nākamajam gadam ieņēmumu daļā prognoze jāsamazina par 93 miljoniem, bet aiznākamajam – par 71 miljonu eiro. Bet tas nozīmē, ka pat agrāk ministriju ieplānotajiem izdevumiem naudas resursu būs mazāk, nekā cerēts.

Šajos apstākļos valdībai jau augustā būs ļoti rūpīgi jāsver, kādām vajadzībām no valsts budžeta neko nedrīkstētu nogriezt un no kādu vajadzību finansēšanas varētu atteikties. Aprīlī apstiprinot Stabilitātes programmu, valdība nolēma, ka galvenais finanšu atbalsts būs valsts ārējai un iekšējai aizsardzībai, kā arī veselībai un izglītībai – ar piebildi, ka šajās nozarēs tiks īstenotas reformas.

Pēc Baibas Bānes sacītā, valsts budžeta plānošanu nākamajam gadam sarežģī izdevumi valsts aizsardzībai, kuri, ievērojot Krievijas izraisīto karu Ukrainā un augošo militāro apdraudējumu, būtu jāpalielina vēl ātrāk, nekā bijis plānots agrāk. Sākotnēji tika paredzēts, ka nākamajam gadam aizsardzībai valsts tērēs 296 miljonus eiro. Bet tagad ministrija pieprasa vēl 68,5 miljonus eiro, no kuriem deviņi jau iedalīti.

“Visticamāk, šie papildu resursi prioritāro nozaru lielākam atbalstam būs jāatrod, pārskatot citām nozarēm 2016. gadam paredzētos izdevumus vai izdarot kādus grozījumus ieņēmumos,” prognozē FM amatpersona. Pirmais griezums – atbalsts privātajiem un bērnudārziem projektā jau veikts, jo tas ir bijis terminēts pasākums uz trim gadiem, kuru laikā bijis jāpalielina vietu skaits bērnudārzos. Atbalsts nav sasniedzis mērķi, spriež Bāne.

Kur ņemt naudu?20150617194308_1747

Gada sākumā prognozētie nodokļu ieņēmumi gan liecina, ka nākamgad tie varētu būt mazāki nekā šogad (2015. gadā – 27,8%, 2016. gadā – 27,3% no IKP). Atliek vien jautāt – kur valsts ņems naudu papildu izdevumiem, ja ieņēmumu prognozes nav pārāk iepriecinošas?

Gatavojot 2016. gada valsts budžeta ieņēmumu prognozes, FM valsts sekretāre apgalvo, ka pašlaik ministrijā neplānojot nodokļu celšanu, bet liek uzsvaru uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu un ēnu ekonomikas mazināšanu.

Izvēršot jaunus pasākumus, ēnu ekonomikas samazinājums kaut vai par 1% varētu dot 50 līdz 70 miljonu eiro papildu ieņēmumus.

FM amatpersona vēl nepasaka to, kas tomēr var notikt augustā, kad, redzot vājos nodokļu ieņēmumus par aizvadītajiem šā gada sešiem mēnešiem un ķeroties pie valsts budžeta sagatavošanas, un nespējot atteikties no ministriju pieprasījumiem, valdība būs spiesta pārskatīt nodokļus. Būs beidzot jālemj, vai saglabāt pašlaik likumā paredzētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (IIN) samazinājumu par vienu procentpunktu, par ko stingri iestājas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un citas uzņēmēju un darba devēju sabiedriskās organizācijas.

Uzņēmēji iesaka meklēt citas iespējas

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka lielākā daļa jeb 80% IIN nonāk pašvaldību budžetā, tāpēc nodokļa likmes samazināšana būtiski neietekmēs valsts ieņēmumus. Viņš ierosina nevis atlikt valdības solīto darbaspēka nodokļu samazināšanu, bet meklēt iespējas, kā samazināt izdevumus ministrijās un to pakļautības iestādēs. “Arvien biežāk dzirdam par nesaimniecisku darbību, ministrijās īstenojot neveiksmīgus projektus un turpinot to pašu gadiem ilgi,” saka Jānis Endziņš.

Ministriju pieprasījumi gan liecina, ka ierēdņi tikai domā, kā vairāk tērēt, nevis kā kaut ko ietaupīt.

Finanšu ministram apbraukājot un uzrunājot ap 70 vietējās pašvaldības, atklājās, ka tajās par šo IIN likmes samazinājumu nemaz nav sajūsmā. Ja tomēr lemtu to samazināt, pašvaldības grib, lai valdība atlīdzina tām radītos zaudējumus.

Ministrijā rēķina zaudējumus

FM aprēķinājusi, ka šis IIN likmes samazinājums radītu zaudējumus 54,6 miljonu eiro apmērā. Nogriežot pa pusprocentam no darba devēju un ņēmēju maksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes, budžetā rastos 30,7 miljonu eiro iztrūkums. To varētu segt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu par vienu procentpunktu, kas budžetam dotu 72 miljonus eiro. To kā vienīgo glābiņu saskata arī RTU profesors, bijušais VID ģenerāldirektors Kārlis Ketners.

Fiskālās disciplīnas padome, arīdzan Starptautiskais valūtas fonds ieteikuši, ka IIN likmes samazinājums būtu jāatliek, ievērojot ne pārāk iepriecinošās prognozes nākamajam gadam gatavotajam budžetam.

20150617194301_4941

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Ko tās ministrijas galīgi sagājušas sviestā ,tur varētu kādām sešām nedaudz palielināt ,bet pārējās ,lai iemācās strādāt ,bet nevis tērāt ,ja tā turpināsies ,tad kā saka Latviešu tautas nebūs ,būs tikai nosaukums .

  2. Cik ilgi vēl nodokļu maksātājiem nāksies uzturēt nevajadzīgos ministriju parlamentāros sekretārus,šos “kurjerus starp ministriju un Saeimu”,par kuru nepieciešamību lemt pašām ministrijām ieteica pat bijušais premjers Valdis Dombrovskis?

  3. Latvijai pilnīgi pietiktu ar Luksemburgas,Rumānijas un Ungārijas astoņām ministrijām!

  4. Prezidentūras ballīte beigusies, tas ir 100 miljoni un pārējos 400 miljonus ieturēt pēc valsts kontroles revīzījās atklātiem trūkumiem. Un ministriju budžetu samazināt pa 500 miljoniem. Uz pusi ir jāsamazina ierēdņu armija un jāļauj strādāt tiem, kas darbojās prezidentūrā, kas prot strādāt efektīvi un uz rezultātu vērstu darbību. Tagad sanāk, ka uz vienu ierēdni ir viens vadītājs vai vadītāja vietnieks.Ir jāpieņem ierēdņi, kas paši var atbildēt par savu darbu un tā rezultātu.

  5. No tiem pašiem progresīvajiem nodokļiem,no kuriem naudu ņem valstis visā pasaulē,tajā skaitā no diferencēta kapitāla pieauguma nodokļa.

  6. hibrīdkara ietvaros nedrīkst kritizēt ierēdņus un citu priekšniecību. Mums jābūt vienotiem. Ja neticat – paprasiet vairai. Interesanti, kad budžetnieki būs iztīrījuši Latviju no cilvēkiem , viņi paši notīsies vai klups cits citam krāgā?

  7. Tieši tādēļ jau trūkst mums robežsargu un pensiju palielināšanai nav naudas! Jo budžets Latvijā,atšķirībā no Grieķijas un Zimbabves tiek balstīts pat uz neiedomājami augstās PVN likmes pašiem nepieciešamākajiem pārtikas produktiem,kas ir otra augstākā pasaulē!

  8. Lai tie ierēdņi paši pelna un tad arī lai tērē nopelnīto !!!! Apriebies! Tik ceļ nodokļus un ar dažādiem idiotismiem neļauj biznesam strādāt ,bet tanī pat laikā grib labāk dzīvo! Lai iet celt tautsaimniecību un iemācas nopelnīt to naudiņu biznesā! Domāju ,ka daudzi no šiem tērētājiem ,pēc padzīšanas no siles, sāktu dzīvot zem tilta ,jo neko dzīvē nemāk un arī smadzeņu tiem nav !

  9. Budžets iespējams arī pavilktu,ja Finanšu un Ekonomikas ministrijās būtu nevis četri bet tikai viens valsts sekretāra vietnieks,kā citās ministrijās,plus ienākuma nodoklis pēc maksātspējas principa,nevis pakāpeniska IIN samazināšana politiķiem un oligarhiem!

  10. Vai tikai ministrijas? Atbildēt

    Nākamgad tiek atjaunotas arī trekno gadu padomes valsts kapitālsabiedrībās,kurām tāpat kā valdēm arī nāksies maksāt dubultās algas un prēmijas. Un tad jau atliks vien atjaunot trekno gadu konfidenciālos vadības līgumus un,iespējams,pat padomes namu pārvaldēs,muzejos un kinoteātros!

  11. Risinājums pats uzprasās Atbildēt

    Nevajag tik daudz ministriju! Ja pati bagātākā Eiropas valsts Šveice iztiek ar septiņām ministrijām,tad kāpēc trešajai nabadzīgākajai ES valstij Latvijai nepieciešamas trīspadsmit???! Lai pārspētu pat Briseli (desmit ministrijas)? Vairākās Latvijas ministrijās strādājošo skaits no 2004. līdz 2014.gadam ir ievērojami palielinājies: Finanšu ministrijā n0 280 līdz 411;Ekonomikas ministrijā no 189 līdz 211;IZM no 151 līdz 197;Labklājības ministrijā no 141 līdz 162;Aizsardzības ministrijā no 191 līdz 225;Satiksmes ministrijā no 151 līdz 157;Tieslietu ministrijā no 156 līdz 250: Veselības ministrijā no no 94 līdz 107! Va attiecīgi ir augusi arī Latvijas iedzīvotāju labklājība,uzlabojusies veselība un finansiālais stāvoklis un augstākā izglītība arī jau ir bezmaksas kā Grieķijā,Slovēnijā,Slovākijā un pat Igaunijā?
    Skat.”Birokrātija nemazinās”,Ilze Šteinfelde,nra.lv,29.04.2014.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+