Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
20. jūlijs, 2015
Drukāt

Trenēsi sirdi – jutīs viss ķermenis! Sporta ārsta ieteikumi

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Jau vairākus mēnešus šajā rubrikā stāstām par iniciatīvu ģimenes ārstiem izrakstīt fizisko aktivitāšu recepti saviem pacientiem. Tam, kurš tādu saņēmis, pret to vajadzētu izturēties tikpat nopietni kā pret zāļu recepti:  rekomendācija nozīmē, ka ārsts kustības iesaka ar tādu pašu nopietnību kā medikamentus, lai nostiprinātu vai uzlabotu veselību. Šoreiz sīkāk par sirds jeb kardiotreniņu, kas patiesībā ir visa organisma treniņš.

Sirds un muskuļu loma asinsritē

Sirds veselībai jābūt vienam no svarīgākajiem indikatoriem, ārstam parakstot fizisko aktivitāšu recepti pacientam: sirds piedalās it visos procesos organismā, un no tās atkarīga spēja izturēt slodzi. Tādējādi sirds treniņš uzskatāms arī par izturības treniņu. Sirds ir centrālais asinsrites orgāns, tajā sākas un beidzas gan lielais, gan mazais asinsrites loks, tomēr sirdi vienu pašu trenēt nav iespējams. “Tad tai varētu pievienot stimulatoru, kas pēc programmas darbinātu šo muskuli, bet pats cilvēks tikai sēdētu uz dīvāna,” pajoko Valsts sporta medicīnas sporta ārsts Juris Krievkalns. Lai trenētu sirdi, jākustas, savukārt sirds ritms ir slodzes intensitātes indikators – iepriekšējā 36,6 °C numurā skaidrojām, kā, mērot pulsu, iespējams gūt lielāku skaidrību par norisēm organismā fizisko aktivitāšu laikā.

Sirds gan ir svarīgākais asinsrites orgāns, bet ne vienīgais, kas dzen asinis. Sirds tās izsviež aortā, kurā normāls spiediens ir 120/80 mm/Hg. Aorta sazarojas lielajās artērijās, kurās spiediens nedaudz krītas. Vēl tālāk – arteriolās – spiediens ir vēl zemāks, bet kapilāru līmenī tas ir pavisam zems. Ar šādu spiedienu asinis sirdī atgriezties nespēj, tāpēc talkā nāk tā dēvētā perifērā muskuļu sirds. Proti, muskulis saraujoties izspiež no sevis asinis venulās. Pēc tam tās nonāk lielākās (dziļajās) vēnās, kas atrodas starp lielākiem muskuļiem. Arī tie saraujoties saspiež vēnas, liekot asinīm virzīties atpakaļ uz sirdi, – to dēvē par venozo pumpi. Piemēram, sasprindzinām vēdera muskulatūru – spiediens paaugstinās, asinis virzās uz sirdi. Savukārt ieelpojot krūšu kurvī izveidojas negatīvs spiediens – vēnas noplok. Tātad jebkuras slodzes laikā darbojas ne tikai sirds, bet arī muskulatūra, jo viss organisms kopumā nodrošina asinsriti. Tātad, trenējot sirdi, trenējam arī muskuļus!

Fiziskās aktivitātes ieteicamas arī cilvēkam, kuram ir sirds stimulators. 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+