Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. janvāris, 2016
Drukāt

Treniņš uzņēmējdarbībā ar stipendiju

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ievas Frīdmanes nākotnes vīzija ir vadīt uzņēmumu, kas rīkotu komandas saliedētības pasākumus un arī ļautu attīstīties jauniešiem neformālā vidē, rīkojot treniņkursus vai seminārus.

Ieva Frīdmane gada nogalē atgriezās no Sardīnijas (Itālijā) otras lielākās pilsētas Sasāri, kur divus mēnešus krāja pieredzi, kas noderēs, uzsākot savu uzņēmējdarbību Latvijā. “Laika bija pārāk maz, lai varētu iemācīties visu, ko gribēju, tomēr brauciens bija ļoti noderīgs,” viņa secina.

Uz Itāliju Ieva devās Eiropas Savienības (ES) finansētās programmas “Startuprenuers” ietvaros. Tā ir programma, kurā piedalās gan jauni, gan arī pieredzējuši uzņēmēji. Jaunie dodas pieredzes apmaiņā pie pieredzējušajiem, mācās no viņiem. Toties pieredzējušais uzņēmējs uz laiku gūst “bezmaksas” darbinieku. Tā ir arī iespēja satikt domubiedrus, uzsākt jaunus kopprojektus. Līdz šim programmā iesaistījušies vairāk nekā 2000 jauno uzņēmēju. No Latvijas projektā piedalījušies 55 uzņēmīgi ļaudis: gan pieredzējušie, gan jaunie uzņēmēji.

Ieva Itālijā nonāca teju nejauši. Itālijas nevalstiskā organizācija “Mine Vaganti” pati meklēja kādu praktikantu, ko varētu uzņemt. Meklējumi itāļus aizveda līdz sadarbības partneriem Latvijā, kuri uzrunāja Ievu, kas bija darbojusies līdzīgos projektos kā tie, ko īsteno “Mine Vaganti”.

Ieva vada nevalstisko organizāciju “Open Sense”, kas iesaistās dažādu ES programmas “Erasmus +” īstenošanā. “Piedalāmies konkursos un, ja veicas iegūt finansējumu, rīkojam treniņnometnes, jauniešu apmaiņas pasākumus. Peļņas faktiski nav, bet iegūstam pieredzi un nākotnē varētu rīkot pasākumus, izmantojot citus finansējuma avotus. Piemēram, ir uzņēmumi, kuri jau tagad interesējas, vai varam sarīkot komandas saliedētības pasākumus viņu darbiniekiem.” Tāpēc Ievas nākotnes vīzija ir vadīt uzņēmumu, kas rīkotu šāda veida pasākumus un arī ļautu attīstīties jauniešiem neformālā vidē, rīkojot treniņkursus vai seminārus par tādām ES aktuālām tēmām kā diskriminācija, dzimumu līdztiesība, kultūru atšķirības u. c.

Ieva pati pēc izglītības ir logopēde. Gan viņa, gan viņas domubiedres organizācijā ir strādājušas vai joprojām strādā formālajā izglītībā, piemēram, skolā. “Mēs redzam šīs vides trūkumus, tāpēc ir svarīgi jauniešiem piedāvāt arī neformālās izglītības iespējas. Formālajā izglītībā jauniešiem pasaka priekšā: tev ir jāapgūst tas, tas un vēl tas, turklāt skolotājam ir pareizais viedoklis, bet neformālajā izglītībā jauniešiem ļauj pašiem secināt,” spriež Ieva.

Organizācija, kur Ievai programmas ietvaros bija iespēja strādāt, darbojas šajā pašā virzienā, taču tā ir liela un pieredzējusi, tiek uzskatīta par ekspertiem savā jomā, tāpēc Ievai turp doties šķita sevišķi interesanti.

Ieva piebilst: katram programmas dalībniekam gan var būt citāda pieredze. Viss atkarīgs no tā, ko uzņemošā organizācija vai uzņēmums gaida no jaunā uzņēmēja un ko abas puses gatavas viena otrai piedāvāt. Tajā pašā laikā: uzņemošā puse nedrīkst programmas dalībnieku izmantot tikai kā “melno darbaspēku”, ir jādod iespēja mācīties.

Ievai paveicās, jo uzņemošā organizācija ļāva pašai izvēlēties, ko viņa praktizēšanās laikā vēlas darīt: “Tāpēc pirmajās dienās tikai skatījos, pēc kādas sistēmas viņi strādā, ko darbinieki prot vai neprot, kādas ir viņu stiprās puses, ko varu no viņiem mācīties un ko labāk ne. Pēc tam uzņēmos darbus, kuros bija nepieciešamas prasmes, ko vēlos patrenēt. Vienmēr varēju konsultēties. Bija arī reizes, kad vienkārši palīdzēju biroja darbos, jo faktiski biju kā pilntiesīgs darbinieks, bet ar privilēģiju darīt, ko pati gribu.”

Nācies uzņemties arī lielāku atbildību nekā līdz šim. Piemēram, kļūt par treneri kādā apmācību grupā. Līdz šim Ieva bija darbojusies tikai kā trenera palīgs, bet nu uzņēmās pilnu atbildību. Ieva apguva arī, piemēram, atskaišu rakstīšanu. Viņa vēroja, kā to dara, un arī palīdzēja tās rakstīt.

“Taču galvenais ieguvums no manas dalības šajā programmā bija iepazīšanās ar interesantiem cilvēkiem un potenciāliem sadarbības partneriem, ar ko nākotnē varētu strādāt pie kopīgiem projektiem. Tā bija arī izkāpšana no komforta zonas. Pirms ierašanās Itālijā nezināju, kas mani tur sagaida. Nekad šajā valstī nebiju bijusi. Problēmas radās tāpēc, ka nerunāju itāliski – bija grūti iepirkties un iepazīt sardīniešu dzīvi,” stāsta Ieva. Viņai paticis, ka arī ziemā Itālijā daždien gaisa temperatūra sasniedza 20 grādus. Sajūsmināja arī skaistā Sardīnijas daba.

Kas Ievu pārsteidzis itāļu darba stilā? “Tas, ka viņi pa dienu ļoti daudz atpūšas,” viņa attrauc. “Latvieši parasti visu cenšas izplānot, bet itāļi vairāk improvizē. Latvieši ir panikā, ja kaut kas noiet greizi, bet itāļi ir mierīgi, jo tāpat nekas daudz nav bijis plānots.”

Ieva secinājusi, ka šāds pieredzes apmaiņas brauciens noderēs jebkuram jaunajam vai topošajam uzņēmējam, lai kādā jomā viņš arī darbotos. Būtiski, ka dalībai programmā var pieteikties arī tie, kam vēl nav sava uzņēmuma, bet ir tikai skaidrība, kādā nozarē vēlas dibināt uzņēmumu, un biznesa plāns.

Programma tās dalībniekiem maksā stipendiju, kuras apjoms atkarīgs no valsts, uz kuru jaunais uzņēmējs dodas. Piemēram, ja brauc uz Lietuvu, stipendija ir 500 eiro mēnesī, bet Itālijā tā ir 900 eiro mēnesī. Par šo naudu jāsedz gan ceļa, gan uzturēšanās, gan dzīvošanas uzdevumi. Dzīvesvietu gan bieži vien palīdz atrast vai pat sagādā organizācija, kas katrā konkrētajā valstī nodrošina programmas norisi. Sākotnēji no stipendijas programmas dalībnieks saņem vien 75 procentus. Atlikusī ceturtdaļa dalībnieka makā nonāk tad, kad viņš atgriezies mītnes zemē un iesniedzis nepieciešamos dokumentus.

 

UZZIŅA

ES programma “Startuprenuers”

Līdz 19. februārim iespējams pieteikties jaunajam programmas “Startupreneurs” iesaukumam.

Dalībniekiem maksā stipendiju, kuras apjoms atkarīgs no valsts, uz kuru jaunais uzņēmējs dodas.

Papildu informācija un pieteikšanās: www.erasmus – entrepreneurs.eu vai arī pie programmas koordinatores Latvijā: kristine.kornilova@techhub.com.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+