Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. novembris, 2016
Drukāt

“Trešais tēva dēls” nosvinējis desmit gadu jubileju

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Piektdien, 4. novembrī, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros pulcējās Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku vadītāji, Kultūras ministrijas, pašvaldību, kultūras un IT nozaru pārstāvji, lai atzīmētu Publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” desmit gadu jubileju, ko ar LR Kultūras ministrijas atbalstu rīkoja projekta īstenotājs – Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), LA.lv pastāstīja KISC speciāliste Ilma Elsberga.

Tieši pirms desmit gadiem, 2006. gada novembra sākumā Latvijas valdība parakstīja līgumu ar Bila un Melindas Geitsu fondu par daudzu miljonu finansiālu atbalstu Latvijas bibliotēkām un to izaugsmei, uzsākot vērienīgo un sabiedriski nozīmīgo projektu “Trešais tēva dēls”.

Jubilejas svinību dalībniekus sveica Kultūras informācijas sistēmu centra direktors Armands Magone un viņa vietniece Sandra Ozoliņa. Pasākuma laikā improvizētā Trešā tēva dēla studijā vakara vadītāji mūzikas žurnālists Edgars Raginskis un aktrise Madara Botmane aicināja uz skatuves bijušo kultūras ministru Intu Dālderi, Valmieras bibliotēkas direktori Daigu Rokpelni, uzņēmuma “Lattelecom” vadības pārstāvi Ivaru Dzalbi un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieku Gintu Kaminski atbildēt uz jautājumiem par spilgtākajām atmiņām no projekta īstenošanas laika un arī par nākotnes vīziju saistībā ar Latvijas publisko bibliotēku attīstību.
Atzīmējot projekta nozīmi un rezultātus, Ints Dālderis uzsvēra: “Daudzi bibliotēku apmeklētāji ir teikuši, ka 3TD projekta ietvaros bibliotēka ir mainījusies, un bibiotekārs no vienkārša grāmatu izsniedzēja kļuvis par draugu un padomdevēju. Manuprāt, tas ir projekta galvenais ieguvums, ko nevajadzētu pazaudēt arī turpmāk.”

Savukārt Gints Kaminskis, atbildot uz jautājumu par bērnu un jauniešu interesi bibliotēkā, pauda sekojošu viedokli: “Protams, tehnoloģiju laikmetā, aizejot uz bibliotēku, bērns vai jaunietis vispirms sēdīsies pie datora un izvēlēsies kādu datorspēli, taču tā agri vai vēlu apniks, un viņš sāks skatīties, kas notiek apkārt. Un tad ļoti svarīga ir vērīga, zinoša bibliotekāra klātbūtne, kurš pamana šo interesi un spēj nodrošināt, lai bērns skatītos apkārt vairāk un ieraudzītu sev noderīgas un ieinteresējošas lietas arī bez datora. Ja tā būs, tad attīstība šajā pašvaldībā tiks nodrošināta.” Tāpat G. Kaminskis uzsvēra, ka “ikvienā pašvaldībā, neskatoties uz to,cik tā liela, ir vai nu viena vai vairākas bibliotēkas, un ļoti nozīmīga ir zinoša, prasmīga bibliotekāra un gudra, izprotoša pašvaldību vadītāja sadarbība”.

Projekta “Trešais tēva dēls” sākotnējais mērķis bija nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam bez maksas izmantot informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas – datortehniku un internetu, kā arī saņemt konsultācijas to lietošanā – jebkurā pašvaldību publiskajā bibliotēkā. Šis mērķis tika īstenots, Latvijas bibliotēku attīstībā sasniedzot līmeni, kas daudzkārt pārsniedza sākotnēji izvirzītos pamatuzdevumus.

Projekta rezultātā 874 Latvijas bibliotēkās (tai skaitā, bibliotēku filiālēs un grāmatu izsniegšanas punktos) instalēti 4000 ar jaunāko programmatūru aprīkoti jauni datori, un visas bibliotēkas saņēma multifunkcionālās iekārtas kopēšanai, skenēšanai un drukāšanai.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka un tās septiņas filiāles Latvijā pirmo reizi tika aprīkotas ar īpašu datortehniku vājredzīgajiem un neredzīgajiem, kā arī visu 28 rajonu galvenajās bibliotēkās tika uzstādīta specializēta datortehnika vājredzīgajiem.

17 bibliotēkās pirmo reizi pieslēdza internetu, savukārt 853 bibliotēkās tika uzlabots interneta pieslēguma ātrums. Visās bibliotēkās instalēja iekārtas, kas lietotājiem nodrošina bezvadu piekļuvi internetam (Wi-Fi) bibliotēku telpās un ārpus tām, bibliotēku ēku tuvumā.

Tika izveidoti desmit reģionālie mācību centri, kas aprīkoti ar datoriem un citu nepieciešamo tehniku apmācību organizēšanai, kā arī desmit pārvietojamas mācību klases.
1800 bibliotekāri saņēma katrs 140 stundu apmācības darbam jaunajos apstākļos, kā arī tika izstrādātas IT pamatiemaņu apmācību programmas sociālā riska grupām un metodiskie materiāli bibliotekāriem darbam ar šīm mērķauditorijām.

Projekta īstenošanas gaitā izveidoja jaunu bibliotēku portālu biblioteka.lv, kas sniedz iespēju publicēt, meklēt, apmainīties ar informāciju gan bibliotēku profesionāļiem, gan darbiniekiem un lietotājiem, ļaujot katrai bibliotēkai izmantot savu profilu saziņai un publicitātei.

Projekta rezultātā tika arī izveidots visā Eiropā unikāls vienotais bibliotēku tīkls Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas ietvaros, kas deva iespēju ikvienam iedzīvotājam sev tuvākajā bibliotēkā brīvi iepazīties ar plašiem informācijas un kultūras resursiem, piemēram, latviešu filmām (www.filmas.lv), Latvijas Kultūras kanona vērtībām latviešu kultūras un enciklopēdiskajā resursā www.letonika.lv u.c., kuru izmantošanu ārpus bibliotēku tīkla ierobežo autortiesības.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+